Pavasarī nopirku suni no Dmitrija. Skatoties kucēnus varēja redzēt, ka saimniekam jagterjeri ir sirdslieta. Paņēmu kucīti- meklēju tieši līdzsvarotu jagi. Iesākumā likās mierīga, pat nedaudz bailīga. Bet atvedot mājās un satiekoties ar veco jagi, kucēns parādija, ka prot par sevi pastāvēt. Atlika divreiz redzēt ko dara vecais jagis un mazā jau gāja pa asini un aprēja beigtu mežacūku. 5 mēnešu vecumā paņēmu līdz uz bebru dambju ārdīšanu. ķeršana nebija padomā, jo vecais suns bija cietis un jauno vēl alās netaisijos laist. ūdens sāka kristies un suns kautkur rej, paspējām laikā pieiet un šunelis izdzina bebru, sunim tikko 5 mēneši un bebrs 22 kg. Un mans lielākais sasniegums bija tas, ka sunēns sēdēja uz lūri un vairākas reizes pielaida zvērus šāviena attālumā un nerēja, vai nesmilkstēja. Vienīgi pīles nenesa, bet skraidija pakaļ lidojošām, un spēlējās. Manai vecmammai vislielākais prieks, ka ļoti aktīva uz peļu rakšanu bija, bet dārz tagad izskatās diezgan traģisks.
Ja kādam ir doma par suņa iegādi un ja vajag padomu, tad noteikti griežaties pie Dmitrija Savčenko. Viņam ir izcili suņi, kas piedalās ciltsdarbā un lielas zināšanas kinoloģijā. Kā arī man tas nebija mazsvarīga, ka viņam suņi ir ģimenes locekļi, nevis tikai medību palīgi.
Ja kādam ir doma par suņa iegādi un ja vajag padomu, tad noteikti griežaties pie Dmitrija Savčenko. Viņam ir izcili suņi, kas piedalās ciltsdarbā un lielas zināšanas kinoloģijā. Kā arī man tas nebija mazsvarīga, ka viņam suņi ir ģimenes locekļi, nevis tikai medību palīgi.