Forums

Nezinu par to lielo patiesību (nez ar ko to var pamatot?), bet manuprāt, "jo ātrāk" nebūt nav labāk. Visam jāiet savu gaitu, laiks dziedē un saimnieks pats jutīs, kad gatavs jauna suņa ieviešanai. Citādi skatoties uz jauno, mūžam redzēs veco. Drīzāk jau gribētu teikt, ka "jo ātrāk", jo lielāka necieņa tā ir pret aizgājušo. Negribu nevienam uzbraukt personīgi, bet laikam jau tā ir evolūcijas gaitā izveidojusies sievietes būtība - "neatstāt tukšu vietu" vēl pirms nožuvusi smilts uz vīra kapa.

es nevaru iegādāties suni jau astoto gadu. mans jakterjers, vārdā FIKSAIS, nomira man uz rokām. mašīna notrieca sestajā dzīves gadā. gribēšana pēc jauna drauga ir, bet kautkas attur! domāju, ka tas tomēr ir par ilgu!

Nu, Janka (Bārs), Tu par tām sievietēm uzmanīgi!Visus vienā maisā nevar bāzt!Man šķiet, ka sagaidīsi komentārus no daiļā dzimuma!Bet, ja par suņiem, tad meita šodien ne no šā ne no tā pienāk klāt un saka, " tēt, sāc nu meklēt jaunu sunīti..." Es lasot komentārus par šo tēmu, secinu, ka ir ļoti daudz mednieku(mednieču vai mednieces), kas mīl savus 4kājainos.Tas ir jauki!Kādreiz jaunībā lasīju par Dersu Uzulā,taigas mednieku, viņš dzīvniekus sauca par cilvēkiem - tīģeris cilvēks, lācis cilvēks...
Bet suņa iegādi laikam vēl atlikšu!Lai paiet laiks!
Un par to tēmu, ka suns aizvilinājis no mājas nāvi...izlasot tādas kā skudriņas pārgāja.Nezinu ko domāt!Tas jau no tās pasaules, kas cilvēkiem nav zināma, labāk gar tām lietām negrābstīties!
BET(kā Godmanis saka)- par to nolādēto slimību - varbūt kāds ir ko vairāk informāciju ieguvis?

Uzmanīgi, saki? Sagaidīšu, saki? Droši vien. Vai tam kāda nozīme?
Pašam pirms trim gadiem suns aizgāja bojā, uz savu ādu pārdzīvots. Tāpēc arī nevarēju atturēties no komentāra - maķenīt aizkaitināja tā attieksme - viens atmetās, tad jau rītā ķer nākamo. Tā var darīt ar sabojājušos modinātāju - vienu izmest un nopirkt citu. Un protams, ar suni, ja tas bijis tikai modinātāja vērtē. Ar draugiem tā gluži nevar.
Ja tomēr tā sanāk, ka bez suņa nekādi, tad iesaku ņemt citu zorti vai vismaz vizuāli atšķirīgu. Ir gadījies novērot, ka pēc suņa bojāejas nākamais tiek piemeklēts pēc iepriekšējā fotogrāfijas. No tā nekas labs nesanāk.
Cik tas bacilis ilgi dzīvo? Vismaz to brīdi no kucēna ņemšanas labāk atturēties.

BĀR! Pilnīgi pareizi, ka nav nozīme. Mēs katrs vienalga paliksim pie savas pārliecības. Ļoti žēl, ka kāda cita teiktais tiek sagremots pēc savas garšas. Es esmu zaudējusi divus medību suņus un abus slimības un vetārsta nolaidības dēļ, tāpēc man IR viedoklis!!!! Un par to ,kā Jūs teicāt tukšās vietas neatstāšanu-tas starp citu bija pazemojoši, varu teikt tikai to, ka jo ilgāk drauga vieta paliks tukša jo grūtāk pēc tam vispār suni mājās ievest. Man vajadzēja 5 gadus tam lai paņemtu citu suni un tā arī bija, ka visu laiku mēģināju salīdzināt viņus. Brīdī kad mūsu ģimenē ienāca vēl viens mednieciņš es sapratu, ka esmu gatava runāt par mirušajiem draugiem un man bija žēl tas laiks, ko pavadīju skumstot. Man ir pilnīgi vienalga, ko Jūs Jāni domājat.Bet tas, kādā veidā savas domas pasniedzat... Lai mums visiem veicas!

Jānim B.
Cilvēku uztvere ir dažāda, neatkarigi no viņu dzimuma.
Zinu tādus, kas nekad nav varējuši vairs paņet suni.
Bet tomēr... viss apkārt atgādina par mirušo draugu... pavdiņa koridorī uz pakaramā, bļodiņa vireuvē, sedziņa... un medības... jau bez viņa. Tu kā muļķis celies no rīta pusstundu ātrāk, lai izvestu suni...kura vairs nav... atnāc no daba, un neviens neskrien tev pretī...
Tikai vienu gan es iesaku- ja ņem citu suni, nevajag ņemt tādu pašu, kaut vai krāsu citu. Nevajag meklēt līdzīgu, jo tas būs cits suns, nevajag meklēt otru tieši tādu, jo tieši tāds vairs nebūs, viņš noteikti nebūs sliktāks, bet būs vienkārši cits...

Žanna, Liene, Jāni! Nu Jūs esiet riktīgi suņmīļi!
Droši vien ņemšu suņuku, bet ne vairs Laiku!Pieci Laikiņi jau bijuši!
Jo... Laikai vajag saimnieku, kurš ir tik pat azartisks, spēcīgs un neatlaidīgs kā viņš pats, kā saka "bojevikos" - pārinieks! Laika strādā, medniekam jātur līdz, jāapseko katrs aprietais objekts,jenoti,caunas, bebru alas. Jājoņo līdz ievainotam dzīvniekam ,jācenšas aizskrient priekšā uz "pārejām" tam, ko viņš aprej,u.t.t. un t.m.l. Tas ir ļoti interesanti, bet prasa spēku un azartu!
Esmu mednieks no 1979. gada. Visus šos gadus esmu bijis mežā un intensīvi medījis, jo profesija arī saistīta ar mežu. Teikšu godīgi, šķiet sākas tāds vecums(šovasar pjatjdesjatņiks - ārprāts!), ka negribas vairs tik daudz asinis un gaļas un bises gaiļa nospiešanas! Jau sen man ļoti patika lasīt, un tagad arī filmas skatīties, par putnu medībām ar putnu suņiem. Tagad šņepes var šaut rudenī...,ja Jūs zinātu cik interesantas medības uz šņepju celšanu, cik ātri jāizšauj, kādas cilpas putns taisa! Pīles, klasika, ļoti patīk brist pa visādiem dumbrājiem celt ārā pīles, putnu suns neaizstājams palīgs šajās lietās! Un putnu suni var izaudzināt arī par izcilu asinspēdu meklētāju,medījumu atrodot, suns to neplēš, bet sēž un gaudo, līdz pienāk saimnieks. Arī interesanti! Nu,lūk tā!
Vārdu sakot, gribas kaut ko mierīgāku un vairāk vienatnē! Sliecos uz putnu suni! Labam draugam bija kurchārs, labs suns bija, nenormāls(labā nozīmē)peldētājs, stundām ilgi varēja peldēt, ļoti labi nesa pīles!
Savas zināšanas par putnu suņu sugām un mācīšanu tagad strauji cenšos papildināt,jo zinu, ka Latvijā ar putnu suņu ciltsrakstiem ir puslīdz kārtībā, bet ar darba instinktiem, maigi teikt - ne visai!
Ko Jūs varat pateikt par "putniniekiem" ?

Jā, un par to bacili! No Žannas atsūtītā apraksta saprotu, ka peļu līķos tas saglabājas 185 dienas!

Par izteiksmes veidu - kā māku, tā mauju. Tā kā gan runā, gan rakstos cenšos atturēties no necenzētas leksikas, gadās brīži, kad emocijas ar to vien izteikt nevar - nākas papildināt domu ar izteiksmi.
Biju jau rakstījis "neuztvert personīgi", bet tak kas tev deva! Nu ko - lieku reizi piebilst, ka stiprais dzimums būtu tā arī sapratis? Ka "neuztvert personīgi" nozīmē "neuztvert personīgi", bet ...
Info par tām 185 dienām labāk pārbaudīt vēlreiz un pret to izturēties nopietni vismaz 370 dienas. :( Ja jau tas bacilis nesmādē pat grauzējus, tad suņukam točna kirdik.

P.S. Neesmu eksperts, bet ir gadījies dzirdēt pārliecinošus apgalvojumus, ka visjūtīgākie pret dažādiem baciļiem ir tieši īsti sugas suņi. Potē cik uziet. Jo "tīrāks" suns, jo uzņēmīgāks. Savukārt sakarīgs jauktenītis no sērijas "tēvs čempons, māte varone, bet papīrus bij' slinkums taisīt" ir labu labais un neviena kaite šo neņem. Ķipa cipars par kucēnu mazāks un šunelis rezistentāks pret skarbo ikdienu.
Viedoklis šķiet tīri ticams. Protams, tīrasiņu aizstāvji mani tūlīt ēdīs bez sāls. :D