Edgar Delfos noteikti ir kluda jo pirmaja raksta ir 1944 gads un piebilde ka abi pieredzejusi mednieki...! Vecim paveicaas..., jau iedomajoties vien kada citreiz izskatas stirna kurai izvilkta cauri karabines lode ir skaidrs ka vinam ir otra dzimsanas diena...!!!
Jāni es to jau sapratu, jo kā var būt ierocis 94 gada dzimušajam :)
Mums piemēram med. vadītājs katru reizi skaldina par to, un es tam piekrītu, lai labāk tas lopiņš aiziet pat nešaujot pa to, nekā lode lido nezin uz kuru pusi un nezin kam trāpa. Diemžēl ne visiem to var ieskaidrot, jo širmītis verās ciet ieraugot dzīvnieku. Kā ir paruna krieviski, "goračemu oxotniku i peņj pokažetsa zaicem"
Mazliet vispārīgi par drošību - šāviens pa alni vai briedi jebkurā gadījumā ir šāviens virzienā uz augšu, tādēļ ir nopietni jādomā vai, pat it kā drošā virzienā drīkst šaut. Īpaši, ja ir reljefs - zīmējumā mēģināju modelēt situāciju.
Un kas būtiski - tas attiecas arī uz gludajiem.
Situāciju,kādu uzzīmēja Arnis pats piedzīvoju pagājušo gad vienās viesmedībās.Cilvēks šāva pa alni,kas gāja pa kalna galu.No šāvēja alnis bija apm.50m,alnim netrāpīja,tālāk pēc metriem 100 stāvēju es.Man tā lode aizgāja tik tuvu,ka gandrīz pieliku bikses.Šāvējs bija cienījama vecuma vīrs,kas no skata bija ļoti prātīgs mednieks.Tagad,gan nožēloju,ka tikai vārdiski izskaidrojāmies par notikušo....
Manuprāt,ļoti svarīgi,ka medību vadītājs,skrupulozi,katru reizi,pirms kārtējām dzinējmedībām vēlreiz un vēlreiz atkārto galvenos momentus,kas saistās ar drošības tehniku.Tomēr,ja to pasaka,tam medniekam tas kaut kur grozīsies galvā,un pirms šāviena viņš padomās ar vēsu prātu!
Un te nu mēs atkal nonākam pie tā, ka ja grib taisīt drošas dzinējmedības, tad ir vien jāatrod laiks, līdzekļi un gribēšana, taisīt arī speciālus tornīšus - podestus. Un tad plusā daudz lielākai drošībai medību laikā, būs arī daudz labāka redzamība un rezultāti neizpaliks.
Par tornīšiem piekrītu viennozīmīgi, bet tas jau neizslēdz "asu" izdarītos šāvienus nepārdomātos sektoros, jo par to runājam un atgādinām, katrās medībās, bet tik un tā diemžēl tie notiekas....
Katrs nelaimes gadījums medībās ir nelaime gan neveiksmīgajam šāvējam, gan cietušajam cilvēkam. mana līdzjūtība abiem medniekiem. Arī mans medību kolēģis pavasarī tika sašauts lepnākajā mednieku veikalā LV un arī vēderā (protams nejauši) un arī šajās dienās viņam tika veikta kārtējā operācija. Lieki teikt, cik līdzekļus (protams savus, jo veikals par viņa nelaimi izskatās piemirsis ) un fiziskas sāpes tas viņam prasijis... Īstenībā viņš ir kļuvis invalīds, jo viena lode joprojām ir pie mugurkaula. Ar ieročiem prātīgi!! Un ne tikai medībās!!
Mums piemēram med. vadītājs katru reizi skaldina par to, un es tam piekrītu, lai labāk tas lopiņš aiziet pat nešaujot pa to, nekā lode lido nezin uz kuru pusi un nezin kam trāpa. Diemžēl ne visiem to var ieskaidrot, jo širmītis verās ciet ieraugot dzīvnieku. Kā ir paruna krieviski, "goračemu oxotniku i peņj pokažetsa zaicem"
Un kas būtiski - tas attiecas arī uz gludajiem.
Manuprāt,ļoti svarīgi,ka medību vadītājs,skrupulozi,katru reizi,pirms kārtējām dzinējmedībām vēlreiz un vēlreiz atkārto galvenos momentus,kas saistās ar drošības tehniku.Tomēr,ja to pasaka,tam medniekam tas kaut kur grozīsies galvā,un pirms šāviena viņš padomās ar vēsu prātu!