Arnis Puksts, Šodien, 10:21
Par stratēģiju - jā, super dokuments, tikai: kāda jēga ir no stratēģijas, kura netiek pildīta un ieviesta? Analogi - kāda jēga ir konstatēt, ka mums pašreiz ir pilnīgs vāks ekonomikā un ka nepieciešams atbalstīt eksportu, bet nejēgt kosmiskā ātrumā ieviest kaut vai elementārāko eksporta garantiju shēmu?
Vajag vienreiz saprast vienu fundamentālu lietu: papīrs, da jebkāds ir pilnīgs sū*, ja to neievieš dzīvē. Un tā kā stratēģiju dzīvē ne1 nevieš, tad nauda par to faktiski ir izmesta vējā. Pēc gada jau situācija būs savādāka un pēc 10 - pilnīgi nepazīstama. Tā nu cepsim stratēģijas katru 3 gadu un dzīvosim ar apziņu, ka "viss notiek", ja?
Varbūt nedaudz atkārtošos.
Pirmkārt, jāsāk ar to, ka "Stratēģijā" ir apzinātas galvenās problēmas, kuras patreiz pastāv Latvijas medību saimniecības organizācijā un pārvaldē.
Otrkārt, mēģināts rast risinājumu šajām problēmām.
Treškārt, piedāvāti risinājumi, kuros izmantota citu valstu pieredze (Igaunijas, Lietuvas un arī Somijas).
Un nav tā, ka pēc gada vai pēc 10 gadiem situācija būs savādāka un un piedāvātie risinājumi, uz patreiz esošājām problēmam, vairs nebūs aktuāli.
Tas par "Stratēģiju".
Arnis Puksts, Šodien, 10:21
Par organizāciju - jā, absurds, ka tādas nav, bet kurš tad būs tas, kas tādu organizāciju uztaisīs?
Viens saka, ka vajag no augšas, obligāto, cits saka - nekā, vajag kolektīviem apvienoties, augt un augt...es savukārt saku jau nto reizi - ja ir kādi 10 cilvēki, ka vēlas darīt, tad daram, jo no masām jēgas nav, ja masas ir pasīvas un parādot darbus parādīsies arī masas. Obligātais pasākums ir pilnīgi bezjēdzīgs - daļu tas atgrūdīs un momentāni izveidos iekšējo opozīciju, kas visiem spēkiem centīsies bremzēt jebko; kolektīvu apvienības ir laba lieta, bet tā ir terminēta - nu nekad nebūs kaut pus Latvijas kolektīvu apvienības.
Patreiz vienīgais veids kā panākt organizācijas izveidi ir sākt no "no lejas", tas ir, no klubiem un veidot rajonu nodaļas (mežniecību ietvaros) un reģionālās – apgabalu nodaļas (virsmežniecību ietvaros), virs kurām tad arī atrastos centrālā organizācija.
Kāpēc šādā veidā?
Šeit ir tieši tā pati situācija, kuru es pieminēju tēmā "Briežu bullis vēl 9 dienas" saistībā ar klubu vienošanos par pareizu populāciju apsaimniekošanu, jo iniciatīvai jānāk no pašu mednieku puses, nevis no mežniecības. Ja būs spiediens no mežniecības puses, tad tam nebūs nekādas jēgas, kamēr paši mednieki un klubi to nebūs sapratuši. Neko jau nevar uzspiest obligāti, jo nav tādas likumdošanas un MK noteikumi, kas to paredz.
Tieši tas pats ir saistībā ar organizāciju, kur neko nevar ietekmēt spiediens no augšas, jo, tieši otrādi, tam jānāk no mednieku vidus.
Ja izveidojas šādas rajonu un reģionālās (apgabalu) nodaļas, tad jau vienai lielai mednieku grupai ir kopīgs viedoklis, kuru tad arī prezentēt un pārstāvēt tālāk.
Kā negatīvu piemēru varētu pieminēt kaut vai to pašu LATMA, kad tās pirmsākumos tajā kā biedri iestājās viena daļa klubu, katrs ar savu viedokli un skatījumu, tas ir, bez nopietnas pārstāvniecības.
Tieši tādēļ rajonu un reģionālās (apgabalu) nodaļas varētu būt par pamatu jaunas visu (lielākās daļas) Latvijas mednieku apvienojošas organizācijas tapšanai. Ja tiks izveidota vienkārši organizācija, ar skaistu lozungu par visu Latvijas mednieku apvienošanu, nekas no tā nemainīsies, un tieši tāpēc ir jāsāk no lejasgala, tas ir no medniekiem – klubiem – rajonu nodaļām – reģionālajām (apgabalu) nodaļām.
Protams tas prasīs laiku, bet tikai tad, kad ikviens Latvijas mednieks redzēs, ka arī viņš būs spējīgs kaut ko ietekmēt šādas organizācijas darbībā, mainīsies domas par tādas nepieciešamību.
Neliels fragments no "Stratēģijas" (36 lpp.), kurā tiek apskatīta kaimiņvalstu pieredze par medību saimniecības organizāciju un pārvaldi.
Stratēģijas izstrādes darba grupa par veiksmīgāko medību saimniecības organizācijas un pārvaldes piemēru izvirza Somiju, kur šo darbu kopš 1962. gada veic Somijas Mednieku centrālā organizācija (Hunters Central Organization, turpmāk – MCO) – valsts iestāde, kas tieši pakļauta Somijas Lauksaimniecības un meža ministrijas (Ministry of Agriculture and Forestry) medību un zvejas departamentam (Department of Fisheries and Game) un, kas pēc būtības, meklējot atbilstību Latvijas terminoloģijā, ir valsts aģentūra ar pilnvarojumu pārvaldīt un organizēt medību saimniecību valstī.
MCO vertikālā struktūra: neliela centrālā organizācija – 15 apgabalu nodaļas – 298 rajonu nodaļas, kas arī medniekus apvieno (uztur mednieku reģistru) pēc reģionālā (apgabalu) principa.
MCO vadību īsteno priekšsēdētajs (centrālās organizācijas vadītājs) un padome, kuras lēmumiem var būt gan konsultatīvs, gan saistošs raksturs.
MCO atbildība:
– mednieku reģistra uzturēšana un regulāra aktualizācija;
– mednieka gada nodevas iekasēšana un administrēšana;
– licenču maksas par nomedītajiem dzīvniekiem iekasēšana un administrēšana;
– jauno mednieku eksaminācija – praktiskā un teorētiskā;
– ikgadējā mednieku eksaminācija (praktiskā);
– medību saimniecības pārvalde (iecirkņi, limiti);
– mednieku apdrošināšanas organizēšana;
– operatīva rīcības organizācija un vadība konfliktsituācijās, ja nepieciešams, sadarbībā ar citām valsts iestādēm (ievainoto dzīvnieku izsekošana, satiksmē ievainoto dzīvnieku izsekošana; dzīvnieki pilsētā utt., reti konflikti starp iedzīvotājiem un mednieku formējumiem, medniekiem un mežsaimniekiem utt.);
– medību saimniecības un medību tiesību lietotāju interešu pārstāvība valsts, sabiedriskajās un starptautiskajās oranizācijās;
– medījamo dzīvnieku uzskaites organizēšana (vienā tās daļā, ko palīdz veikt mednieku formējumi);
– sadarbība ar pētniecības iestādēm un meža kontroles valsts dienestu (analogs VMD), kura pārziņā ir likumības kontrole medībās;
– mednieku izglītošana (oficiālā žurnāla izdošana, mācību literatūras izdošana);
– sabiedrības izglītošana par medību jautājumiem;
– medību muzeja uzturēšana;
– utt.
Jāpaskaidro, ka no medību tiesību lietotājiem iekasētie līdzekļi nonāk valsts budžetā un no tā – kā mērķvirzīta dotācija – MCO rīcībā. MCO ir tiesības sniegt arī maksas pakalpojumus, saņemt ziedojumus. MCO algo 60 darbiniekus; 298 rajonu nodaļu darbinieki ir faktiski brīvprātīgie palīgi no mednieku vidus, kuri par pienākumu veikšanu atalgojumu nesaņem, bet kuriem MCO nepieciešamības gadījumā kompensē šā darba veikšanas gaitā radušos izdevumus par sakaru pakalpojumiem, autotransportu u.tml.
Par šīs sistēmas stabilitāti liecina fakts, ka kopš MCO izveides Somijā praktiski nav mainījusies medību iecirkņu (nogabalu) struktūra – vairāk nekā 40 gadu laikā izveidoti tikai 2 jauni nogabali.
Paralēli šai valsts aģentūrai Somijā darbojas arī vairākas lielas mednieku nevalstiskās organizācijas, kas faktiski kalpo kā neatkarīgi uzraugi MCO darbībai.
Igaunijā šīs funkcijas veic Vides ministrijas pakļautībā esošais Vides aizsardzības dienests un Igaunijas Mežsaimniecības un meža aizsardzības centra Medību plānošanas nodaļa (medību ierīcība). Rajonos tiek izveidotas konsultatīvas padomes, kurās piedalās mednieku, zemes īpašnieku un meža apsaimniekotāju pārstāvji.
Lietuvā šīs funkcijas veic Vides ministrijas pakļautībā esošas rajonu nodaļas. Medību iecirkņu robežu noteikšanai ir izveidotas Pašvaldības apstiprinātas komisijas. Limitus apstiprina speciālas komisijas rajona līmenī, pēc tam notiek sadale starp medību iecirkņiem.
Andri Š. A es te mednieks no laukiem, te tā kā drusciņ palasiju to STRATĒĢIJU un kaut kas kaut kur kaut kad jau līdzīgs likās dzirdēts!!? Vai tik starp STRATĒĢIEM nav arī zēni no tās pašas LATMAS, ja tā tad tur galā pļurkt vien sanāks!!! Būtu labi ja tā nav, kā iedomājos. Par biedrību, ja tā ir mūsu, mednieku, nevis no augšas pasūtīta, tas būtu viss pareizākais risinājums.
Arnis Puksts, Šodien, 10:21
Pirmkārt, šī nav beztēma - runa ir par manu, Tavu, pārējo naudu, kura kaut kur aizplūst, kaut kur=kādam kabatā! Tātad, jebkas, kas attiecas uz šīs naudas izlietujumu piederas pie lietas.
Citāts no "Stratēģijas" (9 lpp.), "Maksa par mednieka sezonas karti (Ls 3 strādājošiem un Ls 1 pensionāriem un studentiem) ir nepamatoti zema (pensionāriem reizēm valsts nodevas apjoms ir vienāds ar summu, ko nākas samaksāt par bankas pakalpojumu). Šāda maksa tika noteikta 2000. gadā un ir jāmaina. Mednieka sezonas karte medniekam dod tiesības konkrētajā sezonā piedalīties medībās un arī medīt nelimitētos dzīvniekus. Līdz ar to maksa par medījamo resursu – nelimitēto dzīvnieku izmantošanu ir neadekvāti zema. Rekomendējamais valsts nodevas apjoms par mednieka sezonas karti ir Ls 5-10. Pat palielinot maksu par sezonas karti līdz Ls 10, tā būs mazāka kā tika maksāts 90 to gadu beigās par sezonas atļauju nelimitētajiem dzīvniekiem (Ls 12)."
Kā zināms, valsts nodeva par mednieku sezonas kartēm nonāk valsts budžetā un tālāk tiek novirzīta MSAF (Medību saimniecības attīstības fondā). Sezonas kartes maksas palielinājums būtu pieņemams, ja mednieku nauda netiešā veidā nonāktu atpakaļ pie medniekiem, bet kā zinām ne visi atbalstītie projekti to nodrošina.
Ojārs Žvagiņš, Šodien, 11:32
... Visa nelaime ir iekš tā, ka tie kas jūtās kā dieva vietnieki zemes virsū medību jomā, sevi tur tik gudrus un pārākus esam, ka visus pārējos "baurus" nostāda fakta priekā jau pēc beigtiem "dievvārdiem", bez jebkādiem paskaidrojumiem un informēšanas iepriekš. Tā diezgan stulbi sanāk, ka daži ļautiņi, tak piedevām nevis vēlēti, jeb citādi visas mednieku saimes atbalstu guvuši, bet pavisam parasti ierēdņi, bīda un groza visu tikai pa savam prātam, visu pārējo mednieku domas turot "dziļi pie kājas" ...
Skaidrs ir viens, ka šobrīd mednieki šo lietu ietekmēt nevar.
Andri - es stratēģiju vai tās projektu izlasīju vēl pavasarī. Starp citu :) un joprojām uzskatu, ka tie tūkstoši, kas uz stratēģiju tika iztērēti ir neadekvāti. Atvainojos, bet jebkurš students kvalifikācijas darbā noteikti citu valstu pieredzi apskatītu vismaz tikpat labi, turklāt - "na haļavu".
Varbūt ka laiks rādīt, ka kļūdos un kaut kas notiek...
Kas attiecas uz klubu un to tālāku hierarhisku organizāciju - arī uzskatu, ka tas nevar aptvert pārāk lielu teritoriju. Jo klubu apvienošanās cēlonis ir medības un medījamie dzīvnieki - nekādu tālāku "politisku" mērķu...var jau būt, ka kļūdos, bet laiks jau parādīs kam ir taisnība.
Joprojām pastāvu uz to, ka, ņemot vērā pasaules praksi tajā pašā politikā - pilnīgi pietiek ar nelielu aktīvu organizāciju un lielu klusējošu atbalstu. Ja organizācija parādīs sevi kā sekmīgi darbojošos organismu, tad turpinājumā notiks evolūcija un tad - jā, tad varēs jau runāt ar klubu apvienībām...bez šāda neliela, aktīva centra, kas radīts ar reālu mērķi aizstāvēt, pārstāvēt un lobēt mednieku intereses - nezinu. Šaubos...LATMAs mērķi katrā ziņā pašreiz noteikti nav tādi - ja nu ir, tad baigi slēpti...
Galu galā, izskatās, ka ir cilvēki, ka būtu gatavi tērēt laiku un kaut kādus līdzekļus šādas organizācijas izveidei - pat, ja tas nekļūs par masu kustību - tik un tā, vismaz varēs sev teikt: "Es darīju visu, ko spēju ar manā rīcībā esošajiem resuriem!" pats galvenais - LATMA, jūtot konkurenci varbūt sāks darboties savādāk - labāk un tas jau būtu ieguvums visiem...
Arni, tevis piedāvātais variants par nelielu aktīvu organizāciju varētu būt "ātrāks" un parādīt vai tādam ir nākotne, bet savukārt manis piedāvātais būtu "lēnāks", bet, ja aizietu tad neatgriezeniski.
Tevis piedāvātajam variantam ir viens liels mīnuss, kur ņemt finansējumu "pirmajam starta uzrāvienam", un kādā veidā panākt sev (medniekiem) vēlamo, bez reālas vairākuma pārstāvniecības.
P.S. Kur pazudis Jānis Misiņš.
Par stratēģiju - jā, super dokuments, tikai: kāda jēga ir no stratēģijas, kura netiek pildīta un ieviesta? Analogi - kāda jēga ir konstatēt, ka mums pašreiz ir pilnīgs vāks ekonomikā un ka nepieciešams atbalstīt eksportu, bet nejēgt kosmiskā ātrumā ieviest kaut vai elementārāko eksporta garantiju shēmu?
Vajag vienreiz saprast vienu fundamentālu lietu: papīrs, da jebkāds ir pilnīgs sū*, ja to neievieš dzīvē. Un tā kā stratēģiju dzīvē ne1 nevieš, tad nauda par to faktiski ir izmesta vējā. Pēc gada jau situācija būs savādāka un pēc 10 - pilnīgi nepazīstama. Tā nu cepsim stratēģijas katru 3 gadu un dzīvosim ar apziņu, ka "viss notiek", ja?
Varbūt nedaudz atkārtošos.
Pirmkārt, jāsāk ar to, ka "Stratēģijā" ir apzinātas galvenās problēmas, kuras patreiz pastāv Latvijas medību saimniecības organizācijā un pārvaldē.
Otrkārt, mēģināts rast risinājumu šajām problēmām.
Treškārt, piedāvāti risinājumi, kuros izmantota citu valstu pieredze (Igaunijas, Lietuvas un arī Somijas).
Un nav tā, ka pēc gada vai pēc 10 gadiem situācija būs savādāka un un piedāvātie risinājumi, uz patreiz esošājām problēmam, vairs nebūs aktuāli.
Tas par "Stratēģiju".
Par organizāciju - jā, absurds, ka tādas nav, bet kurš tad būs tas, kas tādu organizāciju uztaisīs?
Viens saka, ka vajag no augšas, obligāto, cits saka - nekā, vajag kolektīviem apvienoties, augt un augt...es savukārt saku jau nto reizi - ja ir kādi 10 cilvēki, ka vēlas darīt, tad daram, jo no masām jēgas nav, ja masas ir pasīvas un parādot darbus parādīsies arī masas. Obligātais pasākums ir pilnīgi bezjēdzīgs - daļu tas atgrūdīs un momentāni izveidos iekšējo opozīciju, kas visiem spēkiem centīsies bremzēt jebko; kolektīvu apvienības ir laba lieta, bet tā ir terminēta - nu nekad nebūs kaut pus Latvijas kolektīvu apvienības.
Patreiz vienīgais veids kā panākt organizācijas izveidi ir sākt no "no lejas", tas ir, no klubiem un veidot rajonu nodaļas (mežniecību ietvaros) un reģionālās – apgabalu nodaļas (virsmežniecību ietvaros), virs kurām tad arī atrastos centrālā organizācija.
Kāpēc šādā veidā?
Šeit ir tieši tā pati situācija, kuru es pieminēju tēmā "Briežu bullis vēl 9 dienas" saistībā ar klubu vienošanos par pareizu populāciju apsaimniekošanu, jo iniciatīvai jānāk no pašu mednieku puses, nevis no mežniecības. Ja būs spiediens no mežniecības puses, tad tam nebūs nekādas jēgas, kamēr paši mednieki un klubi to nebūs sapratuši. Neko jau nevar uzspiest obligāti, jo nav tādas likumdošanas un MK noteikumi, kas to paredz.
Tieši tas pats ir saistībā ar organizāciju, kur neko nevar ietekmēt spiediens no augšas, jo, tieši otrādi, tam jānāk no mednieku vidus.
Ja izveidojas šādas rajonu un reģionālās (apgabalu) nodaļas, tad jau vienai lielai mednieku grupai ir kopīgs viedoklis, kuru tad arī prezentēt un pārstāvēt tālāk.
Kā negatīvu piemēru varētu pieminēt kaut vai to pašu LATMA, kad tās pirmsākumos tajā kā biedri iestājās viena daļa klubu, katrs ar savu viedokli un skatījumu, tas ir, bez nopietnas pārstāvniecības.
Tieši tādēļ rajonu un reģionālās (apgabalu) nodaļas varētu būt par pamatu jaunas visu (lielākās daļas) Latvijas mednieku apvienojošas organizācijas tapšanai. Ja tiks izveidota vienkārši organizācija, ar skaistu lozungu par visu Latvijas mednieku apvienošanu, nekas no tā nemainīsies, un tieši tāpēc ir jāsāk no lejasgala, tas ir no medniekiem – klubiem – rajonu nodaļām – reģionālajām (apgabalu) nodaļām.
Protams tas prasīs laiku, bet tikai tad, kad ikviens Latvijas mednieks redzēs, ka arī viņš būs spējīgs kaut ko ietekmēt šādas organizācijas darbībā, mainīsies domas par tādas nepieciešamību.
Stratēģijas izstrādes darba grupa par veiksmīgāko medību saimniecības organizācijas un pārvaldes piemēru izvirza Somiju, kur šo darbu kopš 1962. gada veic Somijas Mednieku centrālā organizācija (Hunters Central Organization, turpmāk – MCO) – valsts iestāde, kas tieši pakļauta Somijas Lauksaimniecības un meža ministrijas (Ministry of Agriculture and Forestry) medību un zvejas departamentam (Department of Fisheries and Game) un, kas pēc būtības, meklējot atbilstību Latvijas terminoloģijā, ir valsts aģentūra ar pilnvarojumu pārvaldīt un organizēt medību saimniecību valstī.
MCO vertikālā struktūra: neliela centrālā organizācija – 15 apgabalu nodaļas – 298 rajonu nodaļas, kas arī medniekus apvieno (uztur mednieku reģistru) pēc reģionālā (apgabalu) principa.
MCO vadību īsteno priekšsēdētajs (centrālās organizācijas vadītājs) un padome, kuras lēmumiem var būt gan konsultatīvs, gan saistošs raksturs.
MCO atbildība:
– mednieku reģistra uzturēšana un regulāra aktualizācija;
– mednieka gada nodevas iekasēšana un administrēšana;
– licenču maksas par nomedītajiem dzīvniekiem iekasēšana un administrēšana;
– jauno mednieku eksaminācija – praktiskā un teorētiskā;
– ikgadējā mednieku eksaminācija (praktiskā);
– medību saimniecības pārvalde (iecirkņi, limiti);
– mednieku apdrošināšanas organizēšana;
– operatīva rīcības organizācija un vadība konfliktsituācijās, ja nepieciešams, sadarbībā ar citām valsts iestādēm (ievainoto dzīvnieku izsekošana, satiksmē ievainoto dzīvnieku izsekošana; dzīvnieki pilsētā utt., reti konflikti starp iedzīvotājiem un mednieku formējumiem, medniekiem un mežsaimniekiem utt.);
– medību saimniecības un medību tiesību lietotāju interešu pārstāvība valsts, sabiedriskajās un starptautiskajās oranizācijās;
– medījamo dzīvnieku uzskaites organizēšana (vienā tās daļā, ko palīdz veikt mednieku formējumi);
– sadarbība ar pētniecības iestādēm un meža kontroles valsts dienestu (analogs VMD), kura pārziņā ir likumības kontrole medībās;
– mednieku izglītošana (oficiālā žurnāla izdošana, mācību literatūras izdošana);
– sabiedrības izglītošana par medību jautājumiem;
– medību muzeja uzturēšana;
– utt.
Jāpaskaidro, ka no medību tiesību lietotājiem iekasētie līdzekļi nonāk valsts budžetā un no tā – kā mērķvirzīta dotācija – MCO rīcībā. MCO ir tiesības sniegt arī maksas pakalpojumus, saņemt ziedojumus. MCO algo 60 darbiniekus; 298 rajonu nodaļu darbinieki ir faktiski brīvprātīgie palīgi no mednieku vidus, kuri par pienākumu veikšanu atalgojumu nesaņem, bet kuriem MCO nepieciešamības gadījumā kompensē šā darba veikšanas gaitā radušos izdevumus par sakaru pakalpojumiem, autotransportu u.tml.
Par šīs sistēmas stabilitāti liecina fakts, ka kopš MCO izveides Somijā praktiski nav mainījusies medību iecirkņu (nogabalu) struktūra – vairāk nekā 40 gadu laikā izveidoti tikai 2 jauni nogabali.
Paralēli šai valsts aģentūrai Somijā darbojas arī vairākas lielas mednieku nevalstiskās organizācijas, kas faktiski kalpo kā neatkarīgi uzraugi MCO darbībai.
Igaunijā šīs funkcijas veic Vides ministrijas pakļautībā esošais Vides aizsardzības dienests un Igaunijas Mežsaimniecības un meža aizsardzības centra Medību plānošanas nodaļa (medību ierīcība). Rajonos tiek izveidotas konsultatīvas padomes, kurās piedalās mednieku, zemes īpašnieku un meža apsaimniekotāju pārstāvji.
Lietuvā šīs funkcijas veic Vides ministrijas pakļautībā esošas rajonu nodaļas. Medību iecirkņu robežu noteikšanai ir izveidotas Pašvaldības apstiprinātas komisijas. Limitus apstiprina speciālas komisijas rajona līmenī, pēc tam notiek sadale starp medību iecirkņiem.
Pirmkārt, šī nav beztēma - runa ir par manu, Tavu, pārējo naudu, kura kaut kur aizplūst, kaut kur=kādam kabatā! Tātad, jebkas, kas attiecas uz šīs naudas izlietujumu piederas pie lietas.
Citāts no "Stratēģijas" (9 lpp.), "Maksa par mednieka sezonas karti (Ls 3 strādājošiem un Ls 1 pensionāriem un studentiem) ir nepamatoti zema (pensionāriem reizēm valsts nodevas apjoms ir vienāds ar summu, ko nākas samaksāt par bankas pakalpojumu). Šāda maksa tika noteikta 2000. gadā un ir jāmaina. Mednieka sezonas karte medniekam dod tiesības konkrētajā sezonā piedalīties medībās un arī medīt nelimitētos dzīvniekus. Līdz ar to maksa par medījamo resursu – nelimitēto dzīvnieku izmantošanu ir neadekvāti zema. Rekomendējamais valsts nodevas apjoms par mednieka sezonas karti ir Ls 5-10. Pat palielinot maksu par sezonas karti līdz Ls 10, tā būs mazāka kā tika maksāts 90 to gadu beigās par sezonas atļauju nelimitētajiem dzīvniekiem (Ls 12)."
Kā zināms, valsts nodeva par mednieku sezonas kartēm nonāk valsts budžetā un tālāk tiek novirzīta MSAF (Medību saimniecības attīstības fondā). Sezonas kartes maksas palielinājums būtu pieņemams, ja mednieku nauda netiešā veidā nonāktu atpakaļ pie medniekiem, bet kā zinām ne visi atbalstītie projekti to nodrošina.
... Visa nelaime ir iekš tā, ka tie kas jūtās kā dieva vietnieki zemes virsū medību jomā, sevi tur tik gudrus un pārākus esam, ka visus pārējos "baurus" nostāda fakta priekā jau pēc beigtiem "dievvārdiem", bez jebkādiem paskaidrojumiem un informēšanas iepriekš. Tā diezgan stulbi sanāk, ka daži ļautiņi, tak piedevām nevis vēlēti, jeb citādi visas mednieku saimes atbalstu guvuši, bet pavisam parasti ierēdņi, bīda un groza visu tikai pa savam prātam, visu pārējo mednieku domas turot "dziļi pie kājas" ...
Skaidrs ir viens, ka šobrīd mednieki šo lietu ietekmēt nevar.
Varbūt ka laiks rādīt, ka kļūdos un kaut kas notiek...
Kas attiecas uz klubu un to tālāku hierarhisku organizāciju - arī uzskatu, ka tas nevar aptvert pārāk lielu teritoriju. Jo klubu apvienošanās cēlonis ir medības un medījamie dzīvnieki - nekādu tālāku "politisku" mērķu...var jau būt, ka kļūdos, bet laiks jau parādīs kam ir taisnība.
Joprojām pastāvu uz to, ka, ņemot vērā pasaules praksi tajā pašā politikā - pilnīgi pietiek ar nelielu aktīvu organizāciju un lielu klusējošu atbalstu. Ja organizācija parādīs sevi kā sekmīgi darbojošos organismu, tad turpinājumā notiks evolūcija un tad - jā, tad varēs jau runāt ar klubu apvienībām...bez šāda neliela, aktīva centra, kas radīts ar reālu mērķi aizstāvēt, pārstāvēt un lobēt mednieku intereses - nezinu. Šaubos...LATMAs mērķi katrā ziņā pašreiz noteikti nav tādi - ja nu ir, tad baigi slēpti...
Galu galā, izskatās, ka ir cilvēki, ka būtu gatavi tērēt laiku un kaut kādus līdzekļus šādas organizācijas izveidei - pat, ja tas nekļūs par masu kustību - tik un tā, vismaz varēs sev teikt: "Es darīju visu, ko spēju ar manā rīcībā esošajiem resuriem!" pats galvenais - LATMA, jūtot konkurenci varbūt sāks darboties savādāk - labāk un tas jau būtu ieguvums visiem...
Tevis piedāvātajam variantam ir viens liels mīnuss, kur ņemt finansējumu "pirmajam starta uzrāvienam", un kādā veidā panākt sev (medniekiem) vēlamo, bez reālas vairākuma pārstāvniecības.
P.S. Kur pazudis Jānis Misiņš.