Protams,ja pie vainas neizrādīsies mednieki,publiski atvainošos. nekādā gadījumā nevēršos pret medniekiem ka tadiem,bet gan pajautaju,vai ta drīkst. Es tacu nerakstiju-JŪs ,mednieki,kāpec nošāvat manu suni. Man tiešam ļoti sāp sirds par suni,jo viņš bija tikai gadu vecs,nekad nav gajis no mājām projām,nekad nevienam neko nav nodarījis.
Medību noteikumi paredz 200m metrus, kas sunim ir saudzējošie, bet pārējo īpašuma teritoriju, kas atrodas aiz 200m, aizstāv Civillikums. Civillikums aizstāv īpašnieka tiesības uz mājdzīvnieku(arī suni), ja tas ir noklīdis. Traktējot Civillikumu - suns nav klejojošs, ja viņam ir saimnieks. Taču tas nenozīmē, ka es aizstāvu suņus, kurus īpašnieki nepieskata, kā rezultātā tiek plosīti meža dzīvnieki.
Nujāaa ja neizrādīsies, bet ja suns neuzradisies, kas nav izslēgts, tad vainosies medniekus...? Bet nu Laura, cik saprotu Jums nav istabas sunītis, laukos un suns neies meitās, neticams fakts, un tikai gadu vecs, kad visa pasaule piesaista...
Ja jau gadu vecs, tad jau pirmās,, meitu,, medibas.:) Cerēsim ka pārradīsies. Jebkuram sāp sirds par suņa pazušanu un Lauras rīcība ir pamatota.Viņa jau nevienu neapvaino , bet interesējās kas un kā un par ko tad viņai vēl būtu jāatvainojas????
Piekrītu Andreja pēdējam komentāram. Ja suns(īpaši jauns suns) ir ģimenes mīlulis, tad viņa pazušana ir sava veida traģēdija. Ceru, ka Laura atradīs savu suni.
es arii piekrītu traģedijas versijai un esmu arī suni pazaudējis neatrodot,
Mednieku kolektīvs ir sūdzējies,ka no medībām nekas neiznāk,jo mūsu suņi ar savu riešanu visus zvērus aizbaida....tāpēc arī domājam,ka pie suņa pazušanas vainojami mednieki. Šobrīd laikam medības rit pilnā sparā,jo šauj cauru nedēļu,gan no rītiem,gan vakarā-bail bērnus laist pagalmā,kā arī neesam normāli gulējuši jau labu laiciņu,jo visu cauru nakti šauj. Saprotu-medības ir hobijs,bet arī piekopjot hobiju ir jābūt kautkadai ētikai....kautvai cilvēciskumam.
Tagad jādomā par to,kā paskaidrot bērniem,kur palicis viņu mīļais suns,jo cik saprotu,jūsu medību likumā nekas nav teikts par to,ka,zinot,kas ir suņa saimnieks,vismaz nošautaa dzīvnieka līķītis būtu jāatdod saimniekam,lai varētu to pienācīgi apglabāt,nevis nākamaja rudenī,sēņojot,atrast sunīša izbalējušos kauliņus kautkur grāvmalē. Vēlreiz paldies par atbildēm!!!!
un kas tas bija nebija versija mednieku vainai.. atri gan aizmirstat...
Vel varu paskaidrot, man tornis ir no teiksim 300 metrus no mājas, kurās ir nu 3 suņi točhno.... kaut gan tiek diezgan korekti sieti... un viņu rejas meža zvāram nu galīgi pie kājas viņš dzīvodams ar to ir jau saradis ka tur kāds kvekškis troksni taisa... Vienkārši saskāros ar atgadījumu, kad vajadzēja līgumus slēgt... un būtiskas platības, bet tantei mednieki sunīti, kā viņa saka sašāvuši, mēs robežojamies 5 km rādiusā ap to zemi 3 koletīvi, mums svarīgas platības, nācās uzņemties to grēku ka mēs, bet reāli zinām, ka nav mūsus roku darbs, nācās tantei samaksāt ārstēšanas izdevumus (sunītis diemžēl neizdzīvoja), līgumu noslēdzām... talab šis temats parāva tādu kā aizskaršanu, kārtējo...
Nu nebūsim kā cimperlīgas meitenes, kas apvainojas par katru vārdu.Dzīve tāpēc jau neapstājas.Jebkurš šādā situācijā domātu tāpat kā Laura un tai sāpē vainotu visus apkārt. Bērniem tak arī jāmāk paskaidrot kur sunītis pazudis. Nu būsim cilvēcīgāki.
Laura vienīgi varētu aprunāties ar tā kolektīva vadītāju un vienkārši parunāt, vai nav bijis tāds gadījums un viss.
Ne jau par apvainošanos runa, man pofig tāda lieta apvainoties, viss saprotams un skaidrs, vienkārši padalījos savā pieredzē, un nenovēlu nevienam tādas sarunas ar raudošu saimnieci, kura nolād visus medniekus kā sugu... lai jums tādas nebūtu un Laurai savu mīlulu atrast, iesaku pameklēt tuvākajā apkārtnē, kur un kam ir suņu meitenes, kaut vai istabā turāmās..... varbūt sēd kā pielaulāts puķu dobēs aiz loga!
Maz ticams,ka suņu laiks,jo mazais krancītis uzticīgi sēž mājas,lai gan tieši viņš " suņu laikā" uz vairaakaam dienām pazuda,neticu ka viņš ļaus lielajam iet pie meitām un pats sēdēs mājās.
Un,patiešam,nevienu nevainoju,ja arī suns izradīsies nošauts,tagad saprotu,ka tās ir mednieka tiesības,tomēr ļoti gribētos,lai mani par šo faktu informē,lai nav jāmokās neziņā un cauram dienām jāstaigā pa dubļainām,slapjam pļavām,meklējot.
Piedodiet,ja kādu aizvainoju!
Tagad jādomā par to,kā paskaidrot bērniem,kur palicis viņu mīļais suns,jo cik saprotu,jūsu medību likumā nekas nav teikts par to,ka,zinot,kas ir suņa saimnieks,vismaz nošautaa dzīvnieka līķītis būtu jāatdod saimniekam,lai varētu to pienācīgi apglabāt,nevis nākamaja rudenī,sēņojot,atrast sunīša izbalējušos kauliņus kautkur grāvmalē. Vēlreiz paldies par atbildēm!!!!
Laura vienīgi varētu aprunāties ar tā kolektīva vadītāju un vienkārši parunāt, vai nav bijis tāds gadījums un viss.
Un,patiešam,nevienu nevainoju,ja arī suns izradīsies nošauts,tagad saprotu,ka tās ir mednieka tiesības,tomēr ļoti gribētos,lai mani par šo faktu informē,lai nav jāmokās neziņā un cauram dienām jāstaigā pa dubļainām,slapjam pļavām,meklējot.
Piedodiet,ja kādu aizvainoju!