Aldis Behmanis :) parsmejos par to vaniljas saldeejums :)
bet ja nopietni tad tur ir taisniba par to skabsienu un spekbaribu tur jabut devam :) krievu laikos fermas teli un govis mira no ta :( tad stirnas nemirs ????
Slēpts
25.03.2011. 07:49
Romuls Meds, 23.03.2011. 15:36
Pēdējo reizi manīts 2011-03-25 00:03
Atrašanās vieta: Kurzeme
Medību stāžs: ir
Aprīkojums: pieticigs
Suņi: 2
Bet vai nav tā, ka mēs mednieki paši degradējam meža dzīvniekus ar šīm barotavām, ko veidojam?
Es nesaku, ka bargās ziemas neko nevajag vest uz mežu, bet tas būtu jādara ar galvu nevis citu vietu, jo mežā dzīvniekus mēs nevaram pabarot, varam tikai tos pieturēt konkrētai vietai uz ilgāku laiku nekā parasti, jo mežā taču nav žogu vai elektriskā gana un viņi iet kur grib.
Ir dzirdēti gana daudz viedokļi, īpaši no turīgiem kolektīviem, "Mēs ziemā izgāžam x tonnas kartupeļu, kukurūzas, graudu, biešu, skābsienu - kurš ziemā vispār meža dzīvniekiem ir inde un citas lietas" meža zvērs zaudē iemaņas un kļūst bez maz vai kā mājas kustonis, kurš tikai pierijas un paiet 5 metrus eglītēs paguļ un atkal dodas uz barotavu.
Kautkā man no tās indes 2-vās barotavās nekas nav nobeidzies, gluži pretēji nepateiksi pat ka bukiem smaga ziema, visi apvēlušies gluži kā rudeni.
ne tu mani Aldi pazīsti, ne es tevi, lai tu mani sauktu par slinku vai neizdarīgu, esmu mežā pavadījis daudz laika un ziedojis medībām naudas līdzekļus, tā kā pietaupi kritiku pats sev.
daudzās literatūrās ir aprakstīts, kas notiek, kad atgremotāji nepiemērotos daudzumos tiek baroti ar skābsienu, biežākā parādība vēdera uzpūšanās. visi taču esam redzējuši, kas notiek kad stirnas saēdas rapsi.
Ļoti svarīgi ir, lai stirnām vienā ēdienreizē nebūtu pieejams pārāk daudz spēkbarības un skābsiena, jo, ēdot lielā vairāmā šādu maltīti, dzīvniekam sabojājas barības sistēma. Stirnas ir atgremotāju dzīvnieki. Sulīgā barība un spēkbarība reizē jāliek ne vairāk kā viens kilograms uz vienu dzīvnieku diennaktī. Būtiski saprast, ka dziļā sniegā vienā vietā izgāzt pārāk daudz sulīgās barības ir kaitīgi stirnu gremošanas sistēmai, un pēc ilgstošas tās lietošanas dzīvnieks novārgst un nomirst.
kā jau teicu lietas vajag darīt ar galvu nevis čerež žopu, kā vairums lietu mūsu valstī, un apdomāt cik tonnas barības mežā iegāzt.
Aprīkojums: Blaser R93 270WSM, Rem .223 Swarovski Z6i 3-18x50 BT; Blaser BBF 97 30-06/12 Swarovski Z6i 1-6x24; uzlabota Walther G22 22LR 3-9x50, Leica CRF1200Y talummers un Swarovski EL 10x42 binoklitis.
Medību trofejas: 14
24.03.2011. 22:33
Juris Gaspars: hmmm Aldi kas notiktu ar tevi ja tu estu visu laiku skabas lietas ???? he he he
Nu tu tieshaam taa kaa joks. Vareetu padomaat, ka tev pasham kungjii ir vaniljas saldeejums.
Maajlopi redz var eest skaabsienu, bet stirnas ni-ni ... nu paskaidrojiet luudzu man kaads, kas tajaas lietaas orienteejas no veterinaarijas viedoklja.
Jo nu man personiigi "Romula kunga" izteicieni vairaak izklausas peec slinkuma un neizdariibas attaisnojumiem.
Man veci mednieki ir staastijushi, ka PSRS laikos katram kolektiivam bija PIENAAKUMS sasiet tik un tik tuukstoshus slotinju, tik un tik izaudzeet kartupeljus specialos laucinjos utt. ar ko tad ziemaa arii zveeri tika taapat baroti.
pareizi vardi no Uldis Kazia un Mārtiņš Putniņš . TEMA ir slegta.
Slēpts
24.03.2011. 18:33
Jebkurā gadījumā ir labāk, ka stirna izdzīvo, nevis iet bojā! Tas ir labāk nekā gadījumos, kad stirna nāk mājās un to sagaida mājas Reksis vai Breksis (suns).
Iepriekš bija teikts - ka tik un tā stirnu medībās nošaus vēlāk - nu labi, tās tomēr ir medības, bet mednieks būs nomedījis stirnu (tātad paēdis + licenci norakstījis), līdz ar to, tik un tā par vienu stirnu vairāk, (vienkārša aritmētika :) ).
Bet vai nav tā, ka mēs mednieki paši degradējam meža dzīvniekus ar šīm barotavām, ko veidojam?
Es nesaku, ka bargās ziemas neko nevajag vest uz mežu, bet tas būtu jādara ar galvu nevis citu vietu, jo mežā dzīvniekus mēs nevaram pabarot, varam tikai tos pieturēt konkrētai vietai uz ilgāku laiku nekā parasti, jo mežā taču nav žogu vai elektriskā gana un viņi iet kur grib.
Ir dzirdēti gana daudz viedokļi, īpaši no turīgiem kolektīviem, "Mēs ziemā izgāžam x tonnas kartupeļu, kukurūzas, graudu, biešu, skābsienu - kurš ziemā vispār meža dzīvniekiem ir inde un citas lietas" meža zvērs zaudē iemaņas un kļūst bez maz vai kā mājas kustonis, kurš tikai pierijas un paiet 5 metrus eglītēs paguļ un atkal dodas uz barotavu.
bet ja nopietni tad tur ir taisniba par to skabsienu un spekbaribu tur jabut devam :) krievu laikos fermas teli un govis mira no ta :( tad stirnas nemirs ????
Pēdējo reizi manīts 2011-03-25 00:03
Atrašanās vieta: Kurzeme
Medību stāžs: ir
Aprīkojums: pieticigs
Suņi: 2
Bet vai nav tā, ka mēs mednieki paši degradējam meža dzīvniekus ar šīm barotavām, ko veidojam?
Es nesaku, ka bargās ziemas neko nevajag vest uz mežu, bet tas būtu jādara ar galvu nevis citu vietu, jo mežā dzīvniekus mēs nevaram pabarot, varam tikai tos pieturēt konkrētai vietai uz ilgāku laiku nekā parasti, jo mežā taču nav žogu vai elektriskā gana un viņi iet kur grib.
Ir dzirdēti gana daudz viedokļi, īpaši no turīgiem kolektīviem, "Mēs ziemā izgāžam x tonnas kartupeļu, kukurūzas, graudu, biešu, skābsienu - kurš ziemā vispār meža dzīvniekiem ir inde un citas lietas" meža zvērs zaudē iemaņas un kļūst bez maz vai kā mājas kustonis, kurš tikai pierijas un paiet 5 metrus eglītēs paguļ un atkal dodas uz barotavu.
Kautkā man no tās indes 2-vās barotavās nekas nav nobeidzies, gluži pretēji nepateiksi pat ka bukiem smaga ziema, visi apvēlušies gluži kā rudeni.
daudzās literatūrās ir aprakstīts, kas notiek, kad atgremotāji nepiemērotos daudzumos tiek baroti ar skābsienu, biežākā parādība vēdera uzpūšanās. visi taču esam redzējuši, kas notiek kad stirnas saēdas rapsi.
kā jau teicu lietas vajag darīt ar galvu nevis čerež žopu, kā vairums lietu mūsu valstī, un apdomāt cik tonnas barības mežā iegāzt.
Nu tu tieshaam taa kaa joks. Vareetu padomaat, ka tev pasham kungjii ir vaniljas saldeejums.
Maajlopi redz var eest skaabsienu, bet stirnas ni-ni ... nu paskaidrojiet luudzu man kaads, kas tajaas lietaas orienteejas no veterinaarijas viedoklja.
Jo nu man personiigi "Romula kunga" izteicieni vairaak izklausas peec slinkuma un neizdariibas attaisnojumiem.
Man veci mednieki ir staastijushi, ka PSRS laikos katram kolektiivam bija PIENAAKUMS sasiet tik un tik tuukstoshus slotinju, tik un tik izaudzeet kartupeljus specialos laucinjos utt. ar ko tad ziemaa arii zveeri tika taapat baroti.
Iepriekš bija teikts - ka tik un tā stirnu medībās nošaus vēlāk - nu labi, tās tomēr ir medības, bet mednieks būs nomedījis stirnu (tātad paēdis + licenci norakstījis), līdz ar to, tik un tā par vienu stirnu vairāk, (vienkārša aritmētika :) ).
Es nesaku, ka bargās ziemas neko nevajag vest uz mežu, bet tas būtu jādara ar galvu nevis citu vietu, jo mežā dzīvniekus mēs nevaram pabarot, varam tikai tos pieturēt konkrētai vietai uz ilgāku laiku nekā parasti, jo mežā taču nav žogu vai elektriskā gana un viņi iet kur grib.
Ir dzirdēti gana daudz viedokļi, īpaši no turīgiem kolektīviem, "Mēs ziemā izgāžam x tonnas kartupeļu, kukurūzas, graudu, biešu, skābsienu - kurš ziemā vispār meža dzīvniekiem ir inde un citas lietas" meža zvērs zaudē iemaņas un kļūst bez maz vai kā mājas kustonis, kurš tikai pierijas un paiet 5 metrus eglītēs paguļ un atkal dodas uz barotavu.