Forums

Mārim Ūbelim foršs medībstāsts.

Tieši tā - sākumā pastaigas dabā, info par dabu, paralēli tam gaisenīte, masenīte, drošības tehnikas pamati. Pamazām un pakāpeniski - bērni dabā ir jāved no zīdaiņa vecuma, bet nedrīkst saforsēt ar atsevišķiem reālu medību elementiem. Katram tēvam pašam jājūt sava bērna gatavība tam vai citam procesam. Procesu sasteidzot vai izdarot spiedienu var panākt tikai pretēju efektu.

Domāju, ka sākumā bērnam ar masenīti jāpatrenējas pēctam ar laiku pats rausies pie kautkā jaudīgāka.

nu vadāt uz mežu līdzi vajag jau laicīgi - lai veidojas izpratne par dabu kā tādu. Bet nu uz medībām līdzi gan laikam nevajag pārāk ātri vest - bērnam psihe tomēr veidojas lēnām un arī pacietība nav pārāk ilga. Pats laikam šovasar izdarīju kļūdu ļaudams izšaut ar bisīti savam 5 gadus vecajam dēlam (tēvam tak gribas dēlam visu parādīt - ne tikai pēdas, barotavas, utt...) - puika baigi sabijās no blīkšķa (stobru gan pieturēju, lai atsitiens nav tik liels) un tagad man drusku bail, ka neparādās bailes no šāviena, bet nu laiks jau vēl daudz lai to pārvarētu :)

Mazmeita (3 gadi) jau tagad saprot , ka dzīvu dzīvnieku ir jāciena un jāžēlo. Bet tas kas ir miris - tā ir gaļa , un arī tā ir jāciena kā pārtika,.Atceros , bērnībā laukos kāva manas mīļās aitas un trušus.Nu un ???Pārdzīvoju , raudāju ,bet tas nenozīmē , ka esmu kaut kāda briesmone.Paldies TĒTIM , ka medības man ir dabīgs notikums, un katram tētim iesaku : ņem bērnu līdzi un māci , ka dzīve ir tāda kā ir.

Kopš sevi atceros vienmēr ir intresējušas medības.Kad mazs biju tenterēju vienmēr tētim līdzi uz šņepēm,pīlēm.Kad tētis gāja uz gaidi nevarēju aiziet gulēt viņu nesagaidot,lai uzzinātu kā gājis.Un galu galā kāju vajadzēja takš palīdzēt pieturēt pie dīrāšanas.To, ka nomediju savi pirmo medijumu - lapsu, atcerēšos visu savu mūžu. Man tad bija 12.Kā jau laukos dzīvojot tika nokauta mājas cūķis uz Ziemassvētkiem.Iekšas tika noliktas mežmaliņā.Tētis kādu lapsiņu gribēja novaktēt.Īpaši tētim neveicās,lapsas nenāca - kraukļi vien.Izlūdzos tētim pasēdēt kādu brītiņu, lai palaiž mani.Viņš piekrita.Es jau biju laimīgs.Tad aizgāju,sēdēšana notika nelielā spēļu mājiņā ko tētis mums bija uzcēlis spēlēties.Sēžu jau kādu pus stundu un atlido krauklis.Sēžu un domāju - šaut vai nē.Sirds dauzās kā negudra.Un tad pēkšņi no grāvja parādās lapsa.Es šokā.Sirds vispār kāpj pa kaklu jau ārā.Sagaidu brīdi kad pienāk tuvāk.Mirklītis un tad šāviens.Lapsa apmet kūleni un sāk skriet prom.Es aiz laimes arā no mazās majiņas un esu gatavs skriet jau pakaļ lapsai, pa to laiku jau tētis ārā no majas un prasa kas bija.Saku, ka lapsa aiskrēja,jaskrien pakaļ.Tētis mani aptur sakot, ka ja būsi trāpijis tad nekur neaizskries.Un tad lapsa mežmalā apstājas un nokrita.Man likās, ka man no laimes būs bikses pilnas.Nevarēju beigt priecāties.Tā es tiku pe mana pirmā medijuma.Aceros to kā šoodien.
Tagad kad ir jau pagajuši vairāki gadi, daudz kas ir mainijies, bet mežu,zvērus un medības mīlu kā traks.Kā saka "Nedot ēs,iedod mežā pasēdēt"
Un ceru, ka pašam būs dēls kam varēšu iemācīt visu ko man tetis iemācīja - mīlēt un tūpēties par zvēriem.

Nu tu Kārli salīdzināji!

uz medībām bērnus vajag ņemt, ja ir interese, bet ļaut šaut... nedomāju, ka vajadzētu agrāk par 15-16 gadiem. Nepieaugušais nav tik nobriedis, lai šautu ar mednieka sapratni. Cita runa ir par to, ja kādam šķiet, ka mīlēties (nodarboties ar seksu) 11 gadu vecumā ir ok, tad vajadzētu pie psihiatra aiziet...

Noteikti jaanem liidz ,ja beernam ir patika..
Es braukaaju teevam liidz jau no 6gadiem, pirmo mezacuucinu nosaavu 11 gados,uz luuri...
Interese ir uz visu muuzu...
Es arii domaaju labaak briivo laiku pavadiit dabaa, nekaa netaa;))

nu ja tētis agrāk dabūtu medību apliecību es arī agrāk sāktu staigāt.tētis ajau otro reizi uz mednieku nodot pirmā bija kādi 14 gadi atpakal ja ne vairāk,tad vinam nebija laika uz medībāms staigāt tad vins visu pameta tagad atkal nodeva un ar pirmo iespēju es sāku ar tēti staigāt uz medībām.