Aprīkojums: H&K 2000 SLB (30-06), Savage (223), IŽ 57
Suņi: Krievu Eiropas laika- Bārts, Latvijas Dzinējsuns Dārts Veiders
Medību trofejas: 93
07.01.2011. 21:37
Nepeideru pie sazverestibas teoriju faniem, vai pasaules gala gaiditajiem, bet... atradu interesantu resursu.. http://maps.google.com/maps/ms...
Domaju katram bus interesanti ar to iepazities! Visinteresantakais ir so notikumu koncentracija noteiktos regionos...
Diena: Masveida nāve neesot ārkārtēja
Publicēta: 08.01.2011
drukāt
Pēdējās nedēļas neizskaidrotie putnu, zivju un citu radību masveida nāves gadījumi neesot nekas nebijis un neparasts, ziņu aģentūrai Associated Press norādījuši biologi. Šādi gadījumi notiekot ik pa laikam, un lielākoties tie savstarpēji neesot saistīti.
"Tur nav nekā apokaliptiska vai neparasta," sacījusi Kristena Šūlere, ASV Nacionālā savvaļas dzīvnieku veselības centra zinātniece. Viņa informējusi aģentūru AFP, ka ik nedēļu tiek saņemtas ziņas par šādiem gadījumiem, kuros upuru skaits svārstās no pāris dučiem līdz pat tūkstošiem, tāpēc pēdējo dienu notikumi esot jāuztver ar mierīgu prātu un neesot pamata tiem meklēt kādus paranormālus izskaidrojumus.
Pat Vecgada vakarā reģistrētā vairāku tūkstošu sarkanspārnu strazdu nāve Ārkanzasas štatā neesot nekas, salīdzinot ar gadījumu 1996. gada vasarā, kad Kanādā no botulisma gāja bojā ap 100 tūkstošiem pīļu.
Arī zviedri neseno kovārņu nāvi Fālšēpingas pilsētiņā saista ar tādiem pašiem iemesliem, kā kolēģi ASV. Izmeklēšanas rezultāti norādījuši, ka kovārņi miruši no kādām ārējām traumām, nevis slimības. Nāves iemesls esot iekšēja asiņošana, informējis Thelocal.se. Tas, kāpēc putni tumsā ietriekušies dažādos vides objektos un cits citā, tiek izskaidrots gluži tāpat kā Amerikā – spārnaiņus, visticamāk, izbaidījušas uguņošanas raķetes.
Speciālisti uzsvēruši, ka putnu un citu radību masveida nāvi ik gadu izraisa auksti un mitri laikapstākļi, piesārņojums, kādi parazīti vai slimības, un ne vienmēr to var tūlīt izskaidrot.
Tomēr Hārvarda universitātes biologam Edvardam Osbornam Vilsonam esot skaidrojums tam, kāpēc pasaules plašsaziņas līdzekļus ik dienu pāršalc ziņas par jauniem masveida nāves gadījumiem. Vainīgas esot komunikāciju tehnoloģijas, – viņa teikto citējis Associated Press. Iespējas redzēto nofotografēt un ievietot internetā esot iemesls tam, ka sabiedrībā izplatās neprecīzs priekšstats par patiesajām dabas norisēm. Šādi gadījumi ir bijuši vienmēr, tikai nav nonākuši uzmanības centrā.
Signe Apsīte
Diena
Domaju katram bus interesanti ar to iepazities! Visinteresantakais ir so notikumu koncentracija noteiktos regionos...
Viss tas ir ļoti dīvaini. Ļoti...
Publicēta: 08.01.2011
drukāt
Pēdējās nedēļas neizskaidrotie putnu, zivju un citu radību masveida nāves gadījumi neesot nekas nebijis un neparasts, ziņu aģentūrai Associated Press norādījuši biologi. Šādi gadījumi notiekot ik pa laikam, un lielākoties tie savstarpēji neesot saistīti.
"Tur nav nekā apokaliptiska vai neparasta," sacījusi Kristena Šūlere, ASV Nacionālā savvaļas dzīvnieku veselības centra zinātniece. Viņa informējusi aģentūru AFP, ka ik nedēļu tiek saņemtas ziņas par šādiem gadījumiem, kuros upuru skaits svārstās no pāris dučiem līdz pat tūkstošiem, tāpēc pēdējo dienu notikumi esot jāuztver ar mierīgu prātu un neesot pamata tiem meklēt kādus paranormālus izskaidrojumus.
Pat Vecgada vakarā reģistrētā vairāku tūkstošu sarkanspārnu strazdu nāve Ārkanzasas štatā neesot nekas, salīdzinot ar gadījumu 1996. gada vasarā, kad Kanādā no botulisma gāja bojā ap 100 tūkstošiem pīļu.
Arī zviedri neseno kovārņu nāvi Fālšēpingas pilsētiņā saista ar tādiem pašiem iemesliem, kā kolēģi ASV. Izmeklēšanas rezultāti norādījuši, ka kovārņi miruši no kādām ārējām traumām, nevis slimības. Nāves iemesls esot iekšēja asiņošana, informējis Thelocal.se. Tas, kāpēc putni tumsā ietriekušies dažādos vides objektos un cits citā, tiek izskaidrots gluži tāpat kā Amerikā – spārnaiņus, visticamāk, izbaidījušas uguņošanas raķetes.
Speciālisti uzsvēruši, ka putnu un citu radību masveida nāvi ik gadu izraisa auksti un mitri laikapstākļi, piesārņojums, kādi parazīti vai slimības, un ne vienmēr to var tūlīt izskaidrot.
Tomēr Hārvarda universitātes biologam Edvardam Osbornam Vilsonam esot skaidrojums tam, kāpēc pasaules plašsaziņas līdzekļus ik dienu pāršalc ziņas par jauniem masveida nāves gadījumiem. Vainīgas esot komunikāciju tehnoloģijas, – viņa teikto citējis Associated Press. Iespējas redzēto nofotografēt un ievietot internetā esot iemesls tam, ka sabiedrībā izplatās neprecīzs priekšstats par patiesajām dabas norisēm. Šādi gadījumi ir bijuši vienmēr, tikai nav nonākuši uzmanības centrā.
Signe Apsīte
Diena