Andim Grasim!
Forums, laikam nav īs†ā vieta, lai atbildētu uz Tavu jautājumu. Tas nav īsi izdarāms, tam nepieciešams vismaz seminārs.Lai noteiktu buļļa vecumu, sāc ar mācību un citu pieejamo literatūru, piedalies semināros pēc trofeju izstādēm, tad varbūt Tev priekšstats radīsies.
Nomedītam bullim vecumu samērā precīzi (plus mīnus viens gads) var noteikt pēc zobu nodiluma, bet pilnīgi precīzi pēc gadskārtām zobu saknes cementa slānī ( diemžēl tikai laboratoriski).
ZM mājas lapā ir publicētas MSAF finansēto projektu atskaites par 2008.gadu. Projekts nr.13 "Pārnadžu
(staltbriežu, aļņu ) monitorings" ir par šo tēmu. Kā projekta pielikums ir publicēts "Pārnadžu vecuma noteikšanas katalogs", kurš ir brošūras formā un būs saņemams VMD. Tas domāts katram mednieku klubam.
Min. kvalitātes prasības:
VIENGADNIEKAM - a)vismaz 20cm. (ausu augstumā) tumši ragi ar strupiem galiem, bez rozetēm;
b) apmēram 28-30cm. (vismaz 1,5x augstāki par ausīm) ragi ar slaidiem, smailiem galiem bez rozetēm;
DIVGADNIEKIEM - katrs rags ar 3 žuburiem, garu vidusžuburu; skatoties no sāniem, iedomāta līnija no pirmā acs žubura gala uz raga galu kopā ar raga stumbru veido garumā izstieptu taisnstūri;
TRĪSGADNIEKIEM - a) katrs rags ar 4žuburiem, garu vidusžuburu un apmēram 56cm. garu stumbru, sānskatā veidojas taisnstūris;
b) katrs rags ar 5-6 žuburiem, garu vidusžuburu un vienkāršu vainagu masu ragu augšdaļā, sānskatā veido taisnstūri;
VID.VECUMA(4-6g.)- a)simetriski ragi, katram ragam vismaz 5 žuburi, ragi ar vienkāršu vainagu un garu vidusžuburu, sānskatā veido taisnstūri;
b) simetriski 6 žuburu ragi ar vienkāršu vainagu, sānsk. veido taisnst.
BRIEDUMA VECUMA (7-9g.)- simetriski 6 žuburu ragi ar spēcīgiem vidusžuburiemun labi attīstītu vainagu, ar spēcīgu pērļainu stumbru;
VECIEM (10-15g.)- simetriski 6-7 un 8 žuburu ragi ar spēcīgu pērļainu stumbru, spēcīgiem zariem un labi attīstītu, saliktu vainagu.
Staltbriežu maks. vecums 20g. (parasti 17-18g.), briedums 6-8g., bet ragi vēl turpina augt un attīstības kulmināciju sasniedz tikai 10-15g. vecumā. Pēc šī vecuma sākas ragu deģenerācija.
Mednieki bieži pieļauj kļūdu nomedīdami perspektīvus Viengadniekus pieņemdami tos kā dūrējus. Esmu redzējis īstu dūrēju 1x savā dzīvē un kura ragu garums bija 1,4m. ar korķuviļķim līdzīgu formu. Dūrēji, dabā sastopami ļoti reti!
Lasot šo tēmu, kāds varbūt arī nesaprot par ko ir runa un kādus briežu buļļus, tad veči šeit nevar sadalīt.
Lai saprastu par ko ir runa, ir jāizlasa šo - http://www.zurnals-mmd.lv/?sad... Par šo bija raksts arī 06/2008 MMD žurnāla numurā.
Jāatzīmē, ka uz doto brīdi līgumu parakstījuši jau 16 klubi, kas patreiz cenšas medīt pēc līgumā atrunātajiem principiem, galveno uzsvaru liekot uz selektīvu briežu buļļu medīšanu. Kā nu kuram tas izdodas, tas ir cits jautājums, jo ir arī klubi starp kuru biedriem nav viennozīmīgas nostājas šajā jautājumā, bet izskatās, ka pamazām tomēr lietas iet uz labo pusi.
Pagājušogad, pēc 2007./2008. gada medību sezonas beigām, Saldū tika rīkota izstāde, kurā tika vērtēti līgumslēdzēju klubu nomedīto briežu buļļu ragi (diemžēl ne visi, bet lielākā daļa) un dots slēdziens vai nomedītais bullis ir, vai nav bijis perspektīvs, un patreiz tiek veidots katalogs, kurā būs nomedīto buļļu ragu analīze (katras trofejas). Šis katalogs, būs kā uzskates līdzeklis, kurš palīdzēs noteikt vai bullis ir, vai nav perspektīvs (jāatzīst gan, ka jau nomedīts). Katalogā būs arī materiāls par briežu buļļu selekciju un briežu populācijas (gan buļļu, gan govju) pareizu apsaimniekošanu – pareizas vecumstruktūras uzturēšanu.
Izstādē bija arī līgumslēdzēju klubu nomedīto alņu buļļu trofejas, kā arī vairākas stirnāžu trofejas.
Arī šogad pēc sezonas beigām Saldū tiks rīkota izstāde, kuras ietvaros notiks nomedīto briežu un alņu buļļu ragu vērtēšana, kā arī būs katras trofejas analīze, tikai šogad jācenšas apkopot informācija par VISĀM nomedīto briežu buļļu trofejām.
Pēc 2007./2008. gada medību sezonas un izstādes ir izdarīts kopsavilkums, par to kā tad ir gājis, un arī šogad būs jāizdara kopsavilkums, lai varētu novērtēt vai tad šajā medību sezonā ir gājis labāk, vai tieši otrādi sliktāk. Viens gan jāatzīst, ka arvien vairāk ir tādu klubu, kuriem pēc sezonas beigām paliek neizmantotas briežu buļļu licenzes, un ne jau tāpēc, ka nebūtu ko medīt!
Starp citu šajā jautājumā "celmlauži" bija Dobeles virsmežniecības Bikstu mežniecības mednieku klubi, kuri jau ilgāku laiku (vienā no MMD žurnāla numuriem savulaik bija raksts par šo vienošanos, tik tagad nevaru šo žurnālu atrast) briežu buļļus medī pēc šādiem principiem, un rezultāti neizpaliek. Spilgts apliecinājums tam bija pagājušā gada Zemgales reģiona trofeju izstāde Jelgavā, kur trofejas no Dobeles puses mežiem bija neapšaubāmi pārliecinošākās. Vairāk par šo izstādi 5/2008 MMD žurnāla numurā.
Tāpēc mēģiniet arī savu mežniecību vai no sākuma tikai apkārtējo klubu ietvaros atrunāt visiem pieņemamus principus pēc kuriem viekt briežu, un ne tikai, populāciju apsaimniekošanu.
Turpinot iepriekšējo ziņojumu.
Kāpēc tas vajadzīgs?
VMD reģistrēti 1280 (2006. gada dati) medību iecirkņi un vidējā medību iecirkņa platība Latvijā (ieskaitot meža un lauksaimniecības zemes) ir 3100 ha!
Piemēra pēc, Igaunijā ir reģistrēti 309 (2006. gada dati) medību iecirkņi ar vidējo platību 13000 ha!!!
Šāds ir medību iecirkņu procentuālais sadalījums pēc to platības Latvijā (2006. gada dati):
101-200 ha – 1%
< 100 ha – 4%
201-500 ha – 7%
501-1000 ha – 7%
1001-2500 ha – 28%
2501-5000 ha – 35%
> 5001 ha – 18%
Rīkojums "Par medījamo dzīvnieku uzskaiti un lielākā pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanu 2007./08. gada medību sezonā" (skat. pielikumu ziņojuma beigās) nosaka dzīvnieku uzskaites teritoriālās vienības virsmežniecības teritorijā (pagasts, apgaita, medību iecirkņi, meža masīvi vai citas), kuras ietver vienu vai vairākus nedalītus medību iecirkņus un nav mazākas par 5000 ha aļņiem un staltbriežiem, 1500 ha mežacūkām un 1000 ha stirnām.
Kā zināms pēc šādiem principiem arī patreiz tiek veikta uzskaite un nomedīšanas apjoma noteikšana.
Mednieku klubiem (medību iecirkņiem), kas atrodas vienā uzskaites vienībā, limits tiek rēķināts uz šo vienību un proporcionāli klubu platībām arī tiek sadalīts.
Ņemot vērā iepriekšminēto, šiem klubiem būtu jāvienojas par principiem, kas nodrošinātu selektīvu populāciju apsaimniekošanu. Cik sekmīgi šādā teritorijā to ir iespējams realizēt būs atkarīgs no šīs uzskaites vienības platības un ģeogrāfiskās situācijas.
Tāpēc nākamais solis būtu vienoties jau visiem klubiem, kuru medību iecirkņi atrodas vienas mežniecības robežās.
Šeit nu ir jāizvēlas no kuras puses sākt, tas ir, no klubu puses vai arī uzreiz no mežniecības puses. Jāatzīst gan, ka ja no klubu puses nebūs ieinteresētības, tad arī mežniecība šajā jautājumā nespēs neko mainīt. Tāda diemžēl ir reālā situācija ļoti daudzās vietās Latvijā.
Lai veicas.
Rīkojuma pirmā daļa.
Turpinot tēmu par selektīvu briežu un alņu buļļu un stirnāžu populāciju apsaimniekošanu, jebkuram medniekam no manas puses būtu šāds ieteikums – pēc iespējas biežāk apmeklēt jebkāda formāta vai lieluma trofeju izstādes, jo tikai tur iespējams ieraudzīt vienkopus vairākas trofejas un tās salīdzinot tad arī saprast, kurš bullis ir, bet kurš nav perspektīvs, un ne tikai briežu buļļiem, bet arī aļņu buļļiem un stirnāžiem.
Kaut jāatzīst, ka šādu reģionālo virsmežniecību vai mežniecību, vai pat tikai klubu trofeju izstādēm ir viens mīnuss – tajās galvenokārt vērtēšanai tiek iesniegtas tikai tādas trofejas, kuras ir medaļas vērtas vai tuvu tam, bet netiek iesniegtas pilnīgi visas nomedītās trofejas (alņiem, briežiem, stirnāžiem), kas ļautu precīzāk novērtēt populāciju stāvokli, kā arī būtu, ļoti labs uzskates līdzeklis, ja iesniegtās un novērtetās trofejas tiktu sadalītas divās kategorijās – perspektīvie un neperspektīvie, tās vēl atsevišķi iedalot pa vecuma grupām jauns – vidēja vecuma – brieduma vecuma – vecs.
Un jāpiezīmē, ka patreiz Latvijā vissliktākā situācija ir tieši ar aļnu buļļu trofejām, un tieši tāpēc izstādēs, pirmkārt, OBLIGĀTI būtu jāmēģina ievākt informācija par IKVIENU Latvijas teritorijā nomedītā aļņa buļļa trofeju.
Jāatzīst gan, ka pagājušogad Jelgavā, kur norisinājās Zemgales reģiona trofeju izstāde, mednieki tika aicināti iesniegt ikvienu briežu un alņu buļļu un stirnāžu trofeju, neatkarīgi no tā vai tā atbilst (pretendē) vai neatbilst medaļas vērtējumam, bet mednieku atsaucība nebija liela, jo pierasts, ka uz izstādēm parasti ved tikai medaļai vai tuvu tai atbilstošas trofejas.
Arī J.Baumanis vairākkārt ir uzsvēris, ka būtu jāievāc informācija par ikvienu Latvijas teritorijā nomedītu brieža, alņa buļļu un stirnāža trofeju, neatkarīgi no tās lieluma vai apmēriem, jo tikai tādā veidā varētu iegūt pilnīgu priekšstatu par to kādas (cik spēcīgas) ir mūsu apmedījamās populācijas.
Un noslēgumā viela pārdomām.
Tieši pēc brieža buļļa pirmajiem ragiem vislabāk var noteikt vai tas ir, vai nav perspektīvs. Pēc pirmajiem ragiem iespējams arī notiekt cik tas ir perspektīvs.
Brieža buļļa novērtējums pēc tā pirmajiem ragiem (sākot no augšas):
- izcils bullis
- ļoti perspektīvs bullis
- perspektīvs bullis
- neperspektīvs bullis
Verners Mašinskis, 26.01.2009. 15:50
VID.VECUMA (4-6g.)
BRIEDUMA VECUMA (7-9g.)
VECS (10-15g.)
Staltbriežu maks. vecums 20g. (parasti 17-18g.), briedums 6-8g., bet ragi vēl turpina augt un attīstības kulmināciju sasniedz tikai 10-15g. vecumā. Pēc šī vecuma sākas ragu deģenerācija.
Briežu govi par pieaugušu uzskata, kad tā sasniegusi 4-5 gadu vecumu, bet briežu bulli, kad tas sasniedzis 7-8 gadu vecumu. Tikai šajā vecumā buļļa kaulu sistēma ir beigusi attīstīties un turpmāk visas uzņemtās minerālvielas tiek izmantotas ragu attīstībai.
Briežu buļļu iedalījums pa vecuma grupām:
1-4 gadi - jauns
5-8 gadi - vidēja vecuma
9-12 gadi - brieduma vecuma
>12 gadi - vecs
Pirmkārt ir jāzin cik liela ir interese no mednieku puses par šāda veida katalogu, un tad jau varētu sākt par šo lietu domāt nopietnāk, jo no sākuma šis katalogs būs domāts tikai līgumslēdzēju klubiem.
Atgādināšu, ka šis katalogs, būs kā uzskates līdzeklis, kurš palīdzēs noteikt vai bullis ir, vai nav perspektīvs (jāatzīst gan, ka jau nomedīts). Katalogā būs arī materiāls par briežu buļļu selekciju un briežu populācijas (gan buļļu, gan govju) pareizu apsaimniekošanu – pareizas vecumstruktūras uzturēšanu.
Tāpēc vēlētos uzzināt foruma dalībnieku viedokli par šādu katalogu.
Forums, laikam nav īs†ā vieta, lai atbildētu uz Tavu jautājumu. Tas nav īsi izdarāms, tam nepieciešams vismaz seminārs.Lai noteiktu buļļa vecumu, sāc ar mācību un citu pieejamo literatūru, piedalies semināros pēc trofeju izstādēm, tad varbūt Tev priekšstats radīsies.
Nomedītam bullim vecumu samērā precīzi (plus mīnus viens gads) var noteikt pēc zobu nodiluma, bet pilnīgi precīzi pēc gadskārtām zobu saknes cementa slānī ( diemžēl tikai laboratoriski).
ZM mājas lapā ir publicētas MSAF finansēto projektu atskaites par 2008.gadu. Projekts nr.13 "Pārnadžu
(staltbriežu, aļņu ) monitorings" ir par šo tēmu. Kā projekta pielikums ir publicēts "Pārnadžu vecuma noteikšanas katalogs", kurš ir brošūras formā un būs saņemams VMD. Tas domāts katram mednieku klubam.
VIENGADNIEKAM - a)vismaz 20cm. (ausu augstumā) tumši ragi ar strupiem galiem, bez rozetēm;
b) apmēram 28-30cm. (vismaz 1,5x augstāki par ausīm) ragi ar slaidiem, smailiem galiem bez rozetēm;
DIVGADNIEKIEM - katrs rags ar 3 žuburiem, garu vidusžuburu; skatoties no sāniem, iedomāta līnija no pirmā acs žubura gala uz raga galu kopā ar raga stumbru veido garumā izstieptu taisnstūri;
TRĪSGADNIEKIEM - a) katrs rags ar 4žuburiem, garu vidusžuburu un apmēram 56cm. garu stumbru, sānskatā veidojas taisnstūris;
b) katrs rags ar 5-6 žuburiem, garu vidusžuburu un vienkāršu vainagu masu ragu augšdaļā, sānskatā veido taisnstūri;
VID.VECUMA(4-6g.)- a)simetriski ragi, katram ragam vismaz 5 žuburi, ragi ar vienkāršu vainagu un garu vidusžuburu, sānskatā veido taisnstūri;
b) simetriski 6 žuburu ragi ar vienkāršu vainagu, sānsk. veido taisnst.
BRIEDUMA VECUMA (7-9g.)- simetriski 6 žuburu ragi ar spēcīgiem vidusžuburiemun labi attīstītu vainagu, ar spēcīgu pērļainu stumbru;
VECIEM (10-15g.)- simetriski 6-7 un 8 žuburu ragi ar spēcīgu pērļainu stumbru, spēcīgiem zariem un labi attīstītu, saliktu vainagu.
Staltbriežu maks. vecums 20g. (parasti 17-18g.), briedums 6-8g., bet ragi vēl turpina augt un attīstības kulmināciju sasniedz tikai 10-15g. vecumā. Pēc šī vecuma sākas ragu deģenerācija.
Lai saprastu par ko ir runa, ir jāizlasa šo - http://www.zurnals-mmd.lv/?sad... Par šo bija raksts arī 06/2008 MMD žurnāla numurā.
Jāatzīmē, ka uz doto brīdi līgumu parakstījuši jau 16 klubi, kas patreiz cenšas medīt pēc līgumā atrunātajiem principiem, galveno uzsvaru liekot uz selektīvu briežu buļļu medīšanu. Kā nu kuram tas izdodas, tas ir cits jautājums, jo ir arī klubi starp kuru biedriem nav viennozīmīgas nostājas šajā jautājumā, bet izskatās, ka pamazām tomēr lietas iet uz labo pusi.
Pagājušogad, pēc 2007./2008. gada medību sezonas beigām, Saldū tika rīkota izstāde, kurā tika vērtēti līgumslēdzēju klubu nomedīto briežu buļļu ragi (diemžēl ne visi, bet lielākā daļa) un dots slēdziens vai nomedītais bullis ir, vai nav bijis perspektīvs, un patreiz tiek veidots katalogs, kurā būs nomedīto buļļu ragu analīze (katras trofejas). Šis katalogs, būs kā uzskates līdzeklis, kurš palīdzēs noteikt vai bullis ir, vai nav perspektīvs (jāatzīst gan, ka jau nomedīts). Katalogā būs arī materiāls par briežu buļļu selekciju un briežu populācijas (gan buļļu, gan govju) pareizu apsaimniekošanu – pareizas vecumstruktūras uzturēšanu.
Izstādē bija arī līgumslēdzēju klubu nomedīto alņu buļļu trofejas, kā arī vairākas stirnāžu trofejas.
Arī šogad pēc sezonas beigām Saldū tiks rīkota izstāde, kuras ietvaros notiks nomedīto briežu un alņu buļļu ragu vērtēšana, kā arī būs katras trofejas analīze, tikai šogad jācenšas apkopot informācija par VISĀM nomedīto briežu buļļu trofejām.
Pēc 2007./2008. gada medību sezonas un izstādes ir izdarīts kopsavilkums, par to kā tad ir gājis, un arī šogad būs jāizdara kopsavilkums, lai varētu novērtēt vai tad šajā medību sezonā ir gājis labāk, vai tieši otrādi sliktāk. Viens gan jāatzīst, ka arvien vairāk ir tādu klubu, kuriem pēc sezonas beigām paliek neizmantotas briežu buļļu licenzes, un ne jau tāpēc, ka nebūtu ko medīt!
Starp citu šajā jautājumā "celmlauži" bija Dobeles virsmežniecības Bikstu mežniecības mednieku klubi, kuri jau ilgāku laiku (vienā no MMD žurnāla numuriem savulaik bija raksts par šo vienošanos, tik tagad nevaru šo žurnālu atrast) briežu buļļus medī pēc šādiem principiem, un rezultāti neizpaliek. Spilgts apliecinājums tam bija pagājušā gada Zemgales reģiona trofeju izstāde Jelgavā, kur trofejas no Dobeles puses mežiem bija neapšaubāmi pārliecinošākās. Vairāk par šo izstādi 5/2008 MMD žurnāla numurā.
Tāpēc mēģiniet arī savu mežniecību vai no sākuma tikai apkārtējo klubu ietvaros atrunāt visiem pieņemamus principus pēc kuriem viekt briežu, un ne tikai, populāciju apsaimniekošanu.
Kāpēc tas vajadzīgs?
VMD reģistrēti 1280 (2006. gada dati) medību iecirkņi un vidējā medību iecirkņa platība Latvijā (ieskaitot meža un lauksaimniecības zemes) ir 3100 ha!
Piemēra pēc, Igaunijā ir reģistrēti 309 (2006. gada dati) medību iecirkņi ar vidējo platību 13000 ha!!!
Šāds ir medību iecirkņu procentuālais sadalījums pēc to platības Latvijā (2006. gada dati):
101-200 ha – 1%
< 100 ha – 4%
201-500 ha – 7%
501-1000 ha – 7%
1001-2500 ha – 28%
2501-5000 ha – 35%
> 5001 ha – 18%
Rīkojums "Par medījamo dzīvnieku uzskaiti un lielākā pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanu 2007./08. gada medību sezonā" (skat. pielikumu ziņojuma beigās) nosaka dzīvnieku uzskaites teritoriālās vienības virsmežniecības teritorijā (pagasts, apgaita, medību iecirkņi, meža masīvi vai citas), kuras ietver vienu vai vairākus nedalītus medību iecirkņus un nav mazākas par 5000 ha aļņiem un staltbriežiem, 1500 ha mežacūkām un 1000 ha stirnām.
Kā zināms pēc šādiem principiem arī patreiz tiek veikta uzskaite un nomedīšanas apjoma noteikšana.
Mednieku klubiem (medību iecirkņiem), kas atrodas vienā uzskaites vienībā, limits tiek rēķināts uz šo vienību un proporcionāli klubu platībām arī tiek sadalīts.
Ņemot vērā iepriekšminēto, šiem klubiem būtu jāvienojas par principiem, kas nodrošinātu selektīvu populāciju apsaimniekošanu. Cik sekmīgi šādā teritorijā to ir iespējams realizēt būs atkarīgs no šīs uzskaites vienības platības un ģeogrāfiskās situācijas.
Tāpēc nākamais solis būtu vienoties jau visiem klubiem, kuru medību iecirkņi atrodas vienas mežniecības robežās.
Šeit nu ir jāizvēlas no kuras puses sākt, tas ir, no klubu puses vai arī uzreiz no mežniecības puses. Jāatzīst gan, ka ja no klubu puses nebūs ieinteresētības, tad arī mežniecība šajā jautājumā nespēs neko mainīt. Tāda diemžēl ir reālā situācija ļoti daudzās vietās Latvijā.
Lai veicas.
Rīkojuma pirmā daļa.
Kaut jāatzīst, ka šādu reģionālo virsmežniecību vai mežniecību, vai pat tikai klubu trofeju izstādēm ir viens mīnuss – tajās galvenokārt vērtēšanai tiek iesniegtas tikai tādas trofejas, kuras ir medaļas vērtas vai tuvu tam, bet netiek iesniegtas pilnīgi visas nomedītās trofejas (alņiem, briežiem, stirnāžiem), kas ļautu precīzāk novērtēt populāciju stāvokli, kā arī būtu, ļoti labs uzskates līdzeklis, ja iesniegtās un novērtetās trofejas tiktu sadalītas divās kategorijās – perspektīvie un neperspektīvie, tās vēl atsevišķi iedalot pa vecuma grupām jauns – vidēja vecuma – brieduma vecuma – vecs.
Un jāpiezīmē, ka patreiz Latvijā vissliktākā situācija ir tieši ar aļnu buļļu trofejām, un tieši tāpēc izstādēs, pirmkārt, OBLIGĀTI būtu jāmēģina ievākt informācija par IKVIENU Latvijas teritorijā nomedītā aļņa buļļa trofeju.
Jāatzīst gan, ka pagājušogad Jelgavā, kur norisinājās Zemgales reģiona trofeju izstāde, mednieki tika aicināti iesniegt ikvienu briežu un alņu buļļu un stirnāžu trofeju, neatkarīgi no tā vai tā atbilst (pretendē) vai neatbilst medaļas vērtējumam, bet mednieku atsaucība nebija liela, jo pierasts, ka uz izstādēm parasti ved tikai medaļai vai tuvu tai atbilstošas trofejas.
Arī J.Baumanis vairākkārt ir uzsvēris, ka būtu jāievāc informācija par ikvienu Latvijas teritorijā nomedītu brieža, alņa buļļu un stirnāža trofeju, neatkarīgi no tās lieluma vai apmēriem, jo tikai tādā veidā varētu iegūt pilnīgu priekšstatu par to kādas (cik spēcīgas) ir mūsu apmedījamās populācijas.
Un noslēgumā viela pārdomām.
Tieši pēc brieža buļļa pirmajiem ragiem vislabāk var noteikt vai tas ir, vai nav perspektīvs. Pēc pirmajiem ragiem iespējams arī notiekt cik tas ir perspektīvs.
Brieža buļļa novērtējums pēc tā pirmajiem ragiem (sākot no augšas):
- izcils bullis
- ļoti perspektīvs bullis
- perspektīvs bullis
- neperspektīvs bullis
VID.VECUMA (4-6g.)
BRIEDUMA VECUMA (7-9g.)
VECS (10-15g.)
Staltbriežu maks. vecums 20g. (parasti 17-18g.), briedums 6-8g., bet ragi vēl turpina augt un attīstības kulmināciju sasniedz tikai 10-15g. vecumā. Pēc šī vecuma sākas ragu deģenerācija.
Briežu govi par pieaugušu uzskata, kad tā sasniegusi 4-5 gadu vecumu, bet briežu bulli, kad tas sasniedzis 7-8 gadu vecumu. Tikai šajā vecumā buļļa kaulu sistēma ir beigusi attīstīties un turpmāk visas uzņemtās minerālvielas tiek izmantotas ragu attīstībai.
Briežu buļļu iedalījums pa vecuma grupām:
1-4 gadi - jauns
5-8 gadi - vidēja vecuma
9-12 gadi - brieduma vecuma
>12 gadi - vecs
Kad tas katalogs varētu būt gatavs un kur viņu būs iespējams dabūt???
Atgādināšu, ka šis katalogs, būs kā uzskates līdzeklis, kurš palīdzēs noteikt vai bullis ir, vai nav perspektīvs (jāatzīst gan, ka jau nomedīts). Katalogā būs arī materiāls par briežu buļļu selekciju un briežu populācijas (gan buļļu, gan govju) pareizu apsaimniekošanu – pareizas vecumstruktūras uzturēšanu.
Tāpēc vēlētos uzzināt foruma dalībnieku viedokli par šādu katalogu.