Šodien vārdadienu svin Staņislava, Staņislavs, Stefānija, rītdien - Klāvs, Einārs, Ervīns
toptitle

Valsts kontrole: vai mūsu vārdi sakrīt ar darbiem, apsaimniekojot medījamās sugas?

Valsts kontrole: vai mūsu vārdi sakrīt ar darbiem, apsaimniekojot medījamās sugas?

Image

Latvija ir publiski apņēmusies kļūt par Eiropas Savienības (ES) līderi dabas kapitāla saglabāšanā un palielināšanā. Tomēr prakse rāda, ka mednieku, mežsaimnieku un lauksaimnieku intereses ir likušas aizmirst deklarētos mērķus. Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo sugu - lūšu, vilku - un briežu dzimtas (pārnadžu) dzīvnieku medību limiti tiek noteikti, ņemot vērā dzīvnieku skaitu. Tomēr šī informācija dažādos datu avotos atšķiras, piemēram par lūšiem līdz pat astoņām reizēm. Tas dod iespēju ar datiem manipulēt, īpaši - pieņemot lēmumus par sezonā nomedījamo dzīvnieku skaitu. No 23 ES dalībvalstīm, kurās mīt lūši, to medības ir atļautas tikai trijās valstīs – Latvijā, Somijā un Zviedrijā. Latvijā lūšu medību limits ievērojami pārsniedz abās pārējās valstīs noteiktos limitus. Valsts kontrole vērš uzmanību, ka par lūšu medību iespējām Latvijā lemj Valsts meža dienests (VMD) nevis Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kuras atbildībā ir īpaši aizsargājamo sugu aizsardzība.

Ņemot vērā publiskā telpā neapsīkstošās sabiedrības asās diskusijas par medījamo sugu apsaimniekošanu, it īpaši par lūšu medībām, Valsts kontrole veica revīziju, lai noskaidrotu, kādi ir medījamo sugu apsaimniekošanas apstākļi Latvijā un kāda ir valsts institūciju loma šajos procesos.

Dati par lūšu, vilku skaitu Latvijā ir maldinoši 

Eiropas Padomes Dzīvotņu direktīva aizliedz medīt Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo sugu – lūšus, paredzot tikai atsevišķus izņēmuma gadījumus, tajā skaitā – ja medības nekaitē populācijas saglabāšanai. Izņēmums tiek pieļauts, ja Latvija spēj pierādīt, ka dzīvnieku skaits ir pietiekams un nesamazinās. Tātad ticamu datu nozīme šajā gadījumā ir nepārvērtējama. Tomēr statistika ir pārsteidzoša – piemēram, saskaņā ar VMD datiem Latvijā 2018.gadā pēc medību sezonas bija 1578 lūšu, saskaņā ar eksperta vērtējumu lūšu skaits Latvijā bija gandrīz trīs reizes mazāks (450–650), savukārt “Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”” speciālā monitoringa dati uzrādīja pat astoņas reizes mazāku lūšu skaitu (190). 

Revidenti secināja, ka oficiālais VMD veiktais lielo plēsēju populācijas vērtējums tiek noteikts ‘vēsturiski’ - pamatojoties uz iepriekšējo gadu datiem - tas nav izsekojams un pārbaudāms. Apšaubot oficiālos datus, Latvijas ziņojumā Eiropas Komisijai līdzās VMD datiem tiek norādīts un publicēts arī eksperta norādītais populācijas skaits.

Eiropā medīt aizliegtais lūsis Latvijā var legāli kļūt par mednieka trofeju

Lūši mīt 23 ES dalībvalstīs, bet tiek medīti tikai trijās no tām – Latvijā, Somijā un Zviedrijā. Un tikai Latvijā lūši tiek medīti maksimāli pieļaujamā limita apmērā – 20% no populācijas, kas vismaz uz pusi pārsniedz limitus Somijā un Zviedrijā. Atšķirībā no Latvijas Ziemeļvalstīs lūši apdraud ziemeļbriežu audzēšanu, bet Latvijā nav zinātnisku pierādījumu tam, ka šī suga radītu apdraudējumu cilvēkiem un nodarītu postījumus saimniecībām.

“Diemžēl kārtējo reizi apstiprinās fakts, ka mūsu valstī nav kārtības ar datiem, un tas paver plašas iespējas interpretācijām un manipulācijām. Šajā gadījumā pamatoti rodas jautājums: ar ko gan Latvijā pašregulējošā lūšu populācija ir tik ļoti atšķirīga no citām Eiropas valstīm, tai skaitā kaimiņvalstīm, ka varam atļauties šos dzīvniekus medīt tik ievērojamā skaitā?” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Latvijā Ministru kabineta noteikumi definē lūša sugu kā ierobežoti medījamu īpaši aizsargājamu sugu, un līdz ar to par lūšu medībām lemj VMD. MK noteikumos noteiktais lūšu sugas statuss neparedz vērtēt šīs sugas medīšanas mērķus vai alternatīvus pasākumus, kā to paredz ES direktīva.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas atrunas, ka Eiropas Komisija ir akceptējusi lūšu medības Latvijā, ņemot vērā lūšu populācijas labo stāvokli, neiztur kritiku, jo ticamu datu nav, kā rezultātā arī EK iesniegtie dati ir apšaubāmi. Turklāt ES Tiesas judikatūra neļauj secināt, ka īpaši aizsargājamas sugas labvēlīgs stāvoklis ir pietiekams pamats tās medīšanai, un tās neievērošana rada tiesvedības risku pret Latvijas valsti.

Jāsakārto medību atskaišu un uzraudzības sistēma

Pārnadžu apsaimniekošana tieši skar vairākas sabiedrības grupas – medniekus, meža īpašniekus, lauksaimniekus, ceļu satiksmes dalībniekus. Medības ir viens no efektīvākajiem instrumentiem medījamu sugu apsaimniekošanas līdzekļiem, taču ar šo instrumentu jārīkojas saprātīgi un godprātīgi.

VMD novērtējums liecina, ka katru gadu palielinās pārnadžu skaits, ik gadu tiek palielināti pārnadžu pieļaujamie medību limiti, kas ir lielāki nekā sugu saimnieciskais pieaugums. Līdz ar to būtu jāsamazinās pārnadžu nodarītajiem postījumiem. Tomēr revīzijā secināts pretējais – dati liecina, ka postījumi mežam un lauksaimniecībai katru gadu turpina pieaugt, palielinās arī AS “Latvijas valsts meži” finansējums meža jaunaudžu aizsardzībai.

Valstī izveidotā medību atskaišu sistēma negarantē ticamu informāciju par nomedīto dzīvnieku skaitu, jo pieļauj, ka mednieki atskaitēs VMD var norādīt jebkādu nomedīto dzīvnieku skaitu, lai saglabātu medību limitu nākamajai sezonai un nesaņemtu pārmetumus no meža īpašniekiem un lauksaimniekiem. Turklāt, Valsts kontroles ieskatā, nepietiekami tiek uzraudzīts, vai meža īpašnieki un lauksaimnieki no savas puses veic aizsardzības pasākumus pret iespējamiem postījumiem, kā to paredz  Medību likums un kas varētu novērst nepieciešamību pastāvīgi paaugstināt medību limitus.

VMD darbinieki lēmuma pieņemšanā par medību limitiem var vadīties pēc subjektīviem apsvērumiem, balstoties tikai uz savu pieredzi un izpratni, kā arī vēlmi vai nevēlēšanos diskutēt ar medniekiem un meža īpašniekiem, aizstāvot valsts pozīciju. Līdz ar to virsmežniecībās un pat vienas virsmežniecības ietvaros medību limitu noteikšanā tiek piemērota atšķirīga pieeja. No 2020. gada lēmumu pieņemšanā par pārnadžu skaita novērtējumu un medību limitiem daudz lielāka loma būs pašiem medniekiem un mežu īpašniekiem. Šādā situācijā skaidri noteiktiem vērtēšanas kritērijiem būs jo īpaši būtiska nozīme, tāpēc Valsts kontrole aicina izstrādāt un piemērot skaidrus vērtēšanas kritērijus.

Vienlaikus revīzijā novērota gausa un negribīga Zemkopības ministrijas rīcība, lai izmantojot mūsdienu informācijas tehnoloģijas nodrošinātu VMD iespēju efektīvāk veikt medību uzraudzību, tajā skaitā nodrošinot tādu mūsdienās pašsaprotamu darbību kā medību reģistrēšanu, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Nepietiekami efektīvi tiek risināts arī jautājums par VMD un Valsts policijas sadarbību malumedību novēršanā un kontrolē.

Valsts kontrole revīzijā ir sniegusi 13 ieteikumus un sagaida, ka tiks grozīts normatīvais regulējums, lai nodrošinātu Eiropas Padomes Dzīvotņu direktīvā noteikto nosacījumi izvērtēšanu, tādējādi rūpējoties par lūšu populācijas saglabāšanu, tiks uzlabotas dzīvnieku skaita novērtēšanas metodes un ģenerēti ticami dati par sugu stāvokli, VMD tiks nodrošināta vienota pieeja objektīvu medību limitu noteikšanā un tiks veikta pienācīga medību uzraudzība.

Komentāri:

Andris Zariņš 2020-07-08 09:14

LATMA komentārs, atsaucoties uz Valsts kontroles veikto revīziju par to, ka Latvijā tiek neefektīvi veikta medību uzraudzība attiecībā uz vilku un lūšu medībām.
07.07.2020.
Mednieku profesionālās organizācijas ir pārsteigtas par šo ziņojumu kā tādu, jo kopš kura laika Valsts kontroles kompetencē ir aizsargājamo dzīvnieku sugu uzraudzība, uzskaite un citi ar šo tēmu saistītie jautājumi.



Valsts kontroles likums skaidri un gaiši nosaka, ka šī iestāde kontrolē: 1) valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, publiskas personas kapitālsabiedrību, publiski privāto, privāto kapitālsabiedrību finanšu līdzekļus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē, kā arī to kapitālsabiedrību finanšu līdzekļus, kuru kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskas personas kapitālsabiedrībām, publiski privātām vai privātām kapitālsabiedrībām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;

2) Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanu, kuri iekļauti valsts budžetā vai pašvaldību budžetos;

3) rīcību ar valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu, publiskas personas kapitālsabiedrību, publiski privāto, privāto kapitālsabiedrību mantu vai tās daļu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē, kā arī to kapitālsabiedrību mantu vai tās daļu, kuru kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskas personas kapitālsabiedrībām, publiski privātām vai privātām kapitālsabiedrībām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē.



Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar šā panta pirmajā daļā minētajiem līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.



Valsts kontroles uzdevumos neietilpst diskusijas par to, kā Zemkopības ministrija veic medījamo dzīvnieku uzraudzību Latvijā.



Ņemot vērā revīzijā izteiktos pieņēmumus, pastāv ļoti lielas aizdomas, ka šeit tiek virzītas konkrētu nevalstisko organizāciju intereses, jo argumenti Valsts kontrolei un šīm nevalstiskajām dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācijām ir ļoti līdzīgi.



Piemēram, Valsts kontrole secinājusi, ka pēc VMD datiem, Latvijā 2018. gadā, noslēdzot medību sezonu, bija 1578 lūši, kamēr eksperta vērtējumā lūšu skaits Latvijā bija gandrīz trīs reizes mazāks - 450-650, bet valsts mežzinātnes institūta "Silava" speciālā monitoringa dati liecina, ka lūšu skaits ir astoņas reizes mazāks - 190.



Šis apgalvojums ir melīgs un nepatiess, jo VMD un ekspertu uzskaites metodes ir atšķirīgas un nav salīdzināmas. Tiek vērtēti dažādi lielumi: VMD norāda maksimālo skaitu, savukārt eksperti – absolūti minimālo iespējamo.



Abu metožu rezultātā iegūtie dati norāda uz līdzīgām tendencēm – un nav pretrunā viens ar otru. Tas, ka mums ir vairāki datu avoti, kuru tendences iespējams salīdzināt, ir tikai pozitīvi, jo ļauj daudz efektīvāk kontrolēt populācijas stāvokli un nepieciešamības gadījumā attiecīgi rīkoties.



Uzsveram, Latvijā lūšu un vilku medības bijušas atļautas vienmēr. Kopš Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā (ES), šo sugu dzīvnieku medības tiek kontrolētas saskaņā ar Biotopu direktīvas nosacījumiem – medības ir stingri kontrolētas, tiek noteikts nomedīšanas apjoms un sezona. Mednieks atskaitās individuāli par katru nomedīto dzīvnieku, aizpildot noteikta parauga aktu. Tas nozīmē, ka šīs medības pēc principa jau tiek daudz stingrāk kontrolētas, nekā pārnadžu medības.



Ņemot to vērā, uzskaites liecina, ka vilku un lūšu skaits Latvijā, kopš Latvija ir iestājusies ES un kopš notiek medības, nav samazinājies, bet ir stabils vai pieaugošs. Tas nozīmē, ka medības kā šo populāciju apsaimniekošanas veids, kas ir pieļaujams saskaņā ar attiecīgo direktīvu, mūsu apstākļos neapdraud lūšu un vilku populāciju.



Pēdējo 20 gadu laikā lielo plēsēju skaists Eiropā ir strauji palielinājies. Daudzās valstīs šī iemesla dēļ ir problēmas, tajā skaitā Vācijā, Polijā, Francijā, Rumānijā, Beļģijā, Dānijā un citās valstīs. Šīs valstis pašlaik mēģina rast risinājumus kā šīs sugas apsaimniekot saskaņā ar direktīvas prasībām. Ja tiek atļautas legālas kontrolētas medības, tad lauku iedzīvotājiem ir daudz vieglāk akceptēt šo dzīvnieku klātesamību. Tas mazina konfliktus, mazina postījumus.



LATMA uzsver, ka medības nav vienīgais postījumu novēršanas veids, taču jautājums jāvērtē kompleksi. Latvijā lūšu un vilku populācijas nav apdraudētas, tās ir stabilas ar tendenci pieaugt. Dzīvā daba ir mainīgs lielums un pastāv populāciju izmaiņas ilgtermiņā.



Mednieku profesionālās organizācijas uzskata, ka vienmēr ir iespējami sistēmas uzlabojumi attiecībā uz dzīvnieku uzskaiti un apsaimniekošanu. Daudzu gadu pieredze liecina, ka Latvijā esošā sistēma ir efektīva un pietiekami elastīga, lai mēs varētu pielāgoties konkrētajiem apstākļiem. Piemēram, 2019./2020. gada medību sezonā saņemot indikācijas par izmaiņām lūšu populācijā, tika samazināta kā sezona, tā nomedīšanas apjoms.



Šie ir tikai daži piemēri tam, ka Valsts Kontrole nav izpratusi lietas būtību un iedziļinājusies jautājumā.

Vairāk raksti no sadaļas Notikumi

Andris Zariņš

Skumjš atgādinājums Viļakā par medību drošības prasību ievērošanu

Andris Zariņš

Neparasta veiksme medību negadījumā.

Andris Zariņš

Aizdomās par medību infrastruktūras postīšanu aizturēta persona.

Ilgvars Zihmanis

Par medībām Covid-19 ārkārtas situācijas laikā (papildināts 17.12.2020.)

Andris Zariņš

LA ziņo: Par atrastu beigtu mežacūku maksās 23 eiro

Ilgvars Zihmanis

Ieskats konferences „Medības 2020” norisē

Andris Zariņš

Biedrības Medniekiem.lv vēstule ZM un VMD

Andris Zariņš

Vai Zemkopības ministrija vēlas papildināt budžetu uz mednieku rēķina?

Andris Zariņš

Jauns metiens grāmatai Medību infrastruktūras rokasgrāmata

Andris Zariņš

Par medību torņiem.