Forums

Fragments no "Stratēģijas" (22. lpp.):
"Izmantojot 2006. – 2007. gada medību sezonas medījamo dzīvnieku uzskaites datus, tika salīdzināts vērtētais dzīvnieku blīvums medību iecirkņos un iecirkņu kopējās platības lielums. Analīze veikta četrām limitēto medījamo dzīvnieku sugām: aļņiem, staltbriežiem, stirnām un meža cūkām.
Aļņu uzskaite pavisam veikta 1032 medību iecirkņos 3 808 939 ha kopplatībā, t. sk. 2 489 570 ha mežu. Mazākais iecirknis, kurā veikta aļņu uzskaite ir tikai 210 ha liels ar 181 ha meža platību.
Staltbriežu uzskaite veikta 910 medību iecirkņos 3 094 826 ha kopplatībā, t. sk. 2 069 147 ha meža platību. Mazākais iecirknis, kurā uzskaitīti staltbrieži ir 53ha ar 15ha meža.
Stirnas uzskaitītas 1243 iecirkņos 4 002 746 ha kopplatībā, t. sk. 2 582 244 ha mežu. Mazākais iecirknis, kurā mēģināts novērtēt stirnu skaitu, ir 6ha meža platību.
Meža cūku uzskaite veikta 1187 medību iecirkņos 3 988 535 ha kopplatībā, t. sk. 2 579 247 ha mežu. Meža cūkas uzskaitītas vismazākajā platībā – 4ha meža zemju.
Lai atrastu medību iecirkņu platības lielumu, pie kuras minētā sakarība pārstāj būtiski ietekmēt uzskaites rezultātus, visi dati sakārtoti platību augošā secībā un pakāpeniski atņemti mazākie iecirkņi. Sakarības būtiskums vērtēts pēc Pīrsona lineārās korelācijas koeficienta (Liepa 1974). Veiktās analīzes rezultātā konstatēts, ka stirnām un meža cūkām iecirkņa izmēri ietekmē uzskaites rezultātus visā esošajā platību diapazonā. Savukārt staltbriežiem un aļņiem šī sakarība kļūst nebūtiska, ja medību iecirkņu izmēri sasniedz 5000ha.
Visneobjektīvākā ir stirnu un meža cūku uzskaite. Šo dzīvnieku skaita vērtējumu pārāk būtiski ietekmē uzskaitāmās platības lielums. Šo ietekmi var novērst tikai izmantojot zinātniski pamatotas uzskaites metodes, apmācot un papildus izglītojot uzskaites veicējus. Tā kā šo sugu apdzīvotības blīvums pēdējos gados var būt patiešām augsts, tad veiktā analīze viennozīmīgi neparāda, kurā virzienā stirnu un meža cūku skaits tiek novērtēts kļūdaini – vai pārāk mazs lielajos iecirkņos, vai pārāk liels mazajos.
Aļņu un staltbriežu skaitu daudz objektīvāk iespējams novērtēt platībās, kas sasniedz vismaz 5000ha. Šādu vienlaidus medību iecirkņu Latvijā ir maz – pēc skaita tie aizņem tikai apmēram 15% no visiem medību iecirkņiem, bet pēc platības aptuveni 45%. Līdz ar to arī kopējo aļņu un staltbriežu skaita vērtējuma kļūdu, iespējams, rada to uzskaite platībās, kas mazākas par 5000ha. Lēnais aļņu un staltbriežu skaita pieaugums, kā arī regulārā nomedīšanas limita neizpilde vedina domāt, ka visdrīzāk šo dzīvnieku kopskaits valstī tiek pārvērtēts."
Tieši tāpēc VMD, sākot ar 2007./2008. gada medību sezonu, izdarīja izmaiņas medījamo dzīvnieku uzskaites un lielākā pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanā.
Kā zināms, arī šobrīd uzskaite un nomedīšanas apjomi tiek noteikti šādā pašā kārtībā – http://www.latma.lv/downloads/...

Šādi būs uzskatāmāk.

Otra daļa.

Bet vai nevar pieņemt likumus kā pie Leišiem kad nevajad tērēt ne laiku, ne naudu uz līgumu noslēgšanu, jo daudzus saimniekus nereāli atrast, vai nu ārzemēs vai nu adreses ir tā saimainījuši, ka atrast nav iespējams, dzīvo kaut kādā pilsētā, vai sādža. Lielākoties ar ko bija iespēja ar to tika noslēgts līgums, bet ar ko nav noslēgts līgums diemžēl nereāli sameklēt.
Varu saderēt daudzos kolektīvos tāda problēma pastāv.
Un par to līgumu slēgšanu piekrītu Mārtiņam, ka daudzi kolektīvi tikai pēdejā laikā sāka aktīvi kaut ko parakstīt, mēs jau ņemamies vairākus gadus un vienalga nereāli parakstīt visu medību platību.

".. tieši uz nenoslēgtajām platībām pazūd licences .."
Kā tā var būt - uzskaitei nav ierobežojumu dēļ līguma trūkuma, bet šēnei ir??? Sviests kaut kāds!!!

Jāni, ļoti vienkārši!
Medību iecirkņa platību var sadalīt šādi, nosacītā (kopējā) platība un vienlaidus (par kurām ir noslēgti medību tiesību nomas līgumi) platība. Uzskaite tiek rēķināta uz nosacīto platību, jo zvēri, kā zinams, platības nešķiro, bet, savukārt, limits tiek rēķināts uz vienlaidus platību. Šajā gadījumā netiek rēķināts kāda tad ir starpība starp šo vienlaidus un nosacīto platību, jo ir klubi, kuriem tā ir 100 ha, bet tik pat labi iespējams, ka ir klubi, kuriem tā ir 500 ha un vairāk, un tieši tāpēc visos medību iecirkņos limits tiek rēķināts pēc vienas mērauklas, tas ir, pēc vienlaidus platības.
Rīkojums "Par medījamo dzīvnieku uzskaiti un lielākā pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanu 2007./2008. gada medību sezonā" paredzēja, ka, ja platības, par kuram nav noslēgti medību tiesību nomas līgumi medību iecirknī pārsniedz 25 % no kopējās platības, tad lielākais pieļaujamais nomedījamais dzīvnieku skaits (izņemot bebrus) uz šīm platībām netiek noteikts. Savukārt, rīkojumā "Par medījamo dzīvnieku uzskaiti un lielākā pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanu 2009./2010. gada medību sezonā" šāda kārtība vairs netiek paredzēta. Tas liek secināt, ka lielākais pieļaujamais nomedījamais dzīvnieku skaits (izņemot bebrus) tiek aprēķināts uz vienlaidus platību.
Varbūt kāds zin precīzāk un var palabot?

Nedaudz precizēšu.
Pēc iepriekšējās kārtības bija šādi, ja klubam vienlaidus platība bija 74 % no nosacītās, tad uz atlikušajiem 26 % platību limits netika rēķināts, bet savukārt, ja vienlaidus platība bija 76 %, tad limits tika rēķināts uz nosacīto, tas ir, uz visu kluba platību (100 %), tas ir, šie 75 % procenti, no kopējās platības, bija kā robeža.
Pēc jaunās kārtības, ja vienlaidus platība ir 76 %, tad limits tiek rēķināts uz šiem 76 %, nevis kā iepriekš uz nosacīto platību (100 %).[Mans pieņēmums, ja kāds zin precīzāk, lai noprecizē.]
Tātad, tas nozīmē, ka klubiem jācenšas noslēgt līgumus par visām platībām, kuras ietilpst kluba nosacītajā (kopējā) platībā, kaut no savas pieredzes zinu, ka to nav viegli izdarīt.