Aprīkojums: 2stobrene bez vītnes, 1stobrene bez vītnes un 1 stobrs ar vītni, saujiņa patronu. Nazīt's arī ir.
Suņi: Nav
11.10.2010. 13:55
Uģi, idiotam nekādu šaujamieroci nedrīkst rokās dot. Jebkurš šaujamierocis ir bīstams - pistole, gludstobrs vai vītņstobrs, atšķirība visiem minētajiem ir nāvējošajā distancē, cik ilgi lode saglabā savu nāvējošo enerģiju. No medību šaujamieročiem gludstobram šī distance ir mazāka nekā vītņstobram. Atvainojos par beztēmu.
Nebūt neiet runa par to, kad ar bisi drošāk... Nepārprotiet - jebkurā gadījumā tā ir traģēdija...
Es tik papildināju rakstu un uzdevu nelielu jautājumu, kas ienāca pirmais galvā - PAR KARABĪNI UN PIRMAJĀM MEDĪBĀM...
Aprīkojums: H&K 2000 SLB (30-06), Savage (223), IŽ 57
Suņi: Krievu Eiropas laika- Bārts, Latvijas Dzinējsuns Dārts Veiders
Medību trofejas: 93
11.10.2010. 14:26
Par optiku uz karabines gandriz varetu piekrist... Atlaut varetu atklato temekli,vai halografisko (jo tur var temet ar abam atvertam acim redzot visu panoramu). Bet nu vienalga tas ir OFTOPIC...
Ar ko tad automašīnas stūre idiota rokās ir mazāk bīstama par kādu stroķi. Nelaimes gadījumi bija un ir - visādi. Tāpēc jau tie ir nelaimes gadījumi.Ja atrodas kāds vēl lielāks idiots pēcāk, tad uzreiz citiem vēlās ko aizliegt vai atņemt, lai nodemonstrētu savu (pseido)varēšanu un kompetenci. Arī elpot ir bīstami, tomēr vēl neviens nav uzdrošinājies to aizliegt, vai ierobežot.
Līdzjūtība tuviniekiem... BET!!! Dažiem gudriniekiem gribu pateikt,ka pats sākot medību gaitas,piecus gadus nostaigāju dzinējos.Vai tāpēc tagad visiem būtu jābūt par"suni" piecus gadus,nebūt nē,bet tos divus gadus gan,varbūt pat vienu.Dzinējmedībās eju ar 3006 pusautomātu un pareizā vietā nolikts"spicais" kolektīvam ir labs palīgs.Tātad esmu par to,ka vītni var un vajag izmantot dzinējmedībās.Esmu arī pret visām tām stulbībām par 2+1 patronu sistēmu pusautomātiem. BET!!! esmu par to,ka pirmos divus gadus jaunajam medniekam jānostaigā ar gludo-kamēr "piešaujas" pie mastiem,situācijām,reakcijas utt. Un Andri,negribu šeit nevienu mācīt,jo medībās jau visas nelaimes notiek netīšām,arī pedējā nelaime.
Māri pilnigi piekrītu tev.
Par spico. Ja būtu mana teikšana tad spicā iegadāšanos varetu tikai tad kad tev ir bijusi bise vismaz 2 gadi un kā agrāk bija raksturojums no kolektīva vadītāja, un tikai tad atļautu spico iegādāties.
Ir ļooooti daudz argumentu kāpēc vismaz 2 gadi jāpaiet ar bisīti un tikai tad iegādātos spico.
Pirmkārt iemaņas
Otrkārt prakse,
Treškārt drošība,
Ceturkārt, sajūta kas ir gaide un kas ir dzinējmedības,
Pietkārt mastu izvietojums geogrāfija,
Setkārt bīstamība no gludā un spicā
Tā var turpināt bezjēdzīgi ilgi. Un varu 100% man piekritīsiet ka bez iepriekš nosauktā medībās neiztikt, kur nu vēl spicais un pirmās dzinējmedības.
Es atceros savas pirmās dzinējmedības. Bija jā daudz iespēju šaut, bet tomēr izvēlējos nešaut, jo vēl nebija attāluma izjūtas kad var šaut un kad nevar šaut. Dzinēji ar nevar pirmajā reize pateikt cik tālu atrodas, numuru izvietojums, jo daudziem redzot dzīvnieku var širmītis aizvērties un tad nelaime jau netalu. Un saku paldies Dievam ka toreiz neizšāvu, jo tiešām dzinēji jau nebija tālu. Bet pirmo stirnu nomediju pēc kāda meneša kad jau kaut cik pieradu pie apkārtējās situācijas un geogrāfiskā izvietojuma.
Un promas līdzjūtiba cietušā ģimenei kā arī meitenei.
Dzīvē visādi gadās, bet izvēle darīt vai nedarīt paliek pašā ziņā un neviens nevarēs pateikt tajā momenta to darīt vai nedarīt.
Kā vienā mednieku grāmatā bija krieviski citēju (Goračemu ohotņiku berjozovij peņ pokažetsja zaicem).
Es tik papildināju rakstu un uzdevu nelielu jautājumu, kas ienāca pirmais galvā - PAR KARABĪNI UN PIRMAJĀM MEDĪBĀM...
Par spico. Ja būtu mana teikšana tad spicā iegadāšanos varetu tikai tad kad tev ir bijusi bise vismaz 2 gadi un kā agrāk bija raksturojums no kolektīva vadītāja, un tikai tad atļautu spico iegādāties.
Ir ļooooti daudz argumentu kāpēc vismaz 2 gadi jāpaiet ar bisīti un tikai tad iegādātos spico.
Pirmkārt iemaņas
Otrkārt prakse,
Treškārt drošība,
Ceturkārt, sajūta kas ir gaide un kas ir dzinējmedības,
Pietkārt mastu izvietojums geogrāfija,
Setkārt bīstamība no gludā un spicā
Tā var turpināt bezjēdzīgi ilgi. Un varu 100% man piekritīsiet ka bez iepriekš nosauktā medībās neiztikt, kur nu vēl spicais un pirmās dzinējmedības.
Es atceros savas pirmās dzinējmedības. Bija jā daudz iespēju šaut, bet tomēr izvēlējos nešaut, jo vēl nebija attāluma izjūtas kad var šaut un kad nevar šaut. Dzinēji ar nevar pirmajā reize pateikt cik tālu atrodas, numuru izvietojums, jo daudziem redzot dzīvnieku var širmītis aizvērties un tad nelaime jau netalu. Un saku paldies Dievam ka toreiz neizšāvu, jo tiešām dzinēji jau nebija tālu. Bet pirmo stirnu nomediju pēc kāda meneša kad jau kaut cik pieradu pie apkārtējās situācijas un geogrāfiskā izvietojuma.
Un promas līdzjūtiba cietušā ģimenei kā arī meitenei.
Dzīvē visādi gadās, bet izvēle darīt vai nedarīt paliek pašā ziņā un neviens nevarēs pateikt tajā momenta to darīt vai nedarīt.
Kā vienā mednieku grāmatā bija krieviski citēju (Goračemu ohotņiku berjozovij peņ pokažetsja zaicem).
Pilnīgi piekrītu Mārim un Edgaram