Renār Aguli! - tev cepums par uzrakstīto! Par to, ka cilvēks, kas visus aģitē uz perspektīvo buļļu taupīšanu patiesībā pats tā spēj domāt tikai tad, kad ieroča nav rokās! Ja ir, tad baukš!
Nu tad man jautājums tev, Andri! - kā uz gaidi var nomedīt, neaprakstīšu, tādu bulli kā nomedīji tu? Kā var aicināt medniekus kaut ko taupīt, ja pats tu rādi piemēru?
Izskanēja arī šis tas par dzinējmedībām! - MANUPRĀT, tieši dzinējmedības medībām vispār kā tādām piešķir "garšu", neatkarīgi no tā, kas krīt!
Un godīgi sakot, ir jau Andrim taisnība par buļļu un kuilēnu saudzēšanu! Jo daudz kur kā lielāks kuilēns par 3 gadiem - tā ripā! Dzinējmedībās, kad norunāts ka jāšauj tikai buļļi - pamana ragus - atkal ripā!
Ar visu šo rakstīto vēlējos izteikt savas domas un necentos tevi, Andri, aizvainot! Ja katrs ir par sevi-tad vārdi un darbi var būt atšķirīgi, bet ja kāds kādu māca - tad gan vārdiem un darbiem jārunā viena valoda!!!
Medību stāžs: No 1992. dzinējos, mednieks no 1996.
Aprīkojums: IŽ-27E; Merkel KR-1 308WIN Doctor 3-12*56 ;Blaser R93 Professional Success 308 Win ar Swarovski Habitcht 6-24*50; TIKKA T3 22-250 Vixen 5-20*50
Suņi: šobrīd nav
Medību trofejas: 8
11.12.2009. 16:57
Domāju, ka buļļu šāvēju izvēli kolektīva iekšienē jau no malas neviens neregulē,vismaz nav pieredzēts, tā ir 100% pašu lieta- komercmedībām, individuāli, dzinējmedībās, kā nu vēlas. Galvenais, ko var iegūt noslēdzot vienošanos ar kolektīviem lielākā platībā- daudzmaz vienādi medīšanas principi- šaujam to, saudzējam to, kādā veidā to kolektīvs panāk, tā ir pašu lieta, jo medību objekti nav vienādi, tātad arī medīšanas veidi var atšķirties. Atkrīt mūžīgās atrunas, ka , mēs jau saudzējam, bet tie tur nelieši šauj visu. Bet vispār jau katra paša ieskatos. ( klausies un skaties, kur gribi- nu negrib jau latviešu cilvēks nekādās lielākās apvienībās ielaisties, vienmēr liekas, ka aptamborēs, ka būs baigie zemūdens akmeņi, sitas katrs pats par sevi, kā nu sanāk, tā sanāk.
Tieši acī brāl.... kur 3 latvieši, tur kāds obligāti jāpiekāš sava pašlabuma pēc, nezinu kalab, bet tā notiekas un te tikai mutes virināšana tukša. Tas pats par šiem ragiem, visu jau sarunā un norunā, bet nogāž tieši tādu, kuru nevajadzētu... labi pakaunina, pakrata ar pirkstu, tā nav labi.... nu un tagad iešu kaimiņam atskaitīties, zin es kļūdījos, mūsu norunu iegāzu, nu neviens taču to nedarīs.... paskasties te tas pats, vajag tā un šitā, bet pats ko dara?????
Par to tamborēšanu, vieglāk ir uzskaitīt lietas, kur neesam apkāsti (vestes un spilgtie materiāli mans uzskats ka nepiekāsa), bet pārējās līgumu slēgšanas, publisko pasākumu organizēšana, fondu lietas, tagad šautuvju buma virpināšana... un pasaki ka tā nav kāšana????
Manprāt,medniekam ir jābūt vīram,kas saprot ko dara un tur doto vārdu.Ja reiz ir norunāts ko un kā medīs,tad nevar būt nekāda pirksta kratīšana.Ir iespējas no šī biedra šķirties uz kādu laiku vai pa visam.Mums kolektīvam pagājušā sezonā bija 4 buļļa atļaujas un visas atdevām atpakaļ.Šogad 2 no 5 ir nomedīti un ne jau priekš garažas sienas.Es pats jau vairākus gadus ņemu atvaļinājumu septembrī un varu teikt ,ka dzīvoju mežā,bet veiksme ir gājusi man garām.Ne jau es neko neredzēdzēju,bet nebija trofeja,kuru es vēlētos.Bet vai tāpēc man pozitīvas emocijas nav bijušas?Ir bijušas, un kādas vēl, redzot kā veicas čomam,kuram trofeja ir pirmā 20 gadu laikā.Protams apvienība īsā termiņā neko nedos un tiem klubiem,kas ir apvienības malās ir sāpīgi noskatīties uz kaimiņu varoņdarbiem ar kuriem tie vēl palielielās medniekiem .lv,bet ar to dzīve nebeidzas un ceram,ka no apvienības vidienes briežu radīsies vairāk.To jau mēs sākam manīt,jo šogad ir stipri vairāk redzēti buļļi,kuru ragi varētu rotāt mednieku mājas nevis garažas stūrus.Mums pašiem ir jābūt saimniekiem savās platībās,jo dzīvojot pēc principa - ja ne es,tad kaimiņš,tad jums mežā būs tikai gaļa,bet ne trofejas un prieks par tām,par veiksmīgām medībām.Labi,šaujat cieši garām.
Renārs Agulis, 09.12.2009. 22:59
to A.Šots
Apvieniiba jau buutu labi,tikai ja nesaakaas taadas runas "tie kas nav ar mums ir galjenieki"!
Renār, vai tu runā par šo!
Aivars Bērziņš, 10.12.2009. 19:59
Pa manam tīrais gaļenieks...
Aivar, šāda veida diskusija ir bijusi lielākā kļūda jau no paša sākuma!!!
MMD žurnāla 07/2009 numura rakstā, par šī gada Dobeles trofeju izstādi, ir šāda diskusija:
"Raksta autore Ieva Neiburga: – Redakcijā esam dzirdējuši nostāstus par to, ka Dobeles rajonā brieži ar zelta ragiem manāmi arvien biežāk... Tādu skaistuļu ragus redzu arī šeit! Kā jums tas izdevies – izaudzēt šādu ražu apvidū, kur pirms gadiem 15 staltbriežu populācijas faktiski nebija?
Izstādes organizators Edgars Laimiņš: – Jā, atceros... Kad sāku šeit strādāt, Dobeles rajonā laikā no 1998. līdz 2004. gadam nevarēja pat sapņot par trofejas vārda cienīgiem, medaļas vērtiem staltbrieža ragiem! Ja vajag precīzāk, lūdzu – 1998. gadā saku strādāt par mežsargu, tad par virsmežziņa vietnieku Dobeles virsmežniecībā, tad par virsmežzini...
Briežu selektīvo medību ideja man ir gan sirdslieta, gan kā aicinājums medniekiem izprast to, kurā laikā briedis būtu jānomedī nevis kā gaļas medījums, bet jau kā trofejnesējs. Un tādēļ, sākot ar 2000. gadu, kad biju jau virsmežziņa vietnieks, mēs šeit sākām par šīm lietām vairāk runāt, diskutēt un arī ieviest selektīvu pieeju staltbriežu medībām. Mēs – tas nozīmē mani, medību inženieri Agni Leilandu un Dobeles rajona mežziņus Laimoni Kārkliņu un Gunti Šēferu, kas aktīvi atbalstīja, pievērsās un popularizēja selektīvas medības. Mēs aicinājam, ka jāmedī tāds staltbriedis, kura ragus nav kauns pielikt mājās pie sienas. Tas nozīmē, ka medījam tikai tad, kad ragi ir jau medaļas vērti vai tuvu medaļai. Bet, ja dikti gribas ēst gaļu, tad šaujam to pirmā gada špīserīti – tas ir tas mazākais kaitējums, nekā nošaujot 6-8 žuburu bullēnu. Kopš 2004. gada mums izveidota mācību ekspozīcija, kurā vienā stendā redzami staltbriežu neperspektīvie ragi: no pirmajiem augošā secībā līdz maksimālajiem ragiem. Otrs stends – ar perspektīvajiem: atkal no pirmajiem līdz maksimālajiem ragiem. Šī mācību ekspozīcija apskatāma arī šeit un šodien. Bet tolaik, kad visu sākām, ar mācību ekspozīciju iepazīties aicinājām kolektīvu vadītājus, medniekus no mūsu un kaimiņu rajoniem. Aicinājām, lai diskutētu un izprastu gan to, kā vispār briedim ragi aug, gan, lai parādītu to, ka staltbriedim piektie, sestie ragi jau ir medaļas vērti vai arī tuvu medaļai. Un, šādu trofejnesēju nomedījot, jau ir iespēja trofeju kārt pie sienas ar lielāku prieku un teikt – es esmu nomedījis staltbriedi! Nevis kā dažkārt gadās, kad kāds nomedī un viņam prasa, kādi tad bijuši ragi, atbilde skan: "Nu, nekā jau nebija ..."."
Citāts no tēmas sākumā ievietotā raksta: "Ievadot sarunu, Agris Riba teica, ka doma par šādu pasākumu radusies jau pirms pāris gadiem. "Gribam parādīt draugiem un domubiedriem, ko un kā mēs medījam savā kolektīvā. Mēs visi medījam kaimiņos, brieži staigā uz vienu un otru pusi, tādēļ, lai nepieļautu mūsu kļūdas, pavērtēsim tās trofejas, kuras esam ieguvuši savās medību platībās, šaujot pareizā laikā, un kuras iegūtas neapdomīgi, gaļas dēļ.""
Manuprāt, šī lieta – diskusija mūsu pusē ir pietrūkusi! Un tieši tāpēc bija klubi, kas jau sakotnēji un arī vēlāk pagrieza muguru!
Pats savā klubā aktīvi mēģinu diskutēt par šīm lietām.
Domāju, ka mums obligāti būtu jāizveido mācību ekspozīcija, lai varētu aicināt klubu vadītājus un medniekus diskutēt, apskatīt un mēģināt izprast, kā tad veidojas tie ragi!
Par mācīšanu.
Nebūt negribu nevienu mācīt, bet gan aicinu uz diskusiju.
Par kļūdām.
Ja par manām kļūdām, tad diskutēt jau varam, bet "izlietu ūdeni nesasmelsi".
Ceru uz sadarbību.
Ar cieņu.
Andri,tava kļūda varbūt bija jūsmošana par trofejām,bet tu ieguvi trofeju,kuru nebija kauns likt goda vietā,bet dažs labs ''kungs'' ieguva trofeju,kuru bija kauns mājās nest.Pavasarī,kad kārtojām izstādi un ''cienijamam kungam'' lūdzām izstādīt viņa trofeju,sekoja atbilde,ka suņi apēduši.Un arī tādi mums apvienībā ir,pie tam kolektīva vadītājs.Kā saka, ja dievs prātu nav devis,tad arī cits neviens neidos,bet kopumā apvienībai ir jēga.Pamazām,bet uz labo pusi iet.
Par suni bija labais, bet par apvienību, nu nezinu par to vidieni, viss atkarīgs kur un kā atrodas objekts. Nu un Kāda bija motivācija buļļa licenžū atgriešanais Jāni? Vai pietrūka buļļu (neperspektīvo)? Un jūsu tuvākie kaimiņi Jūsu izgājienu respektēja un arī atdeva atkaļ, ar atrunu, ka nebīja trofejnieku. Nu VARRBŪT, bet kaut kā neticās.
Jā par atvaļinājumu, jā es arī bauri nostaigāju visu atvaļinājumu un nešāvu, nebīja tāda ko satiku, kas manā uztverē būtu ņemams, uz bauri trofeinieku neatradām! Bet cik bija puišu, kuri uz bauri izgāja, no kolektīva maz.... Un varu būt drošs, ja būtu bijis, tad kāds no puikām būtu viņu paņēmis. Bet ne par to ir mana doma, jo viss atkarīgs no paša mednieka, no paša sapratnes par trofeju, kam viņa kalpos, un savstarpējo atteiksmi koletīvā.
Ja man pērn uz līnijas pieejot pie autora, kurš izcirtumā kolektīvāss medībās noliek bulli, un saka ka skrienot izskatījies skaisti, nu ko tad mēs viņu tagad metīsim ārā no rindām???? Varbūt tajos koletīvos, kur pusnovads savācies tā dara, bet dzimtajos, kurā esmu arī es izaudzis, un katru vīru pāzīst vairākās paaudzēs, nezinu mēs tā nedarām, un domāju, ka nedarīsim. Jo nav garantijas, ka viņam kaut vai tāds vēlreiz pienāks! Jo arī mani neviens nesodīja, kad nošāvu savu pirmo un vienīgo bronzinieku, talab nesaskatu jegu apvienībai, kaut gan bez apvienības, jau tagad daudzmaz viss pamazām tiek ierīmēts normās.
Raimonds Runts, 11.12.2009. 22:38
Nu un Kāda bija motivācija buļļa licenžū atgriešanais Jāni? Vai pietrūka buļļu (neperspektīvo)? Un jūsu tuvākie kaimiņi Jūsu izgājienu respektēja un arī atdeva atkaļ, ar atrunu, ka nebīja trofejnieku. Nu VARRBŪT, bet kaut kā neticās.
Cepuri nost Jāņa priekšā, ka pērn visu sezonu spēja noturēt sava kluba večus bez šāviena pa bulli!
Tāda situācija ar neizmantotajām (ne visām) licenzēm pagājušosezon bija vairākos apvienības klubos!!!
Mans klubs, kurš medī kaimiņos Jānim, diemžēl, izmantoja visas licenzes, un šeit arī varētu būt tā rīvēšanās, ka vieni izmanto visas, bet citi savukārt nevienu.
Neizmantojot limitu iespējams palielināt dzīvnieku skaitu, kā arī to vidējo vecumu, bet vēl lielāka nozīme būtu jāpievērš tieši pareizas vecumstruktūras izveidei.
Māris Ūselis, 11.12.2009. 12:09
Šobrīd nomedījamo dzīvnieku skaita sadalījumam pa vecumiem praktiski ir tikai rekomendējošs raksturs...
Un, lai iegūtu pareizu, sevi atražot spējīgu, vecumstruktūru būtu jāmedī šādi!
Vecumstruktūru saglabājoša buļļu medīšana stilizētā variantā.
Māris Ūselis, 10.12.2009. 17:19
Lieta vienkārša, ja ar apkārtējiem kaimiņiem nevar vienoties par kopējiem medīšanas principiem, ir grūti tikai savās platībās kaut ko sakarīgu izdarīt. Bullis baurot aiziet diezgan patālu no pastāvīgās dzīves vietas...
Raimond, vai tu par iepriekš teikto neesi aizdomājies, un varbūt, ka šeit ir izskaidrojums tevis teiktajam.
Raimonds Runts, 11.12.2009. 22:38
Jā par atvaļinājumu, jā es arī bauri nostaigāju visu atvaļinājumu un nešāvu, nebīja tāda ko satiku, kas manā uztverē būtu ņemams, uz bauri trofeinieku neatradām!
Raimonds Runts, 11.12.2009. 16:28
Cik ir koletīvos buļļu atļaujas un cik puišu ir koletīvā, ir jau atrunas noteikti katrā, kādu un cik vērtiem ragiem šaus!
Raimond, cik lielā platībā saimnieko jūsu klubs?
Vai ir garantija, ka tikai sava kluba platībās spēsiet ko panākt? Protams, ka daudz kas atkarīgs arī no ģeogrāfiskās situācijas.
Šogad Ziemeļvidzemes medību trofeju izstādes ietvaros (Cēsīs) tika rīkots seminārs, kurā tika diskutēts par šobrīd medību saimniecībā aktuālām problēmām. Semināra laikā Gunārs Skriba bija iecerējis ar Gaujas nacionālā parka teritorijā (ja nemaldos, tad Raiskuma mežniecības teritorijā) esošajiem mednieku klubiem diskutēt par briežu selekcijas metodēm, bet interesi par to bija izrādījuši vien pāris mednieku klubu mednieki. Tā problēma šajā pusē ir tieši tāda pati kā daudzās vietās Latvijā.
Citēšu Gunāru Skribu: "Padomju laikā Gaujas Nacionālā parka mežos staltbrieži tika ne tikai ieaudzināti, bet arī pareizi medīti. Rezultātā, intensīvi medījot un vienlaikus stingri limitējot labo un perspektīvo buļļu medīšanu, jaunajai brīvajai Latvijai tika nodota populācija ar 45-50 baurojošiem buļļiem. Medniekiem, kuri pēc tam pārņēma dzīvnieku skaita regulēšanas stafeti parkā, bija gandrīz trīs gadus "jācīnās", lai bauru apklusinātu."
Uz šo brīdi minētajā apkārtnē ir ~10-15 baurojoši buļļi!
Semināra laikā uzzināju kādu interesantu faktu – Vidzemes pusē vienam brieža bullim un vienai brieža govij ir piestiprināts raidītājs, kas paver iespējas izsekot šos dzīvniekus (signāls tiek saņemts ik pēc 6 stundām). Pavasarī, semināra norises brīdī, šis bullis jau bija apstaigājis 3 KLUBU TERITORIJAS!
Ir šāda, burtiski stundu svaiga, informācija.
Šis bullis pastāvīgi apdzīvo ~1700 -2000 ha, bet govs ~1100-1300 ha lielu teritoriju. Bullis ir ~5-6 gadus vecs (pērn 12 žuburi, šogad jau 15), bet govs ~4-5 gadus veca. Abi, vairāk vai mazāk, pastāvīgi uzturās vienā teritorijā un arī baura laikā abi atradušies praktiski pastāvīgās uzturēšanās vietas tuvumā un kādu laiku pat abi esot bijuši kopā! Vienīgi pašā baura sākumā bullis esot veicis pārgājienu ~15 km attālumā no pastāvīgās uzturēšanās vietas, bet praktiski uzreiz atnācis atpakaļ. Buļļa pastāvīgā uzturēšanās vieta aptver 4-5 KLUBU TERITORIJAS (konkrētajā apvidū ir tāda situācija, ka satiekas šo klubu teritorijas)!!!
Protams, ka pēc šiem datiem vēl nevar izdarīt neapgāžamus pierādījumus par staltbriežu pastāvīgās uzturēšanās vietas aptverto teritoriju un to pārvietošanos attālumiem baura laikā, jo daudz kas atkarīgs no ģeografiskās situācijas, bet zināmus secinājumus izdarīt var!
Gaujas Nacionālajā parkā 3 gadu laikā īstenoto, tikai labāko pieaugušāko buļļu, medību rezultātu stilizētā variantā varētu attēlot šādi.
Nu es jau arī to saku, ka cepuri nost Jāņa priekšā, bet nu tādā jautājumā kalab ejam medīt, lai dzīvo visi, ja jau atļaujas atdodam un cīnāmiea ar postījumiem. Nevienam neoponēju, bet man doma, kā atrada perspektīvos tā varēja atrast neperspektīvos. Bet nu tā jau pašu izvēle. Pēc gadiem lasīsim, kā Jānis sev trofeinieku izaudzējis, lai veicas! Es tāds šiš lietas fanāts neesmu, diemžēl!
Kāda tur hektāriem jēga, ja robežojies ar vismaz 5 citiem koletīviem, kuros gan poltika cita, gan attieksme... kādreiz jau ar aļņiem spēlējāmies, "n" gadus neaiztikām, kaut kā ne vairāk, ne perspektīvāki nepalika, un kaimiņi tik pasmaidīja, nu negribat nešaujat, brīva jūsu izvēle, vai tagad būs kas savādāk????? Var jau runāt par trofejām, par selekciju, bet neesam zoodārzs, mūsu rindās ir vīri, kam gaļa ir un paliek gaļa... diemžēl tādu netrūkst, esam mednieku kolektīvs.... un paši redzat kādi laiki iestājās ar vien labāki... bet nu tas tā, ja ir kolektīvi, kas ko var un cer izveidot - aiziet, lai izdodas, bet nu piemērs par Gaujas nacionālo parku, nu mani nepiesien šai lietai, tas nav parasta kolektīva saimniecība, tas jau ir nacionālais parks. Nu tā tas manā viedokli izskatās!
Nu tad man jautājums tev, Andri! - kā uz gaidi var nomedīt, neaprakstīšu, tādu bulli kā nomedīji tu? Kā var aicināt medniekus kaut ko taupīt, ja pats tu rādi piemēru?
Izskanēja arī šis tas par dzinējmedībām! - MANUPRĀT, tieši dzinējmedības medībām vispār kā tādām piešķir "garšu", neatkarīgi no tā, kas krīt!
Un godīgi sakot, ir jau Andrim taisnība par buļļu un kuilēnu saudzēšanu! Jo daudz kur kā lielāks kuilēns par 3 gadiem - tā ripā! Dzinējmedībās, kad norunāts ka jāšauj tikai buļļi - pamana ragus - atkal ripā!
Ar visu šo rakstīto vēlējos izteikt savas domas un necentos tevi, Andri, aizvainot! Ja katrs ir par sevi-tad vārdi un darbi var būt atšķirīgi, bet ja kāds kādu māca - tad gan vārdiem un darbiem jārunā viena valoda!!!
Par to tamborēšanu, vieglāk ir uzskaitīt lietas, kur neesam apkāsti (vestes un spilgtie materiāli mans uzskats ka nepiekāsa), bet pārējās līgumu slēgšanas, publisko pasākumu organizēšana, fondu lietas, tagad šautuvju buma virpināšana... un pasaki ka tā nav kāšana????
to A.Šots
Apvieniiba jau buutu labi,tikai ja nesaakaas taadas runas "tie kas nav ar mums ir galjenieki"!
Renār, vai tu runā par šo!
Pa manam tīrais gaļenieks...
Aivar, šāda veida diskusija ir bijusi lielākā kļūda jau no paša sākuma!!!
MMD žurnāla 07/2009 numura rakstā, par šī gada Dobeles trofeju izstādi, ir šāda diskusija:
"Raksta autore Ieva Neiburga: – Redakcijā esam dzirdējuši nostāstus par to, ka Dobeles rajonā brieži ar zelta ragiem manāmi arvien biežāk... Tādu skaistuļu ragus redzu arī šeit! Kā jums tas izdevies – izaudzēt šādu ražu apvidū, kur pirms gadiem 15 staltbriežu populācijas faktiski nebija?
Izstādes organizators Edgars Laimiņš: – Jā, atceros... Kad sāku šeit strādāt, Dobeles rajonā laikā no 1998. līdz 2004. gadam nevarēja pat sapņot par trofejas vārda cienīgiem, medaļas vērtiem staltbrieža ragiem! Ja vajag precīzāk, lūdzu – 1998. gadā saku strādāt par mežsargu, tad par virsmežziņa vietnieku Dobeles virsmežniecībā, tad par virsmežzini...
Briežu selektīvo medību ideja man ir gan sirdslieta, gan kā aicinājums medniekiem izprast to, kurā laikā briedis būtu jānomedī nevis kā gaļas medījums, bet jau kā trofejnesējs. Un tādēļ, sākot ar 2000. gadu, kad biju jau virsmežziņa vietnieks, mēs šeit sākām par šīm lietām vairāk runāt, diskutēt un arī ieviest selektīvu pieeju staltbriežu medībām. Mēs – tas nozīmē mani, medību inženieri Agni Leilandu un Dobeles rajona mežziņus Laimoni Kārkliņu un Gunti Šēferu, kas aktīvi atbalstīja, pievērsās un popularizēja selektīvas medības. Mēs aicinājam, ka jāmedī tāds staltbriedis, kura ragus nav kauns pielikt mājās pie sienas. Tas nozīmē, ka medījam tikai tad, kad ragi ir jau medaļas vērti vai tuvu medaļai. Bet, ja dikti gribas ēst gaļu, tad šaujam to pirmā gada špīserīti – tas ir tas mazākais kaitējums, nekā nošaujot 6-8 žuburu bullēnu. Kopš 2004. gada mums izveidota mācību ekspozīcija, kurā vienā stendā redzami staltbriežu neperspektīvie ragi: no pirmajiem augošā secībā līdz maksimālajiem ragiem. Otrs stends – ar perspektīvajiem: atkal no pirmajiem līdz maksimālajiem ragiem. Šī mācību ekspozīcija apskatāma arī šeit un šodien. Bet tolaik, kad visu sākām, ar mācību ekspozīciju iepazīties aicinājām kolektīvu vadītājus, medniekus no mūsu un kaimiņu rajoniem. Aicinājām, lai diskutētu un izprastu gan to, kā vispār briedim ragi aug, gan, lai parādītu to, ka staltbriedim piektie, sestie ragi jau ir medaļas vērti vai arī tuvu medaļai. Un, šādu trofejnesēju nomedījot, jau ir iespēja trofeju kārt pie sienas ar lielāku prieku un teikt – es esmu nomedījis staltbriedi! Nevis kā dažkārt gadās, kad kāds nomedī un viņam prasa, kādi tad bijuši ragi, atbilde skan: "Nu, nekā jau nebija ..."."
Citāts no tēmas sākumā ievietotā raksta: "Ievadot sarunu, Agris Riba teica, ka doma par šādu pasākumu radusies jau pirms pāris gadiem. "Gribam parādīt draugiem un domubiedriem, ko un kā mēs medījam savā kolektīvā. Mēs visi medījam kaimiņos, brieži staigā uz vienu un otru pusi, tādēļ, lai nepieļautu mūsu kļūdas, pavērtēsim tās trofejas, kuras esam ieguvuši savās medību platībās, šaujot pareizā laikā, un kuras iegūtas neapdomīgi, gaļas dēļ.""
Manuprāt, šī lieta – diskusija mūsu pusē ir pietrūkusi! Un tieši tāpēc bija klubi, kas jau sakotnēji un arī vēlāk pagrieza muguru!
Pats savā klubā aktīvi mēģinu diskutēt par šīm lietām.
Domāju, ka mums obligāti būtu jāizveido mācību ekspozīcija, lai varētu aicināt klubu vadītājus un medniekus diskutēt, apskatīt un mēģināt izprast, kā tad veidojas tie ragi!
Par mācīšanu.
Nebūt negribu nevienu mācīt, bet gan aicinu uz diskusiju.
Par kļūdām.
Ja par manām kļūdām, tad diskutēt jau varam, bet "izlietu ūdeni nesasmelsi".
Ceru uz sadarbību.
Ar cieņu.
Jā par atvaļinājumu, jā es arī bauri nostaigāju visu atvaļinājumu un nešāvu, nebīja tāda ko satiku, kas manā uztverē būtu ņemams, uz bauri trofeinieku neatradām! Bet cik bija puišu, kuri uz bauri izgāja, no kolektīva maz.... Un varu būt drošs, ja būtu bijis, tad kāds no puikām būtu viņu paņēmis. Bet ne par to ir mana doma, jo viss atkarīgs no paša mednieka, no paša sapratnes par trofeju, kam viņa kalpos, un savstarpējo atteiksmi koletīvā.
Ja man pērn uz līnijas pieejot pie autora, kurš izcirtumā kolektīvāss medībās noliek bulli, un saka ka skrienot izskatījies skaisti, nu ko tad mēs viņu tagad metīsim ārā no rindām???? Varbūt tajos koletīvos, kur pusnovads savācies tā dara, bet dzimtajos, kurā esmu arī es izaudzis, un katru vīru pāzīst vairākās paaudzēs, nezinu mēs tā nedarām, un domāju, ka nedarīsim. Jo nav garantijas, ka viņam kaut vai tāds vēlreiz pienāks! Jo arī mani neviens nesodīja, kad nošāvu savu pirmo un vienīgo bronzinieku, talab nesaskatu jegu apvienībai, kaut gan bez apvienības, jau tagad daudzmaz viss pamazām tiek ierīmēts normās.
Nu un Kāda bija motivācija buļļa licenžū atgriešanais Jāni? Vai pietrūka buļļu (neperspektīvo)? Un jūsu tuvākie kaimiņi Jūsu izgājienu respektēja un arī atdeva atkaļ, ar atrunu, ka nebīja trofejnieku. Nu VARRBŪT, bet kaut kā neticās.
Cepuri nost Jāņa priekšā, ka pērn visu sezonu spēja noturēt sava kluba večus bez šāviena pa bulli!
Tāda situācija ar neizmantotajām (ne visām) licenzēm pagājušosezon bija vairākos apvienības klubos!!!
Mans klubs, kurš medī kaimiņos Jānim, diemžēl, izmantoja visas licenzes, un šeit arī varētu būt tā rīvēšanās, ka vieni izmanto visas, bet citi savukārt nevienu.
Neizmantojot limitu iespējams palielināt dzīvnieku skaitu, kā arī to vidējo vecumu, bet vēl lielāka nozīme būtu jāpievērš tieši pareizas vecumstruktūras izveidei.
Šobrīd nomedījamo dzīvnieku skaita sadalījumam pa vecumiem praktiski ir tikai rekomendējošs raksturs...
Un, lai iegūtu pareizu, sevi atražot spējīgu, vecumstruktūru būtu jāmedī šādi!
Vecumstruktūru saglabājoša buļļu medīšana stilizētā variantā.
Lieta vienkārša, ja ar apkārtējiem kaimiņiem nevar vienoties par kopējiem medīšanas principiem, ir grūti tikai savās platībās kaut ko sakarīgu izdarīt. Bullis baurot aiziet diezgan patālu no pastāvīgās dzīves vietas...
Raimond, vai tu par iepriekš teikto neesi aizdomājies, un varbūt, ka šeit ir izskaidrojums tevis teiktajam.
Jā par atvaļinājumu, jā es arī bauri nostaigāju visu atvaļinājumu un nešāvu, nebīja tāda ko satiku, kas manā uztverē būtu ņemams, uz bauri trofeinieku neatradām!
Cik ir koletīvos buļļu atļaujas un cik puišu ir koletīvā, ir jau atrunas noteikti katrā, kādu un cik vērtiem ragiem šaus!
Raimond, cik lielā platībā saimnieko jūsu klubs?
Vai ir garantija, ka tikai sava kluba platībās spēsiet ko panākt? Protams, ka daudz kas atkarīgs arī no ģeogrāfiskās situācijas.
Šogad Ziemeļvidzemes medību trofeju izstādes ietvaros (Cēsīs) tika rīkots seminārs, kurā tika diskutēts par šobrīd medību saimniecībā aktuālām problēmām. Semināra laikā Gunārs Skriba bija iecerējis ar Gaujas nacionālā parka teritorijā (ja nemaldos, tad Raiskuma mežniecības teritorijā) esošajiem mednieku klubiem diskutēt par briežu selekcijas metodēm, bet interesi par to bija izrādījuši vien pāris mednieku klubu mednieki. Tā problēma šajā pusē ir tieši tāda pati kā daudzās vietās Latvijā.
Citēšu Gunāru Skribu: "Padomju laikā Gaujas Nacionālā parka mežos staltbrieži tika ne tikai ieaudzināti, bet arī pareizi medīti. Rezultātā, intensīvi medījot un vienlaikus stingri limitējot labo un perspektīvo buļļu medīšanu, jaunajai brīvajai Latvijai tika nodota populācija ar 45-50 baurojošiem buļļiem. Medniekiem, kuri pēc tam pārņēma dzīvnieku skaita regulēšanas stafeti parkā, bija gandrīz trīs gadus "jācīnās", lai bauru apklusinātu."
Uz šo brīdi minētajā apkārtnē ir ~10-15 baurojoši buļļi!
Semināra laikā uzzināju kādu interesantu faktu – Vidzemes pusē vienam brieža bullim un vienai brieža govij ir piestiprināts raidītājs, kas paver iespējas izsekot šos dzīvniekus (signāls tiek saņemts ik pēc 6 stundām). Pavasarī, semināra norises brīdī, šis bullis jau bija apstaigājis 3 KLUBU TERITORIJAS!
Ir šāda, burtiski stundu svaiga, informācija.
Šis bullis pastāvīgi apdzīvo ~1700 -2000 ha, bet govs ~1100-1300 ha lielu teritoriju. Bullis ir ~5-6 gadus vecs (pērn 12 žuburi, šogad jau 15), bet govs ~4-5 gadus veca. Abi, vairāk vai mazāk, pastāvīgi uzturās vienā teritorijā un arī baura laikā abi atradušies praktiski pastāvīgās uzturēšanās vietas tuvumā un kādu laiku pat abi esot bijuši kopā! Vienīgi pašā baura sākumā bullis esot veicis pārgājienu ~15 km attālumā no pastāvīgās uzturēšanās vietas, bet praktiski uzreiz atnācis atpakaļ. Buļļa pastāvīgā uzturēšanās vieta aptver 4-5 KLUBU TERITORIJAS (konkrētajā apvidū ir tāda situācija, ka satiekas šo klubu teritorijas)!!!
Protams, ka pēc šiem datiem vēl nevar izdarīt neapgāžamus pierādījumus par staltbriežu pastāvīgās uzturēšanās vietas aptverto teritoriju un to pārvietošanos attālumiem baura laikā, jo daudz kas atkarīgs no ģeografiskās situācijas, bet zināmus secinājumus izdarīt var!
Gaujas Nacionālajā parkā 3 gadu laikā īstenoto, tikai labāko pieaugušāko buļļu, medību rezultātu stilizētā variantā varētu attēlot šādi.
Kāda tur hektāriem jēga, ja robežojies ar vismaz 5 citiem koletīviem, kuros gan poltika cita, gan attieksme... kādreiz jau ar aļņiem spēlējāmies, "n" gadus neaiztikām, kaut kā ne vairāk, ne perspektīvāki nepalika, un kaimiņi tik pasmaidīja, nu negribat nešaujat, brīva jūsu izvēle, vai tagad būs kas savādāk????? Var jau runāt par trofejām, par selekciju, bet neesam zoodārzs, mūsu rindās ir vīri, kam gaļa ir un paliek gaļa... diemžēl tādu netrūkst, esam mednieku kolektīvs.... un paši redzat kādi laiki iestājās ar vien labāki... bet nu tas tā, ja ir kolektīvi, kas ko var un cer izveidot - aiziet, lai izdodas, bet nu piemērs par Gaujas nacionālo parku, nu mani nepiesien šai lietai, tas nav parasta kolektīva saimniecība, tas jau ir nacionālais parks. Nu tā tas manā viedokli izskatās!