Ir gadījies lasīt dažādus materiālus, tas gan bija sen.
Vilki, suņi neatšķir krāsas. Kaķveidīgie, sākot ar miskastniekiem un beidzot ar lauvām visu redzot zaļpelēku. Tas būtu arī izskaidrojums zebras krāsojumam. Hiēnas krāsu neatšķir, kaķiem vis dažādos zaļpelēkos toņos, krāsa nav būtiska, maskējošais elements svītras.
Paliek jautājums par sarkanās krāsas karodziņiem vilku medībās.
Plēsīgie putni, vismaz daži, krāsas atšķirot. Un rezultātā varde dīķi zaļa ar melniem punktiem, svītrām.
Ja precīzāk,tad cilvēka acs redz visus redzamā spektra gaismas,neredz UV un IR starojumu.Suņi,kaķi un citi šo dzimtu pārstāvji no krāsām redz tikai spektra zilo un zaļo starojuma daļu,neredz UV un IR.Putni,vismaz plēsīgie, redz visu to pašu,ko cilvēks un arī daļēji UV,savukārt bites- zilo,zaļo un UV.
Par lāzera punktu, kurā brīdī to punktu redz, tad, kad tas nekustīgi stāv uz vietas vai kustībā?
Un vēl, ja neatšķir sarkano, tas nenozīmē, ka tur nekā nav. Sarkanā vietā ir cits tonis.
Skatoties melnbaltās filmas sarkanā, zaļā un citu krāsu vietā tak nav caurumi.
Putni redz vairāk krāsu gammu nekā mēs. Visi putni. Tātad, iespējams, viņiem pasaule šķiet skaistāka. Varbūt tādēļ putnus ārprātā dzen jebkurš lāzera stars. ka viņi redz vēl kaut ko, bez tās krāsas, ko redzam mēs?
Liela daļa zīdītāju krāsas neredz - tas, ka mēs, cilvēki, redzam, faktiski ir atkārtota vālīšu mutācija. Principā mums ir paveicies, ka tiem senajiem primātiem tāda mutācija radās, pretējā gadījumā, arī mēs visu redzētu pelēku...
Taču, krāsu toņu neatšķiršana, nenozīmē, ka neatšķir spilgtākus toņus no mazāk spilgtiem, tā kā - suns lāzeru redz, vienkārši, citādāk, nekā mēs.
Protams, visu cieņu vecu mednieku medību pieredzei, taču ir lietas, par kurām izziņas materiālam jābūt "pliki zinātniskam" (un arī tad - paturot prātā, ka arī zinātne attīstās, tiek izmantotas aizvien jaunas metodes utt. Jā - un nevajadzētu nekādā gadījumā vadīties arī no vienā rakstā, kaut arī zinātniskā, rakstītā, bet "parakties" dziļāk un atrast izlasītajam apstiprinājumu vēl vismaz pāris uzticamos avotos). Ko ar to gribu teikt? Vien to, ka, protams, ir labi caur forumu meklēt atbildes uz sev interesējošiem un nezināmiem jautājumiem, bet atbildētājiem gan vajadzētu runāt tikai to, par ko ir pārliecība un zināšanas. Citādi nezināšanas, puspatiesību un galīgo muļķību daudzums tiek tikai pavairots un kultivēts.
Kas attiecas uz dzīvnieku redzi, tad:
1)tiešām, kā jau Arnis raksta, putni (un ne tikai plēsīgie)krāsas redz daudz labāk un niansētāk par cilvēkiem; to redze ir arī daudz asāka (ne velti tie paši plēsīgie putni spēj saskatīt medījumu pat no vairāku km attāluma); tādēļ tik svarīga ir maskēšanās putnu medībās (arī krēslā un tumsā) - nekādu sarkano cepurīšu, maskēšanās tīkli, pat ar maskēšanās lentu notītas ieroča spīdīgās daļas...
2) krāsas labi redz arī kukaiņi (vai gan citādi ziedaugi ar visvisādām krāsām censtos tos piesaistīt?)
3)par vilku (un citu "suņveidīgo") redzi informāciju neatradu un 100% ticamu atbildi nedeva arī viena no nopietnākajām vilku pētniecēm Latvijā( atbilde - "it kā melnbalti...karodziņu krāsai nav nozīmes - drīzāk vilkus attur cilvēka smaka un "plīvojošais svešķermenis", bet to nu par neapgāžamu patiesību nevajadzētu pieņemt); kaut kad, daudzus gadus atpakaļ MMD bija kāda vetārsta raksts par suņu redzi, bet tad ir jāatrod šis raksts ;)
4)arī par kaķveidīgo krāsu redzi neatbildēšu vien skaidrs ir tas, ka pateicoties īpašajai acs uzbūvei tie tumsā redz nesalīdzināmi labāk kā mēs un arī kā lielais vairums zālēdāju;
5) par pārnadžu redzi bija rakstīts šā gada MMD maija numurā, kur 25 gadu ilgi pētījumi dažādās valstīs (īpaši Amerikā) bij pierādījuši, ka pārnadži redz divas pamatkrāsas no četrām - dzelteno un zilo (kamēr sarkanā un zaļā tiem rādās kā dažādu toņu pelēkais). Bijām nopublicējuši arī pāris attēlu ar "tādu bildi" kā pasaulei vajadzētu izskatīties brieža acīm...; acu novietojums šiem dzīvniekiem ļauj redzēt 260 grādu sektorā, bet līdz ar to "bilde" ir neasāka kā binokulārās redzes pārstāvjiem; tātad svarīgāka ir kustības vai arī lielu simetrisku kontūru pamanīšana kopīgajā bildē...
Vilki, suņi neatšķir krāsas. Kaķveidīgie, sākot ar miskastniekiem un beidzot ar lauvām visu redzot zaļpelēku. Tas būtu arī izskaidrojums zebras krāsojumam. Hiēnas krāsu neatšķir, kaķiem vis dažādos zaļpelēkos toņos, krāsa nav būtiska, maskējošais elements svītras.
Paliek jautājums par sarkanās krāsas karodziņiem vilku medībās.
Plēsīgie putni, vismaz daži, krāsas atšķirot. Un rezultātā varde dīķi zaļa ar melniem punktiem, svītrām.
Un vēl, ja neatšķir sarkano, tas nenozīmē, ka tur nekā nav. Sarkanā vietā ir cits tonis.
Skatoties melnbaltās filmas sarkanā, zaļā un citu krāsu vietā tak nav caurumi.
Liela daļa zīdītāju krāsas neredz - tas, ka mēs, cilvēki, redzam, faktiski ir atkārtota vālīšu mutācija. Principā mums ir paveicies, ka tiem senajiem primātiem tāda mutācija radās, pretējā gadījumā, arī mēs visu redzētu pelēku...
Taču, krāsu toņu neatšķiršana, nenozīmē, ka neatšķir spilgtākus toņus no mazāk spilgtiem, tā kā - suns lāzeru redz, vienkārši, citādāk, nekā mēs.
Kas attiecas uz dzīvnieku redzi, tad:
1)tiešām, kā jau Arnis raksta, putni (un ne tikai plēsīgie)krāsas redz daudz labāk un niansētāk par cilvēkiem; to redze ir arī daudz asāka (ne velti tie paši plēsīgie putni spēj saskatīt medījumu pat no vairāku km attāluma); tādēļ tik svarīga ir maskēšanās putnu medībās (arī krēslā un tumsā) - nekādu sarkano cepurīšu, maskēšanās tīkli, pat ar maskēšanās lentu notītas ieroča spīdīgās daļas...
2) krāsas labi redz arī kukaiņi (vai gan citādi ziedaugi ar visvisādām krāsām censtos tos piesaistīt?)
3)par vilku (un citu "suņveidīgo") redzi informāciju neatradu un 100% ticamu atbildi nedeva arī viena no nopietnākajām vilku pētniecēm Latvijā( atbilde - "it kā melnbalti...karodziņu krāsai nav nozīmes - drīzāk vilkus attur cilvēka smaka un "plīvojošais svešķermenis", bet to nu par neapgāžamu patiesību nevajadzētu pieņemt); kaut kad, daudzus gadus atpakaļ MMD bija kāda vetārsta raksts par suņu redzi, bet tad ir jāatrod šis raksts ;)
4)arī par kaķveidīgo krāsu redzi neatbildēšu vien skaidrs ir tas, ka pateicoties īpašajai acs uzbūvei tie tumsā redz nesalīdzināmi labāk kā mēs un arī kā lielais vairums zālēdāju;
5) par pārnadžu redzi bija rakstīts šā gada MMD maija numurā, kur 25 gadu ilgi pētījumi dažādās valstīs (īpaši Amerikā) bij pierādījuši, ka pārnadži redz divas pamatkrāsas no četrām - dzelteno un zilo (kamēr sarkanā un zaļā tiem rādās kā dažādu toņu pelēkais). Bijām nopublicējuši arī pāris attēlu ar "tādu bildi" kā pasaulei vajadzētu izskatīties brieža acīm...; acu novietojums šiem dzīvniekiem ļauj redzēt 260 grādu sektorā, bet līdz ar to "bilde" ir neasāka kā binokulārās redzes pārstāvjiem; tātad svarīgāka ir kustības vai arī lielu simetrisku kontūru pamanīšana kopīgajā bildē...