Raimond piekrītu tev!
Diemžēl tagad vispār ir maz tādas jaunās paaudzes kas baidās rokas neizsmērēt sūd...s. Galvenais ka pašiem pieredzes vēl nav, bet māca citus ko kā darīt. Tāpēc arī viņiem lielākoties ir problemātiski atrast kādu kolektīvu, kur varētu gudroties uz nebēdu. Kā saka es un vecākā paaudze ir vēl izauguši uz vecajiem PSSR likumiem un cilvēcīgumu, jo savā laikā, viss bija pilnīgi savādāk un viens otram palīdzēja. Nebija tādu bagāto un nabago, it īpaši lauciniek vidū, tāpēc bija vienlīdzība visās paaudzēs un pārejās lietās. Ja bija pateikts sienu vākt, visi brauca un vāca sienu, ja bija pateikts stigas cirst tad visi cirta, ja bija pateikts rudenī katram savākt zīļu maisu, tika savākts. Un nebija nekādu atrunu, bet tagad, lielākoties jaunieši vēlas tā atnākt na haļavu uz visu gatavo, bet kad pasaki ka ir tas un tas jāizdara, sāk gudroties un diemžēl pienākas šķirties no tāda gudreļa, ja protams nevēlas laboties!
Agrā vēl lai kļūtu par mednieku vajadzēja ar pagali 2 gadus nostaigāt dzinējmedībās un tad vēl kolektīvs lēma vai pieņemt viņu biedra sastāvā vai nē. Un ar kolektīvs lēma vai atļaut viņam kļūt par mednieku vai nē. Kā saka jau no pirmās dienas vajadzēja pierādīt ka tu esi mednieks. Jā man nevajadzēja 2 gadus staigāt lai kļūtu par mednieku, bet kad iekļuvu kolektīvā pienācās vairāk dzinējos staigāt nekā uz numura stāvēt. Un galvenais ka neapbižojos, jo pirmkārt drošības pēc, jo ir jāzinā kā viss notiek un kur tiek šāuts, otrkārt tu labāk iepazīsti savas medību platības, treškārt ejot dzinējos tu atklāj ar katru reizi kaut ko jaunu, kaut arī jau tās platības dzen 10 reizi. Un vispār parādi kāds tu esi no iekšpuses.
Tāpēc Aleksandr ir tagad pagrūti atrast kolektīvu kurā ir vienkārši iekļūt. Jo visi ir jau pieēdušies ar tādiem gudreļiem un tāpēc nezin lielākoties ko gaidīt no nākamā gudreļa. Pamēģini caur paziņām savā apkārtnē painteresēties kur var vienkārši piedalīties medībās, un labāk bez stobra, par dzinēju, jā jau rakstīji ka grūti staigāt, bet var būt pamēģin un redzēsi no sākuma būs ļoti grūti pārvietoties, bet redzēsi ar katru reizi būs vieglāk un vieglāk pārvietoties.
Piemēram man domāju nebūtu grūti kādam kolektīvam dzinējmedību laikā piedalīties medībās par dzinēju, jo esmu komunikabls un ātri varu atrast kopējo valodu ar cilvēkiem :) Ja tu esi komunikabls, tad tev nevajadzētu būt problēmai uzprasīties kādam kolektīvam uz dzinējmedībām. Un vēl nevajag tēlot ka tev ir nauda, esi vienkārš un tu redzēsi kā pret tevi sāks attiekties. Kā saka esi vienkārš un pret tevi būs tādi paši.
Kā saku vēlu veiksmi kolektīva meklējumos, pamēģini caur medību veikaliem uzzināt kādu kolektīvu kas būtu ar mieru te uzzaicināt, parunā ar veikalniekiem, jo lielākoties vini paši ir mednieki un varēs var būt sarunāt kaut ko. Kā saka mēģināts nav zaudēts :)
Nu par protezēšanu jau gan būtu pa šerpu teikts (nepārvērte spējas), es uzskatu ja nevar savas emocijas savākt un saprast arī kādu veco "guru", tad nav ko grābstīties gar ieročiem un kolektīviem, tur sūdi vien būs.... tad ej un šauj vērnas. Ir jāprot koletīvam dot un tad tas dot pretīm, nezinu nevienu koletīvu, kur nepamācītu, kur neparādītu, kur tā ņem un uzreiz brauc augumā aiz neziņas....
Man šķiet ka vispār Jaunie kolēgi bišķi par daudz te forsējat visu, tas ne tā un šis ne tā.... to es tā gribu, varu, neprotu, nepatīk. Iesaku iepriekš apdomāt savu lietderību kolektīva biedru rindās, jo tas jau pastāv arī bez jums, bez jūsu finansēm un iegribām. Un pēc tam vērtēt kolektīva mikroklimatu, cik nācies sastapies, katrs esam mēs savādāki un ne vienmēr domu gājieni sapas, bet ir jārod kompromis... reizēm jāpiekāpjas katram!
Raimond!
Paldies par viedokli - Tev pilnīga taisnība ka lai kļūtu par pilnvērtīgu kolektīva biedru nepieciešams laiks un akcepts ir jānopelna.
Es pagaidām tikai ievācu informāciju par šādām un tādām iespējām - ja būs variants ko tiešām pašam gribēsies, gan jau acis pārgriezis
arī mēģināšu skriet dzinējos.
Humoru saprotu un pret draudzīgu pavilkšanu uz zoba vai arī normālu apmācīšanos (pat ja "instruktors" procesa karstumā var pieminēt ne pārāk glaimojošus epitetus) esmu gatavs akceptēt, bet nievājošs pjanijs bazars ne pa tēmu no kāda "guru" gan var beigties ar protezēšanu.
Aleksandr!
Nu nenoliedzu ne ko no Tevis sacītā, ir tā kā ir... un katram savas iespējas jāizmanto.
Bet nu ir dažas lietas, kur Tev galīgi "zaļajam" nepiekritīšu, attiecībā uz Tevi esmu laikam jau aptrinies mednieks gadus 20. Kā viesi es domāju, ka droši Tevi kāds kolektīvs varētu pieņemt, kur tiek samaksāts par attiecīgo medību dienu un reizi, vai Tev pārdotu licenci, es neticu, tas par daudz prasīts būtu, atvaino! - bet neatmet cerību, tas tikai mans subjektīvais viedokli.
- ja iet runa par kolektīvu, par kolektīvu var sākt runāt, kad esi viņā "ieaudzis", kad esi kaut vai viesu statusā kļuvis par vienu no kolektīva biedru, visā iekšā, neatkarīgi no svara, maka, veselības tu kā cilvēks piedalies visā un neradi citiem apgrūtinājumus un neprasi īpašas privilēgijas, bet gan darbojies. Kaut vai paliekot uz atpēdām, pārbraucot mašīnas, izvadājot dzinējus, ja iekarosi kolektīva cieņu (viegli nebūs), tad arī bez naudas tiksi uz labu nummuru, tā pats no sevis kolektīvā nepērkās, jo tas veidots paaudzēs un gadiem.
- par večiem un kritiku, nu tā ir neizbēgama, bet pārejoša. Iesaku ja baidies, tad nav vērts sākt. Tad atliek tikai komercmedības par piķi. Samaksā un Tevi aizved noliek parāda par ko šaut un visu izdara Tavā vietā, bet kaut kā pēc tāda, pēc šīs diskusijas neizklausies. Te varu piebilst, katra kritika jāizprot un jāsaprot, es arī esmu "d....s" un tieku "a....s", bet zinu, ka tas humoram notiek, tas rada jautrību... Ja tādas lietas nebaida, vēlu veiksmi atrast īstos vīrus!
Jā liekais svars it īpaši ja jau gadiņi ir , tad problēma ir tiešām pārvietoties, jo jau nav tā spēka kas bija jaunības gados.
Bet arī par to maksas medībām ne visu laiku arī tevi varēs nosēdināt tieši tur kur var izziet kāds, atkarīgs daudz kas no pašiem laikapstākļiem, apkārtējās situācijas, vai vispār dzīvniekiem nebūs izejamā diena, pat lapsu neredzēsi, bet ir tādas dienas kad dzīvnieku ir pilni lauki. Tā pat ar to copi, ir dienas kā mutē, bet ir dienas zini ka zivis ir zem tevis vai kādā noteiktā vietā, bet ņemt neņem!
Lielākoties cik esmu dzirdējis par samaksu var piedalīties dzinējmedībās. Zinu vienu kolektīvu, kur tieši dzinējmedībās var droši piedalīties, tikai maksa paliela, toties liek tādās vietās kur iespējams uz kādiem 80% var pārskriet kāds ruksis vai alnis. Dzinējos tur neiet viesi, tikai stāv uz numuriem. Ja ļoti būs liela vēlēšanās tur piedalīties tad varēšu aprunāties, jo pazīstu pāris ar kuriem man ir labas medību attiecības. Pie reizes ja ļoti ieinteresēs tas tad arī cenu varēšu uzzināt.
Raimond!
1. Uz jautājumu par atpūtu, šaušanu utt. man pat jāsaka grūti atbildēt. Esmu šais lietās galīgi "zaļš" - šāvis maz un par atpūtu medību procesā saprast var tikai izmēģinot. Meža gaļa arī garšo... Mežs patīk (ogošana, sēņošana)un vispār atpūsties varu tikai brīvā dabā pēc iespējas tālāk no "civilizācijas", esmu kaislīgs makšķernieks. Te var paņemt analoģiju no man pazīstamākās makšķerēšanas - to, tāpat kā medības var darīt dažādi- viens ar mušiņmakšķeri pa brikšņiem nostaigā dienā 10km, cits uz pāris stundām ieskrien pamētāt spiningu, kāds atkal n-sutkas gatavs sēdēt pie karpu gruntenēm utt.
2. Ja runa iet tieši par iestāšanos medību kolektīvā, pilnībā piekrītu, ka jāredz cilvēks un jākontaktējas lai varētu saprast vai var tādu uzņemt, bet nu līdz šai stadijai kaut kā ir jānonāk. Mazliet baida daži uz laukiem manītie vietējie "vecie pieredzējuši dižmednieki" - onkuļi ar palīgskolas izglītību un nu baigi nodzerto paskatu - diez vai varētu paciest ja tāds indivīds pa dzērumu sāktu ņirgāties vtml.
3. No darba kā tāda nebaidos un esmu gatavs darīt arī netīros darbu, dīrāt, dalīt,(ja kāds pamācīs, protams), ēst taisīt utt., bet vot ar ilgstošām fizisku nodarbībēm kas saistītas ar pārvietošano utml. (dzinēji, koku ciršana utml.) būs grūti. Neredzu neko sliktu, ja savu nepiedalīšanos šajā procesā varētu kompensēt samaksājot naudu par kuru var noalgot pāris veselīgākus degunus, kā arī palīdzēt kolektīvam tajos jautājumos, kur jūtos spēcīgāks (piemēram juridiskie jautājumi, kontakti valsts institūcijās un biznesas vidē, IT lietas)
4. Neredzu neko sliktu ja kāds medību kolektīvs sāk medības veidot kā biznesu un pelna ar to naudu. Manuprāt tā ir normāla pasaules prakse - veidot medību komercsaimniecības ar atbilstošu servisu, professionāliem jēgeriem utt. Cita lieta ir tā kā jābūt saprātīgām izvēles iespējām. Ņemot par analoģiju jau pieminēto makšķerēšanu - var kādreiz aizbraukt uz maksas dīķi kur cope ir garantēta un tu maksā par noķerto zivs kilogramu, var aizbraukt uz licencētu udenskrātuvi, kur neviens neko negarantē, bet nu tiek regulāri ielaistas zivis/sakopta vide/nodrošinātas laivas, var arī aizbraukt uz publiskiem ūdeņiem un makšķerēt paļaujoties tikai uz savu veiksmi/pieredzi un Dabas mātes kaprīzēm.
Edgar!
Nu mans svars ir ~132kg pie auguma 179cm, smēķēšana (kā skurstenis) arī nekādu labi iespidu uz dihalku un sainsspiedienu neatstāj. Tas nenozīmē to, ka es vispār nevaru pakustēt ( pa pilsētu līzenu vietu iet labi) bet nu teiksim mežā sēņojot pakalnainā apvidū ir kā ir. Ja nav jānes savs svars (piemēram laivā airējot) tad gan nav nekādu problēmu.
Par to svaru mums ir divi mednieki kam tiešām ir LIEKAIS SVARS, abiem diviem vidēji kaut kur ir kādi 120 kg vismaz, un viena augums ir ap 2m bet otram kaut kur pāri 1,7 m, Kaut arī pukstēdami tomēr iet ar dzinējos, Vienīgi vispār ja jau grūti iet tad jau lemjam ko darīt at viņu!
Nu rau, kruta, viss notiekas cik saprotu. Par piķi velns dancā, Jāaa... bez apriešanas. Pirmais un primārais ir jāredz un jāsatiek cilvēks, kā EDGARS rakstīja, un tikai tad var izprats un pieņemt lēmumu par kolektīvā uzņemšanu, bet laikam jau ka citiem kolektīviem medības ir nevis atpūta bet gan biznes. Droši vien arī tādus vajag.
Vienkārš jautājums Aleksandram, Tu gribi atpūsties atrodoties medību procesā, vai šaut????? Ja šaut, piebraucot ar auto un tad vēl nedarot pārējos darbiņus pēc dzīvnieka iegūšanas (iekšu izlaišana, dalīšana, u.t.t.), nu nezinu vai arī pa piķi tādu kolektīvu atradīsi, bet nu ja ir piedāvājums, gan jau ka atradīsies pircējs. Tas tā pārdomām, bez nosodījuma!
Ja ļoti interesē par komercmedībām, tad pajautāšu blakus kolektīviem var būt kaut kas tomēr piekritīs tam. Kā arī ja redzēšu to veci kas nodarbojas ar to pajautāšu ar , un tad ja kas došu ziņu! Tikai būs jābrauc uz Latgali! Protams ja tas tevi interesē!
Diemžēl tagad vispār ir maz tādas jaunās paaudzes kas baidās rokas neizsmērēt sūd...s. Galvenais ka pašiem pieredzes vēl nav, bet māca citus ko kā darīt. Tāpēc arī viņiem lielākoties ir problemātiski atrast kādu kolektīvu, kur varētu gudroties uz nebēdu. Kā saka es un vecākā paaudze ir vēl izauguši uz vecajiem PSSR likumiem un cilvēcīgumu, jo savā laikā, viss bija pilnīgi savādāk un viens otram palīdzēja. Nebija tādu bagāto un nabago, it īpaši lauciniek vidū, tāpēc bija vienlīdzība visās paaudzēs un pārejās lietās. Ja bija pateikts sienu vākt, visi brauca un vāca sienu, ja bija pateikts stigas cirst tad visi cirta, ja bija pateikts rudenī katram savākt zīļu maisu, tika savākts. Un nebija nekādu atrunu, bet tagad, lielākoties jaunieši vēlas tā atnākt na haļavu uz visu gatavo, bet kad pasaki ka ir tas un tas jāizdara, sāk gudroties un diemžēl pienākas šķirties no tāda gudreļa, ja protams nevēlas laboties!
Agrā vēl lai kļūtu par mednieku vajadzēja ar pagali 2 gadus nostaigāt dzinējmedībās un tad vēl kolektīvs lēma vai pieņemt viņu biedra sastāvā vai nē. Un ar kolektīvs lēma vai atļaut viņam kļūt par mednieku vai nē. Kā saka jau no pirmās dienas vajadzēja pierādīt ka tu esi mednieks. Jā man nevajadzēja 2 gadus staigāt lai kļūtu par mednieku, bet kad iekļuvu kolektīvā pienācās vairāk dzinējos staigāt nekā uz numura stāvēt. Un galvenais ka neapbižojos, jo pirmkārt drošības pēc, jo ir jāzinā kā viss notiek un kur tiek šāuts, otrkārt tu labāk iepazīsti savas medību platības, treškārt ejot dzinējos tu atklāj ar katru reizi kaut ko jaunu, kaut arī jau tās platības dzen 10 reizi. Un vispār parādi kāds tu esi no iekšpuses.
Tāpēc Aleksandr ir tagad pagrūti atrast kolektīvu kurā ir vienkārši iekļūt. Jo visi ir jau pieēdušies ar tādiem gudreļiem un tāpēc nezin lielākoties ko gaidīt no nākamā gudreļa. Pamēģini caur paziņām savā apkārtnē painteresēties kur var vienkārši piedalīties medībās, un labāk bez stobra, par dzinēju, jā jau rakstīji ka grūti staigāt, bet var būt pamēģin un redzēsi no sākuma būs ļoti grūti pārvietoties, bet redzēsi ar katru reizi būs vieglāk un vieglāk pārvietoties.
Piemēram man domāju nebūtu grūti kādam kolektīvam dzinējmedību laikā piedalīties medībās par dzinēju, jo esmu komunikabls un ātri varu atrast kopējo valodu ar cilvēkiem :) Ja tu esi komunikabls, tad tev nevajadzētu būt problēmai uzprasīties kādam kolektīvam uz dzinējmedībām. Un vēl nevajag tēlot ka tev ir nauda, esi vienkārš un tu redzēsi kā pret tevi sāks attiekties. Kā saka esi vienkārš un pret tevi būs tādi paši.
Kā saku vēlu veiksmi kolektīva meklējumos, pamēģini caur medību veikaliem uzzināt kādu kolektīvu kas būtu ar mieru te uzzaicināt, parunā ar veikalniekiem, jo lielākoties vini paši ir mednieki un varēs var būt sarunāt kaut ko. Kā saka mēģināts nav zaudēts :)
Man šķiet ka vispār Jaunie kolēgi bišķi par daudz te forsējat visu, tas ne tā un šis ne tā.... to es tā gribu, varu, neprotu, nepatīk. Iesaku iepriekš apdomāt savu lietderību kolektīva biedru rindās, jo tas jau pastāv arī bez jums, bez jūsu finansēm un iegribām. Un pēc tam vērtēt kolektīva mikroklimatu, cik nācies sastapies, katrs esam mēs savādāki un ne vienmēr domu gājieni sapas, bet ir jārod kompromis... reizēm jāpiekāpjas katram!
Paldies par viedokli - Tev pilnīga taisnība ka lai kļūtu par pilnvērtīgu kolektīva biedru nepieciešams laiks un akcepts ir jānopelna.
Es pagaidām tikai ievācu informāciju par šādām un tādām iespējām - ja būs variants ko tiešām pašam gribēsies, gan jau acis pārgriezis
arī mēģināšu skriet dzinējos.
Humoru saprotu un pret draudzīgu pavilkšanu uz zoba vai arī normālu apmācīšanos (pat ja "instruktors" procesa karstumā var pieminēt ne pārāk glaimojošus epitetus) esmu gatavs akceptēt, bet nievājošs pjanijs bazars ne pa tēmu no kāda "guru" gan var beigties ar protezēšanu.
Nu nenoliedzu ne ko no Tevis sacītā, ir tā kā ir... un katram savas iespējas jāizmanto.
Bet nu ir dažas lietas, kur Tev galīgi "zaļajam" nepiekritīšu, attiecībā uz Tevi esmu laikam jau aptrinies mednieks gadus 20. Kā viesi es domāju, ka droši Tevi kāds kolektīvs varētu pieņemt, kur tiek samaksāts par attiecīgo medību dienu un reizi, vai Tev pārdotu licenci, es neticu, tas par daudz prasīts būtu, atvaino! - bet neatmet cerību, tas tikai mans subjektīvais viedokli.
- ja iet runa par kolektīvu, par kolektīvu var sākt runāt, kad esi viņā "ieaudzis", kad esi kaut vai viesu statusā kļuvis par vienu no kolektīva biedru, visā iekšā, neatkarīgi no svara, maka, veselības tu kā cilvēks piedalies visā un neradi citiem apgrūtinājumus un neprasi īpašas privilēgijas, bet gan darbojies. Kaut vai paliekot uz atpēdām, pārbraucot mašīnas, izvadājot dzinējus, ja iekarosi kolektīva cieņu (viegli nebūs), tad arī bez naudas tiksi uz labu nummuru, tā pats no sevis kolektīvā nepērkās, jo tas veidots paaudzēs un gadiem.
- par večiem un kritiku, nu tā ir neizbēgama, bet pārejoša. Iesaku ja baidies, tad nav vērts sākt. Tad atliek tikai komercmedības par piķi. Samaksā un Tevi aizved noliek parāda par ko šaut un visu izdara Tavā vietā, bet kaut kā pēc tāda, pēc šīs diskusijas neizklausies. Te varu piebilst, katra kritika jāizprot un jāsaprot, es arī esmu "d....s" un tieku "a....s", bet zinu, ka tas humoram notiek, tas rada jautrību... Ja tādas lietas nebaida, vēlu veiksmi atrast īstos vīrus!
Bet arī par to maksas medībām ne visu laiku arī tevi varēs nosēdināt tieši tur kur var izziet kāds, atkarīgs daudz kas no pašiem laikapstākļiem, apkārtējās situācijas, vai vispār dzīvniekiem nebūs izejamā diena, pat lapsu neredzēsi, bet ir tādas dienas kad dzīvnieku ir pilni lauki. Tā pat ar to copi, ir dienas kā mutē, bet ir dienas zini ka zivis ir zem tevis vai kādā noteiktā vietā, bet ņemt neņem!
Lielākoties cik esmu dzirdējis par samaksu var piedalīties dzinējmedībās. Zinu vienu kolektīvu, kur tieši dzinējmedībās var droši piedalīties, tikai maksa paliela, toties liek tādās vietās kur iespējams uz kādiem 80% var pārskriet kāds ruksis vai alnis. Dzinējos tur neiet viesi, tikai stāv uz numuriem. Ja ļoti būs liela vēlēšanās tur piedalīties tad varēšu aprunāties, jo pazīstu pāris ar kuriem man ir labas medību attiecības. Pie reizes ja ļoti ieinteresēs tas tad arī cenu varēšu uzzināt.
1. Uz jautājumu par atpūtu, šaušanu utt. man pat jāsaka grūti atbildēt. Esmu šais lietās galīgi "zaļš" - šāvis maz un par atpūtu medību procesā saprast var tikai izmēģinot. Meža gaļa arī garšo... Mežs patīk (ogošana, sēņošana)un vispār atpūsties varu tikai brīvā dabā pēc iespējas tālāk no "civilizācijas", esmu kaislīgs makšķernieks. Te var paņemt analoģiju no man pazīstamākās makšķerēšanas - to, tāpat kā medības var darīt dažādi- viens ar mušiņmakšķeri pa brikšņiem nostaigā dienā 10km, cits uz pāris stundām ieskrien pamētāt spiningu, kāds atkal n-sutkas gatavs sēdēt pie karpu gruntenēm utt.
2. Ja runa iet tieši par iestāšanos medību kolektīvā, pilnībā piekrītu, ka jāredz cilvēks un jākontaktējas lai varētu saprast vai var tādu uzņemt, bet nu līdz šai stadijai kaut kā ir jānonāk. Mazliet baida daži uz laukiem manītie vietējie "vecie pieredzējuši dižmednieki" - onkuļi ar palīgskolas izglītību un nu baigi nodzerto paskatu - diez vai varētu paciest ja tāds indivīds pa dzērumu sāktu ņirgāties vtml.
3. No darba kā tāda nebaidos un esmu gatavs darīt arī netīros darbu, dīrāt, dalīt,(ja kāds pamācīs, protams), ēst taisīt utt., bet vot ar ilgstošām fizisku nodarbībēm kas saistītas ar pārvietošano utml. (dzinēji, koku ciršana utml.) būs grūti. Neredzu neko sliktu, ja savu nepiedalīšanos šajā procesā varētu kompensēt samaksājot naudu par kuru var noalgot pāris veselīgākus degunus, kā arī palīdzēt kolektīvam tajos jautājumos, kur jūtos spēcīgāks (piemēram juridiskie jautājumi, kontakti valsts institūcijās un biznesas vidē, IT lietas)
4. Neredzu neko sliktu ja kāds medību kolektīvs sāk medības veidot kā biznesu un pelna ar to naudu. Manuprāt tā ir normāla pasaules prakse - veidot medību komercsaimniecības ar atbilstošu servisu, professionāliem jēgeriem utt. Cita lieta ir tā kā jābūt saprātīgām izvēles iespējām. Ņemot par analoģiju jau pieminēto makšķerēšanu - var kādreiz aizbraukt uz maksas dīķi kur cope ir garantēta un tu maksā par noķerto zivs kilogramu, var aizbraukt uz licencētu udenskrātuvi, kur neviens neko negarantē, bet nu tiek regulāri ielaistas zivis/sakopta vide/nodrošinātas laivas, var arī aizbraukt uz publiskiem ūdeņiem un makšķerēt paļaujoties tikai uz savu veiksmi/pieredzi un Dabas mātes kaprīzēm.
Edgar!
Nu mans svars ir ~132kg pie auguma 179cm, smēķēšana (kā skurstenis) arī nekādu labi iespidu uz dihalku un sainsspiedienu neatstāj. Tas nenozīmē to, ka es vispār nevaru pakustēt ( pa pilsētu līzenu vietu iet labi) bet nu teiksim mežā sēņojot pakalnainā apvidū ir kā ir. Ja nav jānes savs svars (piemēram laivā airējot) tad gan nav nekādu problēmu.
Vienkārš jautājums Aleksandram, Tu gribi atpūsties atrodoties medību procesā, vai šaut????? Ja šaut, piebraucot ar auto un tad vēl nedarot pārējos darbiņus pēc dzīvnieka iegūšanas (iekšu izlaišana, dalīšana, u.t.t.), nu nezinu vai arī pa piķi tādu kolektīvu atradīsi, bet nu ja ir piedāvājums, gan jau ka atradīsies pircējs. Tas tā pārdomām, bez nosodījuma!