Aprīkojums: 2stobrene bez vītnes, 1stobrene bez vītnes un 1 stobrs ar vītni, saujiņa patronu. Nazīt's arī ir.
Suņi: Nav
20.06.2010. 17:05
Kārtējais gājiens "kad sunim nav ko darīt, tad viņš laiza savus pautus". Grozījumi grozījumu pēc. Medību likuma 19.pantā ir noteikta minimālā platība limitēto medījamo dzīvnieku medīšanai. Tagad vēlas noteikt medību iecirkņa minimālo platību. Tātad, ja kolektīvam nav 2k hektāru, tad neko medīt nevar? Bebrs, lapsa, jenotsuns un citi nelimitētie medījamie dzīvnieki mazākās platībās dzīvo cepuri kuldami? Labāk būtu uztaisījuši grozījumus, kas neļautu dāņiem iepirkt Latvijas zemi izspiežot vietējos zemniekus ar saviem cūku kompleksiem. Kas interesanti un nepavisam nav forši - dāņi sapirkušies zemes un neslēdz līgumus ar vietējiem mednieku formējumiem, lūk kur ir pamats satraukumam, nevis minimālie hektāri medīšanai.
Slēpts
21.06.2010. 10:34
Pilnīgi atbalstu minimālās platības noteikšanu 5000 ha, diemžēl to vajadzēja darīt 15 gadus atpakaļ. Pat šāda platība nenodrošina neatkarīgu medību saimniecību,papildus jāvienojas ar kaimiņiem par vienādiem medību principiem (perspektīvo trofejnieku saudzēšana,lielo plēsēju apkarošana, reālas uzskaites nodrošināšana u.t.t.). Mazo platību galvenā problēma ir sekojoša: nenošaušu es, nošaus kaimiņš ar visu no tā izrietošām sekām, jo dzīvnieks jau nav piesiets šai mazajai platībai, bet uz brīdi to iemānīt mazā pleķītī ar labu barību var.
Principā kaut ko jau vajadzētu darīt un virziens ir pareizs, ja vien būtu atruna, ka miminālie iecirkņi ir tikai attiecībā uz pārnadžiem; vienlaicīgi, nav īsti saprotams, priekš kam ir minimālās platības konkrētajām sugām; tāpat, pretēji tiesiskās paļāvības principam būtu jau izveidotos iecirkņus prasīt izplest/likvidēt; u.tml.
Tomēr, kopumā tendence ir pareiza. Šogad salīdzinoši pareizi tika noteikti arī limiti - nevar vairs pirms uzskaites izgāzt 1000ha 10t biešu un dabūt lielāku limitu nekā kaimiņš ar 5k ha. Tas jau ir liels solis pareizā virzienā, faktiski, paredzu, ka tas pats par sevi iedzīvinās iecirkņu konsolidāciju. Protams, ne jau tur, kur iecirknis izveidots tikai nelimitēto medībām...
No trešās puses - retorikai - dzīvnieku [pārnadžu] skaits gadu no gada faktiski pieaug - laikam jau esošā sistēma pa lielam nemaz tik slikta nav...un varbūt, ka nevis platību minimālo izmēru jālimitē, bet limitu noteikšana vēl vairāk jāpiesaista platības izmēram, piemēram, ar kādu koeficientu. Ir taču noteikti zinātniski teorētiskas metodes, kuras varētu zem šāda algoritma "pabāzt"...
Tam visam galvenais iemesls ir tas,ka zemnieki masveidā sāk reģistrēt medību iecirkņus, un sāk traucēt tiem pašiem deputātu draugiem,kas nodarbojas ar komercmedībām .Taisni pateicoties lielajām platībām un dažiem resniem mednieciņiem visi tie sūdi te sākās,un viņi vēl te grib ko grozīt.Nāk vēlēšanas,un zemniekos ir spēks.
Sen jau vajadzēja to izdarīt, bet pirms tam ir jānovelk medību iecirkņu ārējās robežas, un jāatceļ medību nomas līgumu slēgšanas murgs ar privātīpašniekiem. Ja liek šo minimālo iecirkņa platību, tad tajā ir jāskaita visas platības kolektīva domajāmajā teritorijā neskatoties ir vai nav noslēgts medību tiesību nomas līgums.
Sandri, pēc kādiem principiem tu domā vilkt medību iecirkņa ārējās robežas? Un kā tu iedomājies staigāt un medīt uz svešas zemes bez īpašnieka atļaujas? Šādi varēja domāt kolhoza laikos, kad viss piederēja vienam un pēc izdomātiem principiem sadalīja medību iecirkņos..
Īpašniekam ir jābūt tiesībām noteikt, kas notiek viņa īpašumā! Un Sergejs ir ļoti tuvu patiesībai - ieej kaut tuvējā mežniecībā un painteresējies, cik pēdējo mēnešu laikā ir noreģistrēti medību iecirkņi un būsi pārsteigts!?
Vispār - nav nemaz tik neiespējami valstij normatīvajos aktos noteikt kaut ko līdzīgu medību tiesību servitūtiem+atrunāt kārtību šo "servitūtu" izmantošanai, protams, tas būtu nopietni jāpēta, lai nav tā, ka atrodas kretīni, kas uzskata, ka, ja reiz var medīt, tad var ar džpiem vai kvadrām dragāt pa nepļautu pļavu vai pat sējumu un tamlīdzīgi.
Bet idejas būtība - valsts un sabiedrības attīstībai un ilglaicīgai pastāvēšanai ir nepieciešams, lai meža dzīvnieku skaits tiktu regulēts.
Tātad, ja kāds īpašnieks negrib slēgt līgumu, bet īpašums ir vēsturiska medību iecirkņa robežās, teorētiski iespējas medīt arī tur varētu ar normatīvajiem aktiem izmainīt.
Protams, bez attiecīga lobija to izdarīt nebūs iespējams, jo jāmaina būtu, pirmkārt, Civillikums+izmaiņas pietiekoši labi jāizdiskutē un jāmotivē, lai Satversmes Tiesa nevarētu normu atcelt motivējot ar samērīguma trūkumu. Tas, ka tamlīdzīgu normatīvo aktu izmaiņu gadījumā atrastos tipi, kas sniegtu pieteikumu ST - šaubu nav.
Katrā ziņā, nevajag prezumēt, ka kaut kas nav iespējams vai ka īpašnieks ir absolūta svētā govs - pamēģini pilsētā gar savu īpašumu nenopļaut zāli, nenovākt rudenī lapas, nenotīrīt ziemā sniegu, neizkārt karogu, u.tml.
Cits variants, kurš varbūt pat ir vieglāks, ir dažādas nodokļu likmes, motivējot ar "sabiedrības labumu" no konkrētā īpašuma vai kaut kā tā. Lai nu ko, bet, piemēram, iegūt 50% nekustamā īpašuma nodokļu atlaidi, pretī dodot tik vien kā tiesības medīt savā īpašumā, droši vien daudzi gribētu...
Vienlaicīgi, visiem iespējamiem līdzekļiem ir jāsit tie mednieki, kuri nemedī vai "medī" pie galda ar pildspalvu - ko varētu realizēt caur zaudējumu kompensācijas mehānismiem, ar ideju - ja mednieku formējums periodā X [noteikti, ne sezonas griezumā, jo sējumus posta vasarā, kokus apgrauž ziemā u.tml.] nenomedī minimāli noteiktu dzīvnieku [pamatā, protams, mežacūku] skaitu, tam zaudējumu piedziņu uzliek pēc pilnas programmas. Un kontroli pār šo vislabāk varētu uzticēt pareizi organizētai sējumu/stādījumu/u.tml. apdrošināšanas sistēmai - ticiet droši, apdrošinātāji regresa kārtībā izdr*u negodprātīgos "komercmedniekus" pēc pilnas programmas. Nu, ja viņi gadījumā uzskatītu, ka arī tādā gadījumā ienākumi ir lielāki nekā izdevumi - nekādu problēmu, zemniekam galvenais ir saņemt adekvātu samaksu par savu darbu, t.sk., iespējamo peļņas atrāvumu par izaudzēto produkciju, pēc lielākās iespējamās cenas; domāju, ka zemniekiem šāds variants būtu pieņemams...
http://www.mediji.lv/2010/06/s...
Nu jau šī informācija ir novecojusi..;) 5000 ha vietā ir 2000 ha, kas diemžēl ir pārāk maza teritorija, bet ar kaut ko jau jāsak ir!
Tomēr, kopumā tendence ir pareiza. Šogad salīdzinoši pareizi tika noteikti arī limiti - nevar vairs pirms uzskaites izgāzt 1000ha 10t biešu un dabūt lielāku limitu nekā kaimiņš ar 5k ha. Tas jau ir liels solis pareizā virzienā, faktiski, paredzu, ka tas pats par sevi iedzīvinās iecirkņu konsolidāciju. Protams, ne jau tur, kur iecirknis izveidots tikai nelimitēto medībām...
No trešās puses - retorikai - dzīvnieku [pārnadžu] skaits gadu no gada faktiski pieaug - laikam jau esošā sistēma pa lielam nemaz tik slikta nav...un varbūt, ka nevis platību minimālo izmēru jālimitē, bet limitu noteikšana vēl vairāk jāpiesaista platības izmēram, piemēram, ar kādu koeficientu. Ir taču noteikti zinātniski teorētiskas metodes, kuras varētu zem šāda algoritma "pabāzt"...
Īpašniekam ir jābūt tiesībām noteikt, kas notiek viņa īpašumā! Un Sergejs ir ļoti tuvu patiesībai - ieej kaut tuvējā mežniecībā un painteresējies, cik pēdējo mēnešu laikā ir noreģistrēti medību iecirkņi un būsi pārsteigts!?
Bet idejas būtība - valsts un sabiedrības attīstībai un ilglaicīgai pastāvēšanai ir nepieciešams, lai meža dzīvnieku skaits tiktu regulēts.
Tātad, ja kāds īpašnieks negrib slēgt līgumu, bet īpašums ir vēsturiska medību iecirkņa robežās, teorētiski iespējas medīt arī tur varētu ar normatīvajiem aktiem izmainīt.
Protams, bez attiecīga lobija to izdarīt nebūs iespējams, jo jāmaina būtu, pirmkārt, Civillikums+izmaiņas pietiekoši labi jāizdiskutē un jāmotivē, lai Satversmes Tiesa nevarētu normu atcelt motivējot ar samērīguma trūkumu. Tas, ka tamlīdzīgu normatīvo aktu izmaiņu gadījumā atrastos tipi, kas sniegtu pieteikumu ST - šaubu nav.
Katrā ziņā, nevajag prezumēt, ka kaut kas nav iespējams vai ka īpašnieks ir absolūta svētā govs - pamēģini pilsētā gar savu īpašumu nenopļaut zāli, nenovākt rudenī lapas, nenotīrīt ziemā sniegu, neizkārt karogu, u.tml.
Cits variants, kurš varbūt pat ir vieglāks, ir dažādas nodokļu likmes, motivējot ar "sabiedrības labumu" no konkrētā īpašuma vai kaut kā tā. Lai nu ko, bet, piemēram, iegūt 50% nekustamā īpašuma nodokļu atlaidi, pretī dodot tik vien kā tiesības medīt savā īpašumā, droši vien daudzi gribētu...
Vienlaicīgi, visiem iespējamiem līdzekļiem ir jāsit tie mednieki, kuri nemedī vai "medī" pie galda ar pildspalvu - ko varētu realizēt caur zaudējumu kompensācijas mehānismiem, ar ideju - ja mednieku formējums periodā X [noteikti, ne sezonas griezumā, jo sējumus posta vasarā, kokus apgrauž ziemā u.tml.] nenomedī minimāli noteiktu dzīvnieku [pamatā, protams, mežacūku] skaitu, tam zaudējumu piedziņu uzliek pēc pilnas programmas. Un kontroli pār šo vislabāk varētu uzticēt pareizi organizētai sējumu/stādījumu/u.tml. apdrošināšanas sistēmai - ticiet droši, apdrošinātāji regresa kārtībā izdr*u negodprātīgos "komercmedniekus" pēc pilnas programmas. Nu, ja viņi gadījumā uzskatītu, ka arī tādā gadījumā ienākumi ir lielāki nekā izdevumi - nekādu problēmu, zemniekam galvenais ir saņemt adekvātu samaksu par savu darbu, t.sk., iespējamo peļņas atrāvumu par izaudzēto produkciju, pēc lielākās iespējamās cenas; domāju, ka zemniekiem šāds variants būtu pieņemams...