Kā domājat , vai nevajadzētu pie ragu vērtēšanas noteikt, vai nu vērtē tikai ar visu galvaskausu, vai nogrieztu standartveidā pa acu viduslīniju uz purngalu.Itkā vērtējam taču ragus. Vecuma noteikšanai taču pietiek ar apakšžokļa vienu pusi.
Diez vai - novērtēt ragus var arī dažādi nozāģētiem galvaskausiem. A zāģēšana lai paliek gaumes lieta. Man, piemēram, nepatīk pliki ragi bez nopietnas pamatnes - nu ne pēc kā neizskatās.
Redz, vērtējot pēc CIC metodikas, ņem vērā arī buka trofejas kopējo svaru, par ko dod kādus papildus punktus. Nesen Gulbenes trofeju izstādē pāris veči aplauzās, neizvelkot pāris punktus līdz zeltam, tikai tāpēc vien, ka bija tikai pieres daļu atzāģējuši... Ir par ko domāt.
Nez, IMHO, man pašam patīkas tā, kā dara čehi - izfrēzē dēlītī gropes un liek galvaskausu ar visu augšžokli. Tiesa, tad pie tīrīšanas darba ir reizes piecpadsmit vairāk.
Var jau būt ka Jums taisnība, bet buka ragi ar visu galvaskausu neizskatās labi. Nu ja slēpjam dēlītī tad varbūt.Zinu daudzus , kuri trofeju novērtē visu un tūdaļ griež lieko daļu nost.Par to vērtēšanu tā ir , ka ar visu galvaskasu dabū pat līdz 5 punktiem klāt un atkal sanāk ka ragi netiek vērtēti pareizi.Novērtēju teiksim ragus ar visu galvaskausu un tad nogriežu un atkal vērtēju, vai rezultāts būs vienāds?
Kā zāģēt, tai jābūt gaumes lietai. Bet nav godīgi, ka galvaskausu vērtē kā bonusu vai trūkumu pašiem ragiem. Tilpums ir eleganti nosakāms ar iegremdēšanas metodi, blīvumu (tilpumsvaru) var noteikt ar mūsdienīgām metodēm (vismaz septiņpadsmit), tā kā ir visas iespējas āža ragus novērtēt objektīvi.
Nu šim viedoklim es arī piekrītu pilnībā.Izstādē viens otrs rags tikai ar galvaskausu izvelk medaļu, bet blakus stāv tiešām skaisti ragi un nekā.Ja rezultāti sakristu ar abām mērīšanas metodēm tad jau varētu piekrist, ka tā ir gaumes lieta, bet tā kaut kā nekorekti.
Es lasu „Lielo medību grāmatu”, kura izdota Latvijā 1999.gadā. Autori: Jānis Baumanis, Edgars Doniks, Aivars Dundurs, Alfons Grīnfelds, Mintauts Kalniņš, Jānis Rinkevics, Mikus Rantiņš, Agris Strazds, Aldis Taurītis, Jānis Vīksne, Jānis Zommers, Dzintra Zālīte, redaktors: Didzis Pakalns. 220.lappusē „Stirnāžu ragu vērtēšana” skaidri un gaiši aprakstīts kādi parametri tiek vērtēti, parādīta galvaskausa zāģēšanas līnija, kā A.Bilinskis minēja - pa acu viduslīniju uz purngalu. Klāt pievienots paskaidrojums: „par nenozāģētu veselu augšžokli atskaita 65-90 gramus. Ja iesniedz trofeju pēc vērtēšanas noteikumiem, tad nav problēmu arī novērtēt to. Ja iesniedz tādā izskatā kā kuram ienāk prātā, tad arī vērtētāji var novērtēt kā kuram ienāk prātā. Protams, ka ragu lopam kā trofeja tiek vērtēta ragi, nevis galvaskauss, bet nepareizs galvaskausa griezums atstāj negatīvu iespaidu uz vienu no ragu vērtēšanas kritērijiem - ragu svaru. Ar to ir jārēķinās. Vērtēšanas metodika ir starptautiska, nevaru saprast kāda jēga liekos kaulus censties noslēpt trofejas dēlī, kā I.Zihmaņa minētajā piemērā par čehiem? Pie vērtēšanas taču jāievēro vēl viens noteikums- trofejai ir jābūt viegli noņemamai no dēļa.Vai nav kāds apmeklējis nesen sludinātos Trofeju vērtēšanas kursus Meža fakultātē, var būt kas ir mainījies?
Nu objektīvi nav.Ja atskaitītu teiksim noteiktu gramu skaitu, nevis no -līdz, tad vēl tā. Es nesaprotu, vai tad tiešām Latvijā nevarētu pieņemt vienotu mērīšanas sistēmu, lai būtu konkrētība.Skrienam mēs tai Eiropai pakaļ, a labuma nav.Slokas aizliedz -eiropa šauj.Zaķīšus šaujam cik grib, a viņu ir pamaz,bet bebrus,kuru ir ārprāts cik daudz limitējam un vēl aizliedzam šaut uz gaidi ar gaismu. Pēc tam paši varonīgi dod pagarinājumus.Cūkām tas pats, postījuma akts ir sēdi ar gaismu, simts metru tālāk nav sēdi ar Zeisu nopēti ar nakteni un bliez virsū- pārkāpuma nav, nu kur loģika.Pēc šāviena vienalga ņems prožektoru un ies meklēt. ..Aizbraucu jau ne pa tēmu, bet tai medību sistēmā daudz kas jāmaina.
Ir jau, ir pa tēmu. :( Kā ir, tā pateici.
Bet kāda ellē gramu atrēķināšana, ja iegremdēt ragus līdz rozītēm mērāmajā spainī var pat kopā ar visu buku un tāpat ar visu buku un tam pakaļā iekodušos vilku var noteikt arī ragu blīvumu? Neesmu fiziķis radioviļņu un citu starojumu speciālists, ne arī dakteris, lai šīs metodes nosauktu precīzi, bet tādas eksistē - pat dzīvam cilvēkam var noteikt kaulu blīvumu, kur nu vēl beigtam lopam un viņa ragiem, pilnīgi neatkarīgi no zāģējuma leņķa un zāģētāja reibuma pakāpes. Un kāda problēma, zinot tilpumu (cm3) un tilpumsvaru (g/cm3), aprēķināt masu (g)? Nevis kā līdz šim - buka trofejas vērtība punktos (ballēs) ir vienāda ar šāvēja pēdas izmēra reizinājumu ar slotaskāta garumu, kas dalīta ar sumpurņu vidējo temperatūru konkrētā reģionā un vēl atskaitot nepilnus simts gramus, kurus neielēja vērtētājam. Murgs.
Nez, IMHO, man pašam patīkas tā, kā dara čehi - izfrēzē dēlītī gropes un liek galvaskausu ar visu augšžokli. Tiesa, tad pie tīrīšanas darba ir reizes piecpadsmit vairāk.
Bet kāda ellē gramu atrēķināšana, ja iegremdēt ragus līdz rozītēm mērāmajā spainī var pat kopā ar visu buku un tāpat ar visu buku un tam pakaļā iekodušos vilku var noteikt arī ragu blīvumu? Neesmu fiziķis radioviļņu un citu starojumu speciālists, ne arī dakteris, lai šīs metodes nosauktu precīzi, bet tādas eksistē - pat dzīvam cilvēkam var noteikt kaulu blīvumu, kur nu vēl beigtam lopam un viņa ragiem, pilnīgi neatkarīgi no zāģējuma leņķa un zāģētāja reibuma pakāpes. Un kāda problēma, zinot tilpumu (cm3) un tilpumsvaru (g/cm3), aprēķināt masu (g)? Nevis kā līdz šim - buka trofejas vērtība punktos (ballēs) ir vienāda ar šāvēja pēdas izmēra reizinājumu ar slotaskāta garumu, kas dalīta ar sumpurņu vidējo temperatūru konkrētā reģionā un vēl atskaitot nepilnus simts gramus, kurus neielēja vērtētājam. Murgs.