Man radās kašķīga doma, bet varbūt kļūdos... Suņa šķirni apliecinošos dokumentus izsniedz kinoloģiskās federācijas utt., un tās nav nekādas valsts iestādes (kantori), tad kāpēc sunim vajadzīga kādas biedrības izdoti dokumenti, lai piedalītos medībās, kad ir valsts apstiprināta suņa pase ar visu sugas ierakstu. Tāpēc vēlētos kāda spečuka rezumējumu (varbūt ArnisP var papētīt...) šajā jautājumā, jo juridiski (tas gan pēc manas saprašanas..:)) pilnīgi pietiktu ar šo pieminēto suņa pasi...?
Suņi: 3 jagdterjeri, taksis un Rietumsibīrijas laika
Medību trofejas: 27
25.12.2009. 09:50
Godīgi sakot, nezinu, vai tas likums ir audzētāju lobijs.
Pirmkārt, audzētājiem nav nekādu lobiju valdībā, ko apliecina daudzi pieņemtie likumi, kaut vai kupēšanas aizliegums. Vismaz man, kā audzētājam, būtu daudz izdevīgāk, ja atļautu kupēšanu, vai neuzspiestu čipēšanu, vai daudzas citas muļķības, kuas mākslīgi sadārdzina kucēna cenu, nekā aizliegums piedalīties medībās ar suņiem bez ciltsrakstiem. Jo vairums mednieku vienalg izvēlas šķirnes suni, bet ja kādam kolektīvā ir talantīgs bezšķirnes suns, man, kā medniekam, tas it tikai izdevīgi.
Otrkārt, šādas normas ir daudzu valstu likumdošanā, tā kā, laikam mūsējie no kāda ir nošpikojuši.
Man ir pilnīgi vienalga, vai suņiem medībās ir papīri, lai tikai suņi labi strādā un medības ir rezutatīvas.
Vru pateikt tikai savas domas šajā sakarā, nepretendējot uz 100% patiesību.
Medību šķirnes suns ar izkoptām īpašībām tomēr dos % vairāk strādājošu pēcnācēju, nekā talantīgs krancis. Protams, ir arī beztalantīgi šķirnes suņi, bet, ņemot kucēnu no tīršķirnes diplomētiem (darba pārbaudēs) vecākiem, varbūtība, ka n tā izaugs labs palīgs medībās, ir daudz lielāka, nekā paņemot bezšķirnes kucēnu. Tātad, teorētiski, šī norma aizstāv mednieku (patērētāju) intereses. Kā piemēru var minēt senu gadījumu ar vācu aitu suņa un laikas krustojumiem, kur tika atstāti 2 kucēni. To, kas bija līdzīgs vilkam, paņēma zemnieki sargāt īpašumus,bet to, kas izskatījās pēc laikas paņēma mednieks.Tomēr izskatījās tie suņi pilnīgi otrādi, nekā uzvedās. Ta, kas bija pēc vilka nebija nekāds sargs, pret cilvēkiem draudzīgs, bet ar spēcīgu mednieka instinktu un ātri vien tika neatgrieziniski sodīts par lopu plēšanu, bet tas, kas izskatījās pēc laikas izdevās ļoti agresīvs, jau pirmā sezonā sakoda visu kolektīvu... Maniem paziņām 10 gadus nodzīvoja laikas krustojums, ņemts medībām, betmežā nestrādāja vispār, otru suni cilvēki turēt nevarēja, un tā nu sanaca, ka saimnieks visus šos 10 gadus bija spiests medīt bez suņa. Tagad viņam ir šķirnes laika, ar kuru viņš ir apmierināts.
Nu laikam kaut kā tā tas bijadomāts.
Kaut gan aizliegt medīt ar bezpapīru suni vispār, laikam ir pārspīlēti. Var būt, ka pareizāk būtu prasīt darba diplomu, nevis ciltsrakstus?
Nu re, man pilnīgi jāpiekrīt Žannai, būtu pilnīgi pareizi un normāl kad to "medību kranci" novērtētu darbā un kinologs varētu ar atzīt lai suns ir līdzīgs medību šķirnei, un tad jau uz priekšu medībās!!!
Likumi un noteikumi ir tādi, kādi ir. Ideja jau nav slikta - izkopt medību suņu šķirnes. Es arī varu piekrist Žannai par Laba krancīša pārbaudi. Tā , varbūt, varētu būt izeja. Situāciju ar medību un "nemedību" suņiem es gribētu salīdzināt ar CSN. Es spēju saprast jauna, dārga ar dažādām drošibas ekstrām aprīkota merša īpašnieku - viņam uz šosejas jāievēro tie paši 90km/st, kas sagrabējuša zapīša īpašaniekam. Vai tā ir taisnība? Nav. Bat katram individam īpašus noteikumus neviens nerakstīs - jādzivo kā ir, bet , ja ir vēlme pārkāpt noteikumus, tad ir jābūt gatavam atbildēt par pārkāpumu. Bet, ja nevēlas atbildēt, tad ir jāpārkāpj tā, lai neiekrīt! :)))))))
Suņi: 3 jagdterjeri, taksis un Rietumsibīrijas laika
Medību trofejas: 27
26.12.2009. 00:51
Agri, cik saprotu, viss emaz nav OK ar medību suņiem :(
n bez medību suņiem ir arī sargu un ganu suņi, kuriem sastapšanās ar vilku mēdz gadīties, un kuriem kupēšana ir dzīvības vai nāves jautājums.
Pirmkārt, audzētājiem nav nekādu lobiju valdībā, ko apliecina daudzi pieņemtie likumi, kaut vai kupēšanas aizliegums. Vismaz man, kā audzētājam, būtu daudz izdevīgāk, ja atļautu kupēšanu, vai neuzspiestu čipēšanu, vai daudzas citas muļķības, kuas mākslīgi sadārdzina kucēna cenu, nekā aizliegums piedalīties medībās ar suņiem bez ciltsrakstiem. Jo vairums mednieku vienalg izvēlas šķirnes suni, bet ja kādam kolektīvā ir talantīgs bezšķirnes suns, man, kā medniekam, tas it tikai izdevīgi.
Otrkārt, šādas normas ir daudzu valstu likumdošanā, tā kā, laikam mūsējie no kāda ir nošpikojuši.
Man ir pilnīgi vienalga, vai suņiem medībās ir papīri, lai tikai suņi labi strādā un medības ir rezutatīvas.
Vru pateikt tikai savas domas šajā sakarā, nepretendējot uz 100% patiesību.
Medību šķirnes suns ar izkoptām īpašībām tomēr dos % vairāk strādājošu pēcnācēju, nekā talantīgs krancis. Protams, ir arī beztalantīgi šķirnes suņi, bet, ņemot kucēnu no tīršķirnes diplomētiem (darba pārbaudēs) vecākiem, varbūtība, ka n tā izaugs labs palīgs medībās, ir daudz lielāka, nekā paņemot bezšķirnes kucēnu. Tātad, teorētiski, šī norma aizstāv mednieku (patērētāju) intereses. Kā piemēru var minēt senu gadījumu ar vācu aitu suņa un laikas krustojumiem, kur tika atstāti 2 kucēni. To, kas bija līdzīgs vilkam, paņēma zemnieki sargāt īpašumus,bet to, kas izskatījās pēc laikas paņēma mednieks.Tomēr izskatījās tie suņi pilnīgi otrādi, nekā uzvedās. Ta, kas bija pēc vilka nebija nekāds sargs, pret cilvēkiem draudzīgs, bet ar spēcīgu mednieka instinktu un ātri vien tika neatgrieziniski sodīts par lopu plēšanu, bet tas, kas izskatījās pēc laikas izdevās ļoti agresīvs, jau pirmā sezonā sakoda visu kolektīvu... Maniem paziņām 10 gadus nodzīvoja laikas krustojums, ņemts medībām, betmežā nestrādāja vispār, otru suni cilvēki turēt nevarēja, un tā nu sanaca, ka saimnieks visus šos 10 gadus bija spiests medīt bez suņa. Tagad viņam ir šķirnes laika, ar kuru viņš ir apmierināts.
Nu laikam kaut kā tā tas bijadomāts.
Kaut gan aizliegt medīt ar bezpapīru suni vispār, laikam ir pārspīlēti. Var būt, ka pareizāk būtu prasīt darba diplomu, nevis ciltsrakstus?
n bez medību suņiem ir arī sargu un ganu suņi, kuriem sastapšanās ar vilku mēdz gadīties, un kuriem kupēšana ir dzīvības vai nāves jautājums.