Pagājušogad bija jūlijā, bet par šo gadu vēl nav precīzas informācijas. Visdrīzāk, ka jūnijs-jūlijs.
Pagājušogad izstādes vieta bija Saldus MR (A/S "Saldus mežrūpniecība"), un manuprāt, ka apmeklēt varēja jebkurš gribētājs darba dienās no plkst. 8-17.
Pirmkārt ir jāzin cik liela ir interese no mednieku puses par šāda veida katalogu, un tad jau varētu sākt par šo lietu domāt nopietnāk, jo no sākuma šis katalogs būs domāts tikai līgumslēdzēju klubiem.
Atgādināšu, ka šis katalogs, būs kā uzskates līdzeklis, kurš palīdzēs noteikt vai bullis ir, vai nav perspektīvs (jāatzīst gan, ka jau nomedīts). Katalogā būs arī materiāls par briežu buļļu selekciju un briežu populācijas (gan buļļu, gan govju) pareizu apsaimniekošanu – pareizas vecumstruktūras uzturēšanu.
Tāpēc vēlētos uzzināt foruma dalībnieku viedokli par šādu katalogu.
Verners Mašinskis, 26.01.2009. 15:50
VID.VECUMA (4-6g.)
BRIEDUMA VECUMA (7-9g.)
VECS (10-15g.)
Staltbriežu maks. vecums 20g. (parasti 17-18g.), briedums 6-8g., bet ragi vēl turpina augt un attīstības kulmināciju sasniedz tikai 10-15g. vecumā. Pēc šī vecuma sākas ragu deģenerācija.
Briežu govi par pieaugušu uzskata, kad tā sasniegusi 4-5 gadu vecumu, bet briežu bulli, kad tas sasniedzis 7-8 gadu vecumu. Tikai šajā vecumā buļļa kaulu sistēma ir beigusi attīstīties un turpmāk visas uzņemtās minerālvielas tiek izmantotas ragu attīstībai.
Briežu buļļu iedalījums pa vecuma grupām:
1-4 gadi - jauns
5-8 gadi - vidēja vecuma
9-12 gadi - brieduma vecuma
>12 gadi - vecs
Turpinot tēmu par selektīvu briežu un alņu buļļu un stirnāžu populāciju apsaimniekošanu, jebkuram medniekam no manas puses būtu šāds ieteikums – pēc iespējas biežāk apmeklēt jebkāda formāta vai lieluma trofeju izstādes, jo tikai tur iespējams ieraudzīt vienkopus vairākas trofejas un tās salīdzinot tad arī saprast, kurš bullis ir, bet kurš nav perspektīvs, un ne tikai briežu buļļiem, bet arī aļņu buļļiem un stirnāžiem.
Kaut jāatzīst, ka šādu reģionālo virsmežniecību vai mežniecību, vai pat tikai klubu trofeju izstādēm ir viens mīnuss – tajās galvenokārt vērtēšanai tiek iesniegtas tikai tādas trofejas, kuras ir medaļas vērtas vai tuvu tam, bet netiek iesniegtas pilnīgi visas nomedītās trofejas (alņiem, briežiem, stirnāžiem), kas ļautu precīzāk novērtēt populāciju stāvokli, kā arī būtu, ļoti labs uzskates līdzeklis, ja iesniegtās un novērtetās trofejas tiktu sadalītas divās kategorijās – perspektīvie un neperspektīvie, tās vēl atsevišķi iedalot pa vecuma grupām jauns – vidēja vecuma – brieduma vecuma – vecs.
Un jāpiezīmē, ka patreiz Latvijā vissliktākā situācija ir tieši ar aļnu buļļu trofejām, un tieši tāpēc izstādēs, pirmkārt, OBLIGĀTI būtu jāmēģina ievākt informācija par IKVIENU Latvijas teritorijā nomedītā aļņa buļļa trofeju.
Jāatzīst gan, ka pagājušogad Jelgavā, kur norisinājās Zemgales reģiona trofeju izstāde, mednieki tika aicināti iesniegt ikvienu briežu un alņu buļļu un stirnāžu trofeju, neatkarīgi no tā vai tā atbilst (pretendē) vai neatbilst medaļas vērtējumam, bet mednieku atsaucība nebija liela, jo pierasts, ka uz izstādēm parasti ved tikai medaļai vai tuvu tai atbilstošas trofejas.
Arī J.Baumanis vairākkārt ir uzsvēris, ka būtu jāievāc informācija par ikvienu Latvijas teritorijā nomedītu brieža, alņa buļļu un stirnāža trofeju, neatkarīgi no tās lieluma vai apmēriem, jo tikai tādā veidā varētu iegūt pilnīgu priekšstatu par to kādas (cik spēcīgas) ir mūsu apmedījamās populācijas.
Un noslēgumā viela pārdomām.
Tieši pēc brieža buļļa pirmajiem ragiem vislabāk var noteikt vai tas ir, vai nav perspektīvs. Pēc pirmajiem ragiem iespējams arī notiekt cik tas ir perspektīvs.
Brieža buļļa novērtējums pēc tā pirmajiem ragiem (sākot no augšas):
- izcils bullis
- ļoti perspektīvs bullis
- perspektīvs bullis
- neperspektīvs bullis
Turpinot iepriekšējo ziņojumu.
Kāpēc tas vajadzīgs?
VMD reģistrēti 1280 (2006. gada dati) medību iecirkņi un vidējā medību iecirkņa platība Latvijā (ieskaitot meža un lauksaimniecības zemes) ir 3100 ha!
Piemēra pēc, Igaunijā ir reģistrēti 309 (2006. gada dati) medību iecirkņi ar vidējo platību 13000 ha!!!
Šāds ir medību iecirkņu procentuālais sadalījums pēc to platības Latvijā (2006. gada dati):
101-200 ha – 1%
< 100 ha – 4%
201-500 ha – 7%
501-1000 ha – 7%
1001-2500 ha – 28%
2501-5000 ha – 35%
> 5001 ha – 18%
Rīkojums "Par medījamo dzīvnieku uzskaiti un lielākā pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanu 2007./08. gada medību sezonā" (skat. pielikumu ziņojuma beigās) nosaka dzīvnieku uzskaites teritoriālās vienības virsmežniecības teritorijā (pagasts, apgaita, medību iecirkņi, meža masīvi vai citas), kuras ietver vienu vai vairākus nedalītus medību iecirkņus un nav mazākas par 5000 ha aļņiem un staltbriežiem, 1500 ha mežacūkām un 1000 ha stirnām.
Kā zināms pēc šādiem principiem arī patreiz tiek veikta uzskaite un nomedīšanas apjoma noteikšana.
Mednieku klubiem (medību iecirkņiem), kas atrodas vienā uzskaites vienībā, limits tiek rēķināts uz šo vienību un proporcionāli klubu platībām arī tiek sadalīts.
Ņemot vērā iepriekšminēto, šiem klubiem būtu jāvienojas par principiem, kas nodrošinātu selektīvu populāciju apsaimniekošanu. Cik sekmīgi šādā teritorijā to ir iespējams realizēt būs atkarīgs no šīs uzskaites vienības platības un ģeogrāfiskās situācijas.
Tāpēc nākamais solis būtu vienoties jau visiem klubiem, kuru medību iecirkņi atrodas vienas mežniecības robežās.
Šeit nu ir jāizvēlas no kuras puses sākt, tas ir, no klubu puses vai arī uzreiz no mežniecības puses. Jāatzīst gan, ka ja no klubu puses nebūs ieinteresētības, tad arī mežniecība šajā jautājumā nespēs neko mainīt. Tāda diemžēl ir reālā situācija ļoti daudzās vietās Latvijā.
Lai veicas.
Rīkojuma pirmā daļa.
Pagājušogad izstādes vieta bija Saldus MR (A/S "Saldus mežrūpniecība"), un manuprāt, ka apmeklēt varēja jebkurš gribētājs darba dienās no plkst. 8-17.
Atgādināšu, ka šis katalogs, būs kā uzskates līdzeklis, kurš palīdzēs noteikt vai bullis ir, vai nav perspektīvs (jāatzīst gan, ka jau nomedīts). Katalogā būs arī materiāls par briežu buļļu selekciju un briežu populācijas (gan buļļu, gan govju) pareizu apsaimniekošanu – pareizas vecumstruktūras uzturēšanu.
Tāpēc vēlētos uzzināt foruma dalībnieku viedokli par šādu katalogu.
Kad tas katalogs varētu būt gatavs un kur viņu būs iespējams dabūt???
VID.VECUMA (4-6g.)
BRIEDUMA VECUMA (7-9g.)
VECS (10-15g.)
Staltbriežu maks. vecums 20g. (parasti 17-18g.), briedums 6-8g., bet ragi vēl turpina augt un attīstības kulmināciju sasniedz tikai 10-15g. vecumā. Pēc šī vecuma sākas ragu deģenerācija.
Briežu govi par pieaugušu uzskata, kad tā sasniegusi 4-5 gadu vecumu, bet briežu bulli, kad tas sasniedzis 7-8 gadu vecumu. Tikai šajā vecumā buļļa kaulu sistēma ir beigusi attīstīties un turpmāk visas uzņemtās minerālvielas tiek izmantotas ragu attīstībai.
Briežu buļļu iedalījums pa vecuma grupām:
1-4 gadi - jauns
5-8 gadi - vidēja vecuma
9-12 gadi - brieduma vecuma
>12 gadi - vecs
Kaut jāatzīst, ka šādu reģionālo virsmežniecību vai mežniecību, vai pat tikai klubu trofeju izstādēm ir viens mīnuss – tajās galvenokārt vērtēšanai tiek iesniegtas tikai tādas trofejas, kuras ir medaļas vērtas vai tuvu tam, bet netiek iesniegtas pilnīgi visas nomedītās trofejas (alņiem, briežiem, stirnāžiem), kas ļautu precīzāk novērtēt populāciju stāvokli, kā arī būtu, ļoti labs uzskates līdzeklis, ja iesniegtās un novērtetās trofejas tiktu sadalītas divās kategorijās – perspektīvie un neperspektīvie, tās vēl atsevišķi iedalot pa vecuma grupām jauns – vidēja vecuma – brieduma vecuma – vecs.
Un jāpiezīmē, ka patreiz Latvijā vissliktākā situācija ir tieši ar aļnu buļļu trofejām, un tieši tāpēc izstādēs, pirmkārt, OBLIGĀTI būtu jāmēģina ievākt informācija par IKVIENU Latvijas teritorijā nomedītā aļņa buļļa trofeju.
Jāatzīst gan, ka pagājušogad Jelgavā, kur norisinājās Zemgales reģiona trofeju izstāde, mednieki tika aicināti iesniegt ikvienu briežu un alņu buļļu un stirnāžu trofeju, neatkarīgi no tā vai tā atbilst (pretendē) vai neatbilst medaļas vērtējumam, bet mednieku atsaucība nebija liela, jo pierasts, ka uz izstādēm parasti ved tikai medaļai vai tuvu tai atbilstošas trofejas.
Arī J.Baumanis vairākkārt ir uzsvēris, ka būtu jāievāc informācija par ikvienu Latvijas teritorijā nomedītu brieža, alņa buļļu un stirnāža trofeju, neatkarīgi no tās lieluma vai apmēriem, jo tikai tādā veidā varētu iegūt pilnīgu priekšstatu par to kādas (cik spēcīgas) ir mūsu apmedījamās populācijas.
Un noslēgumā viela pārdomām.
Tieši pēc brieža buļļa pirmajiem ragiem vislabāk var noteikt vai tas ir, vai nav perspektīvs. Pēc pirmajiem ragiem iespējams arī notiekt cik tas ir perspektīvs.
Brieža buļļa novērtējums pēc tā pirmajiem ragiem (sākot no augšas):
- izcils bullis
- ļoti perspektīvs bullis
- perspektīvs bullis
- neperspektīvs bullis
Kāpēc tas vajadzīgs?
VMD reģistrēti 1280 (2006. gada dati) medību iecirkņi un vidējā medību iecirkņa platība Latvijā (ieskaitot meža un lauksaimniecības zemes) ir 3100 ha!
Piemēra pēc, Igaunijā ir reģistrēti 309 (2006. gada dati) medību iecirkņi ar vidējo platību 13000 ha!!!
Šāds ir medību iecirkņu procentuālais sadalījums pēc to platības Latvijā (2006. gada dati):
101-200 ha – 1%
< 100 ha – 4%
201-500 ha – 7%
501-1000 ha – 7%
1001-2500 ha – 28%
2501-5000 ha – 35%
> 5001 ha – 18%
Rīkojums "Par medījamo dzīvnieku uzskaiti un lielākā pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanu 2007./08. gada medību sezonā" (skat. pielikumu ziņojuma beigās) nosaka dzīvnieku uzskaites teritoriālās vienības virsmežniecības teritorijā (pagasts, apgaita, medību iecirkņi, meža masīvi vai citas), kuras ietver vienu vai vairākus nedalītus medību iecirkņus un nav mazākas par 5000 ha aļņiem un staltbriežiem, 1500 ha mežacūkām un 1000 ha stirnām.
Kā zināms pēc šādiem principiem arī patreiz tiek veikta uzskaite un nomedīšanas apjoma noteikšana.
Mednieku klubiem (medību iecirkņiem), kas atrodas vienā uzskaites vienībā, limits tiek rēķināts uz šo vienību un proporcionāli klubu platībām arī tiek sadalīts.
Ņemot vērā iepriekšminēto, šiem klubiem būtu jāvienojas par principiem, kas nodrošinātu selektīvu populāciju apsaimniekošanu. Cik sekmīgi šādā teritorijā to ir iespējams realizēt būs atkarīgs no šīs uzskaites vienības platības un ģeogrāfiskās situācijas.
Tāpēc nākamais solis būtu vienoties jau visiem klubiem, kuru medību iecirkņi atrodas vienas mežniecības robežās.
Šeit nu ir jāizvēlas no kuras puses sākt, tas ir, no klubu puses vai arī uzreiz no mežniecības puses. Jāatzīst gan, ka ja no klubu puses nebūs ieinteresētības, tad arī mežniecība šajā jautājumā nespēs neko mainīt. Tāda diemžēl ir reālā situācija ļoti daudzās vietās Latvijā.
Lai veicas.
Rīkojuma pirmā daļa.