Forums

Pārgrozījumi medību likumā
(V. V. 128. n. 1937. g.)
Medību likuma (Lik. kr. 1935. g. 137) 3., 4. un 9.
pantu, 14. panta 5. punktu, 18. panta 14. punktu un
20. pantu izteikt šādi:
3. Medību tiesības atļauts izlietot:
1) katram zemes īpašniekam savas zemes robe-
žās, izņemot tādus neapdzīvotus starpgabalus,
kuri atrodas valsts mežos;
2) mednieku biedrībām vai citām juridiskām un
fiziskām personām, kurām pieder medību tie-
sības vismaz uz 150 ha lielu svešas zemes vai
ūdeņu platību, ja šī platība ir viengabalaina
un sastāda medību iecirkni.
Piezīme paliek.
Ministru kabinets 1937. g. 8. jū-
nijā ir pieņēmis un Valsts Prezi-
dents izsludina šādu likumu:
4. Plēsīgo un kaitīgo zvēru, kā arī savvaļā ap-
kārt klejojošo suņu, kaķu un kaitīgo putnu iznīcinā-
šana nav uzskatāma par medīšanu un ir atļauta kat-
ram zemes īpašniekam savas zemes robežās katrā
laikā bez medību apliecības. Minēto kaitēkļu iznīci-
nāšana ir arī medību tiesību nomnieka pienākums
sava medību iecirkņa robežās. Tāpat atļauts šaut
katrā laikā lapsas, ja tās apdraud māju putnus vai
kustoņus, bet zaķus kokaudzētavās un augļu dārzos
laikā no 1. decembra līdz 28. februārim (ieskaitot).
9. Medīšanai uz privātas zemes vajadzīga zemes
īpašnieka rakstiska atļauja, kas medīšanas laikā med-
niekam jātur klāt un uz pirmo pieprasījumu jāuz-
rāda medību tiesību kontrolētājām amatpersonām.
Medīšana uz svešas zemes bez zemes īpašnieka ie
priekš izdotās rakstiskās atļaujas, kā arī medīšana
medību iecirkņos, kas neatbilst 3. panta 2. punkta
noteikumiem, ir aizliegta.
14
5) ar kurtiem, aitu un vilku sugas suņiem, kā
arī citiem dzinēju suņiem, kuru augstums
pie priekšpleciem pārsniedz 50 centimetrus.
18
14) visus pārējos zvērus un putnus, izņemot plē
sīgos un kaitīgos zvērus un kaitīgos putnus,
no 1. aprīļa līdz 19. jūlijam (ieskaitot).
20. Pie plēsīgiem zvēriem pieskaitāmi vilki, lū
ši, kaķi un bez uzpurņiem apkārt klejojoši suņi, bet
pie kaitīgiem — meža cūkas. Pie kaitīgiem putniem
pieskaitāmi sīļi, vārnas, žagatas, vistu vanagi, zvir
buļu vanagi, bezdelīgu vanagi, piekūni, vanadziņi
(Falco aesolon) un niedru lijas.
Šie pārgrozījumi stājas spēkā to izsludināšanas
dienā.
Rīgā, 1937. g. 10. jūnijā.
K. Ulmanis,
Valsts un Ministru Prezidents
Paskaidrojumi pie šiem pārgrozījumiem.
Pēdējo 2—3 gadu siltās un mazsniegainās zie
mas izsaukušas neparedzēti strauju meža zvēru pie
augumu valsts mežos. Dažu sugu savairošanās iz
sauc traucējumus mežsaimniecībā un zemkopībā.
Meža cūkas, kuru ir apm. 1100 gab., stipri nobradā
un noēd labības sējumus un izposta sakņu laukus,
galvenokārt kartupeļus.
Par tīrumu postījumiem lauksaimniekiem
1935.-36. budžeta gadā no medību fonda izmaksāti
Ls 65.000, —, kas sastāda apm. 60 proc. no kopējās
medību fonda izdevumu summas. Šie izdevumi trau
cējoši atsaucas uz pārējām medību saimniecības no
zarēm, jo nedod iespēju ieguldīt pietiekoši daudz lī
dzekļus barojamo lauciņu kultivēšanai mežu masī
vos, kas novērstu stirnu un citu kustoņu izceļošanu
ganībās uz privātzemēm. Sakarā ar to, ka meža cū
kas dzīvo savvaļā — viņu izmantošana medībām ir
ļoti apgrūtinoša. Medības prasa daudz laika un dār
gi izmaksā, bet medību rezultāti ir svārstīgi un dau
dzos gadījumos neapmierinoši.
leskaitot meža cūkas kaitīgo zvēru sarakstā,
Zemkopības ministrija cer panākt cūku samazināša
nu tādos rajonos, kuri medniecībā ir maznozīmīgi.
Dārzkopības un putnkopības aizsardzības nolū
kos atļauts šaut zaķus ziemas laikā kokaudzētavās
un augļu dārzos un lapsas mājas tuvumā, neuzskatot
to par medīšanu.
Lai novērstu varbūtējus strīdus gadījumus, dzi
nēju suņiem noteikts augstums. Medībās atļauto
suņu sarakstā ietilpst visi sīko sugu dzinēju suņi un
viņu krustojumi.
No kaitīgo putnu saraksta svītrotas melnās li
jas un dzeltenie vanadziņi (Falco tinnunculus, tinnun
culus L.). Pirmās pie mums reti sastopamas, bet
dzeltenais vanadziņš iznīcina lauku peles.

Senhindu filozofs Upanišada ir teicis: «pazīsti pats sevi, savu dzimtu un Dzimteni". Šie vārdi lai noder par brīdinājumu tiem latviešu inteliģentiem, kuri grib būt un arī ir neliekuļoti Latvijas patrioti, bet savos spriedelējumos par mūsu valsts medniecības politikas kārtošanu dažubrīd piemirst, ka mūsu valsts un tautas prestižs diktē kārtot šīs lietas tā, kā to prasa mūsu zemes un nācijas intereses. Svešzemju literatūrā un teorijās patapinātais ir jāapsver un jāfiltrē no egoistiski-valstiskā viedokļa. Citādi varam nonākt pie pretrunām un tādam ačgārnībām, kuras mūsu saimniecību ietekmē negatīvi.
Mednieks un Makšķernieks, 1936.gads