Mednieku organizācija: uz 8 nevar salasīties nekad
Atrašanās vieta: dīvāns, dators
Medību stāžs: arvien lielāks
Aprīkojums: ir
Suņi: vakcinēti
21.02.2013. 23:11
Tā , kā mans vaļasprieks ir saistīts ar to , ka ik palaikam nodīrāju kādam meža zvēriņam kažoku , tad īpašu uzmanību tieši šogad ir izpelnījušās lapsas. Nekad agrākos gadus netiku ievērojis tādu ērču daudzumu lapsām zem ādas.Bij jau pa kādai , bet tā lai kristu acīs tādā daudzumā. Jā tieši starp ādu un tauku plēvi seviški ausu , dzimumorgānu , priekšas un aizmugures kājām . Vienai otrai var saskaitīt 100un vairāk gabalas uz pāris decimetriem.Iespējams,ka kļūstot siltākam laikam viņas pamodīsies un izgrauzīsies caur ādu un lapsas iznēsās tās ērces pa visiem laukiem.Varbūt tās encifalētās tieš nāk no slimajām lapsām?
Esiet uzmanīgi un laikus vakcinējaties!
:D - pietiek man ar savu čempionātu vasarnīcā. Pāris dienu laikā no suņa nocēlu turpat 30 ērces. Un it kā jau nekur baigi pa mežu nevazājās. Labi vēl ka viņa man blondīne - ātri var ieraudzīt un noņemt kamēr nav vēl piesūkusies, bet nu nedaudz baisi palika pie tādiem daudzumiem. Lai nu kā - poti labāk paņemt. Kā saka māņticīgs neesmu, bet saka ka palīdzot. Galvenais jau tomēr pareizi saģērbties un operatīvi pārbaudīt miesu pēc pastaigas.
Par noņemšanu - tieši ar eļļu nedrīkst to kukaini dzirdīt, bet ar grādīgajiem gan - Infektoloģijas centrā jau ne ar ko citu to kukaini neapsmērē, kā ar spirtu.
Pie tam sugu tām ērcēm tik daudz... ja sunim krīt virsū vēl tādas pa 2-3 mm, bet man pēdējās ko atradu bija labi ja kādu 1mm liela - ej nu tu tādu ieraugi un atrodi. Ar pēdējo acis gandrīz izmežģīju kamēr sapratu, ka tomēr ērce.
Vizuāli nevarēšu pierādīt, jo tas bija pāris gadus pirms parādijās foto mobilajos- noķēru ķirzaku, kurai bija piezīdusies ērce. Kas to būtu domājis, ka kukainis ēd kukaiņēdāju!
Nuuuuu laiž gan, viens par otru gudrāks- cits pēc savas pieredzes, cits no pirksta kaut ko izzīdis vēl kāds pa ausu galam kaut ko dzirdējis... Cienījamā tauta!!!! Visā šajā bazarā ir tikai nedaudz patiesības, ko jūs apspriežat. 1. Vakcinācija nevienu nepasargā ne no Laima slimības, ne erlihiozes-ko jūs neviens pat neminējāt-tā'tad nezinājāt par tādu, ne arī no encefalīta. Atšķirība ir tikai tā, ka vakcinējies cilvēks NENOMIRST no encefalīta, nepaliek invalīds vai vēl ļaunāk-dārzenis.... 2.Laima slimība par sevi var likt manīt nevis pēc mēneša, bet arī pēc gada, vai vēl ilgāka laika posma. 3. par Laima slimību-neārstēta tā atstāj iespaidu uz absolūti visu nervu sistēmu, laika gaitā cilvēkiem izveidojas n-tās neiroloģiskās problēmas, un diemžēl ne tikai....agrāk vai vēlāk tuk-tuk, pieklauvē invaliditāte. Tāpēc man liekas, ka tomēr der vakcinēties. un lai tie trakie kustoņi nelīstu virsū vajag nopirkt AUTAN, kas domāts ērcēm un sēdi laukā cik vēlies.:)))
Pagājušogad Saulkrastos dabūju ērci tieši zem mantībām, naktī sajutu izrāvu ar lielām mokām, jo iekodusies bij ne pa jokam, domāju labi nav ne pirmā ne pēdeja viss būs ok. Pagāja nedēļa un vakarā sāku just pastiprinātu nogurumu izmēriju temperatūru un protams ir, nākamā rītā uz infektoloģijas centru un saku ka vajag analīzes, bet ārsts saka ja jau nedēļa pagājusi nekas tev jau vairs nepalīdzēs vējā izmesta nauda par sprici( maksāja kādus 90 Ls), tā nu es nodevu asins analīzes un pēc nedēļas saņēmu atbildi ka antivielas ir, bet ļoti maz tad es atcerējos ka divi gadi atpakaļ potējos, bet aizmirsu uztaisīt trešo poti un tas mani arī izglāba no encefalīta tiku cauri tikai ar temperatūru un nelielu drudzi mēneša garumā bez zālēm arī izārstējos.
Spriediet paši vai ir vērts potēties es ieteiktu ka tomēr ir vērts, jo zinu cilvēku kas ir izslimojis meningītu, nu nav vairs vinam normālas dzīves, nav vērts riskēt ar savu veselību.
Labs draugs strādā mežā un visu mūžu ir izsargājies no ērcēm pavasarī ēdot egļu jaunos dzinumus kas ir zaru galos, kāmēr ir tikmēr ēd un nekad viņam ar ērcēm nav bijušas problēmas esot ka rāpo, bet neviena nekož, šogad domāju pats saēsties tad jau redzēs kā darbojas.
Lai vismaz daļēji izsargātos no ērcēm nekad nevajag staigāt pa dzīvnieku takām ne mežā, ne parkā un arī ne pļavās.Jo vietās kur staigājuši dzīvnieki iespējams ir nokritusi pieaugusi ērce un jau attīstījušās jaunās ērcītes nekur jau apkārt neskraida, bet turpat uzlīdušas uz zāles stiebriņa vai zariņa apmērām 30-50 cm augstumā, pacietīgi gaida savu barotāju. Un šeit svarīgi ir apģērbs, tas nedrīkst būt pūkains, jo gludāks jo labāk. Smaržai īpaša nozīme nav, ērcei jau nav daudz laika lai apostītu un vēl paspētu pieķerties. Pincetes lai izrautu piesūkušos ērci var nopirkt veterinārajās aptiekās. Pats jau izpotējos gan', kas zin varbūt palīdz.
Kad gaju samāriešus vasārā mums dakteris kas pasniedza teica ka tās potes vispār tikai aizkavē to slimību iedarbīu. Lielāko ties tas ir atkarīgs no paša imunitātes. Nezinu kā tur ir bet mums tā stāstija.
O, šī te būs mana tēma! Domāju, ka potēties tomēr vajadzētu, kaut arī pats to jau kādus gadus 18 vairs nedaru. Lieta tāda, ka kādus 5 gadus pēc pēdējās potes atrāvu pirmo encifalītu. Viena gudra daktere teica - ja vari izturēt ar remantadīnu, tad izturi, bet ja nē, salaidīsim tevī kaut kādas tur potes un būs labi. Bija smagi, bet izturēju un pēc nedēļas sāku atlabt. Ir bijuši vēl 2 encifalīti, bet jau stipri vieglākās formās. Un tāpēc nedaudz par potēšanos - neviens jau neko nepaskaidro - pasaki, ka gribi potēties un tevi sapotē. Bet varbūt nemaz nevajag?! Ir tā, ka visiem cilvēkiem nav nepieciešamības potēties! Ir indivīdi, kuru organisms jau no dabas satur attiecīgās antivielas nepieciešamajā daudzumā un potes nav nepieciešamas - nu, nav jau tās nekādas veselīgās vitamīniem bagātās uzturvielas. Bet, lai pārbaudītu antivielu daudzumu un uzzinātu, vai vajag potēties, ir baigā ķēpa - jābrauc uz infektoloģijas centru un jānodod analīzes un atbilde ir tikai pēc kaut kāda laika (nu, tā nav nekāda privātā klīnika un pa telefonu atbildi diez vai uzzināsi).
Man ir arī "paveicies" ar laimu un manai sievai (viņa ir jurists :)) arī, bet (negribu pārāk lielīties) ar potenci jau nu gan viss ir kārtībā. Laikam jau laicīgi atklājām un kaut kā veiksmīgi. Sievai vispār pietika ar kaut kādu antibiotiku kursu. Man bija kādus gadus vēlāk un es dabūju arī sistēmas un špricītes.
Par ērces izvilkšanu - cik cilvēku, tik viedokļu. Es cenšos ar to pašu pinceti un lēnām un uzmanīgi, maigi - beigās ērce pati padodas. Man viens dakters teica - ja galva paliek iekšā, var tā arī atstāt, sakalst un pati izkrīt. Esmu redzējis, ka tā arī ir. Nu, tā - neesmu ārsts un tās bija tikai manas subjektīvās domas, ko esmu apkopojis no pieredzes un pēc vairākkārtīgas komunikācijas ar speciālistiem.
Esiet uzmanīgi un laikus vakcinējaties!
Par noņemšanu - tieši ar eļļu nedrīkst to kukaini dzirdīt, bet ar grādīgajiem gan - Infektoloģijas centrā jau ne ar ko citu to kukaini neapsmērē, kā ar spirtu.
Pie tam sugu tām ērcēm tik daudz... ja sunim krīt virsū vēl tādas pa 2-3 mm, bet man pēdējās ko atradu bija labi ja kādu 1mm liela - ej nu tu tādu ieraugi un atrodi. Ar pēdējo acis gandrīz izmežģīju kamēr sapratu, ka tomēr ērce.
Interesants pasākums izklausās :)
http://fishing.../?p=1361#more...
Spriediet paši vai ir vērts potēties es ieteiktu ka tomēr ir vērts, jo zinu cilvēku kas ir izslimojis meningītu, nu nav vairs vinam normālas dzīves, nav vērts riskēt ar savu veselību.
Labs draugs strādā mežā un visu mūžu ir izsargājies no ērcēm pavasarī ēdot egļu jaunos dzinumus kas ir zaru galos, kāmēr ir tikmēr ēd un nekad viņam ar ērcēm nav bijušas problēmas esot ka rāpo, bet neviena nekož, šogad domāju pats saēsties tad jau redzēs kā darbojas.
Man ir arī "paveicies" ar laimu un manai sievai (viņa ir jurists :)) arī, bet (negribu pārāk lielīties) ar potenci jau nu gan viss ir kārtībā. Laikam jau laicīgi atklājām un kaut kā veiksmīgi. Sievai vispār pietika ar kaut kādu antibiotiku kursu. Man bija kādus gadus vēlāk un es dabūju arī sistēmas un špricītes.
Par ērces izvilkšanu - cik cilvēku, tik viedokļu. Es cenšos ar to pašu pinceti un lēnām un uzmanīgi, maigi - beigās ērce pati padodas. Man viens dakters teica - ja galva paliek iekšā, var tā arī atstāt, sakalst un pati izkrīt. Esmu redzējis, ka tā arī ir. Nu, tā - neesmu ārsts un tās bija tikai manas subjektīvās domas, ko esmu apkopojis no pieredzes un pēc vairākkārtīgas komunikācijas ar speciālistiem.