mes maksajam 80ls,no kuriem 20ls aiziet zveru piebaroshanai.tachu tapat baribas ir par maz un tamdel katrs individuali vel vacam gan kartupeljus,burkanus,gan graudus ko vien var dabut.mums gan kopeja platiba ir aptuveni 11000ha,tamdelj ari bebru postishana ir sadalita pa apgabaliem un katram apgabalam ir sava brigade.kolektiva esam ap 30 cilveku.uz stirnu medibu noslegumu uztaisijam komercmedibas,jo pedeja diena vel vareja atshaut 30 stirnas,ar to tad ari nopelnijam ap 1000ls.
Ir man kolektīvā daži tādi, kas uzskata tāpat kā Dainis Dižais, uzskata ka naudu vajag tikai nomas maksai par LVM platībām un atļaujām....uzreiz redzams, ka cilvēkam ir tikai virspusēja izpratne par medībām un medību saimniecību kopumā! Uzskatu ka vajag kolektīvam vismaz vienu tādu barotavu, kurā barība ir visu laiku un kurā neviens nemedī individuāli, bet kurai pieguļošie masti ir tādi kā "ķēķa" masti. Turklāt tās individuālās barotavas parasti ir tādas, kurās ar pāris saujām kukurūzas piebaro kādu kuilīti, parasti kādu trīsgadnieku, un pie pirmās izdevības nogāž, un tad bŗīnās, kāpēc nav lielo kuiļu.... Medniekam ir jābūt saimniekam savā mežā, nevis izsaimniekotājam.... ja grib medīt tad vajag arī tos dzīvniekus barot, nevis paļauties uz to ka mežā jau tāpat ir ko ēst!!!!! Lūk tāpēc vajag kolektīvam naudu!!!
Mums bija 60ls, tad tagad būs 70ls + noteikta samaksa par nomedītajām licencēm - stirnas, m.cūkas, aļņi.+ viesmednieki(vietējie), par komercmedībām, esam organizējiši medības - sacensības "bebra kauss", mednieku mājas noma, ir bijis arī līgums ar LVM par stigu un grāvju tīrīšanu. Lielākie izdevumi: LVM, kredīts, komunālie. Grūti iet, bet cīnamies.
"ja grib medīt tad vajag arī tos dzīvniekus barot"
1)Neesmu redzējis nevienu veselu dzīvnieku kurš mežā nomiris badā.
2)Barotavu galvenais uzdevums pēdējo gadu laikā ir "piesiet" zvēru tavas platībās (izvilināt no kaimiņu platibām)
3)Galvenais ko mežazvēram vajag ir sālsmineraļi.
4)Dzīvnieku skaitu 100%-gi var ietekmēt tikai lauksaimniecība.
5)Individuālas barotavas prikšrocības ir paša mednieka izpīpēts projektiņš par kuru viņš pricājās,ja barotava ir izēsta,protams jābūt arī praktiskai atdevei(pagājušo gadu viens trīsgadniks čakarēja mednieku grupiņu - piektdienas izber,sestdien,svētdien nosež,nākos piekdien tukš,tā visu vasaru ,kuilīts palika eglītes ņirgdams,bet rodās prieks un dusmas -laba sajūta.
Kopumā medību platības var sadalīt - guļamistaba,virtuve,viesistaba un izejot no šī sadalijuma veidot medību taktiku,mainīt tur īpaši neko nevar,ja nu vienīgi viesistabā.
Mēs nebarojam dzīvniekus ar mērķi izvilināt no kaimiņu platībām...vai tad saimnieks savu cūku aizgaldā baro ar tādu mērķi lai arī kaimiņa cūka atnāktu uz viņa kūti....laikam jau tomēr nē! Turklāt barošanai ir ļoti liela nozīme briežu un buku trofeju kvalitātes uzlabošanā....protams ja nebarosi, nenomirs badā...kaut ir apstākļi kad var būt arī tāds iznākums, bet labas kvalitātes trofejas bez pienācīgas barības bāzes neiegūt. Tātad rodas loģisks jautājums Dainim...Tu uz mežu ej pēc gaļas vai trofejas???
viesmednieki parasti nebarauc gaļas dēļ, jo grib par savu naudu kaut ko pretī- trofeju. Cik daudz mums ir tādu dzivnieku un ja ļaus tos atšaut, kad atkal pie tādiem tiksim?
par alna govs nosausanu 100 ls
par siveenmaati 60 lati
par puudeli buks 1 ls mezacuka 2ls alnis 3 ls
un viemednieks 5 ls par 1 cilveeku
1.- 60 LS
2.- 3 darba dienas(ja nē - 25 LS pa dienu)
3.- sivēnmāte 25 ls
4.- viesis, ja nemaldos, 10 LS
1)Neesmu redzējis nevienu veselu dzīvnieku kurš mežā nomiris badā.
2)Barotavu galvenais uzdevums pēdējo gadu laikā ir "piesiet" zvēru tavas platībās (izvilināt no kaimiņu platibām)
3)Galvenais ko mežazvēram vajag ir sālsmineraļi.
4)Dzīvnieku skaitu 100%-gi var ietekmēt tikai lauksaimniecība.
5)Individuālas barotavas prikšrocības ir paša mednieka izpīpēts projektiņš par kuru viņš pricājās,ja barotava ir izēsta,protams jābūt arī praktiskai atdevei(pagājušo gadu viens trīsgadniks čakarēja mednieku grupiņu - piektdienas izber,sestdien,svētdien nosež,nākos piekdien tukš,tā visu vasaru ,kuilīts palika eglītes ņirgdams,bet rodās prieks un dusmas -laba sajūta.