Visvienkāršāk ir pāris savstarpēji nesaistītus nelaimes gadījumus vispārināt un attiecināt uz atsevišķu valsts reģionu, un”uzbraukt”, noniecinot savus kolēģus – medniekus. Vienubrīd Liepājas pusē tika noķerti pāris vāģi ar dzērušiem medniekiem ekipāžā. Vai tad tāpēc kāds kurzemniekiem pārmeta čiuļu nacionālās medību īpatnības?
Labu joku prot ievērtēt visi mednieki, arī tie kurus izaicina uz dueli. Varenajam karavīram priekš duelēšanās adjutanti nav jāmeklē, pakalpīgu aizstāvības rakstu pilna lapa. Tikai savtarpēji apsaukājoties un duelējoties varam palikt bez biedrības”medniekiem.lv” pēc razborkām;))))))))))
Slēpts
01.02.2012. 14:52
Es savā laikā liku vienu virs otra trīs 32 kalibra sputņikus ietītus avīzē.rezultāti bija baigi labie!! Līdz 30 metriem vis šautais gūlās uz vietas!!
Kamēr mēs te plēšamies, citi jau māmuļu Daugavu pārdēvējuši par Dvinu un Rīgu par Ušakovgradu.
Un vispār, es kā Kurzemnieks zināju, ka čiuļs ir sūdīgs Latgaliets.
A vot čiuļa un čangaļa krustojums i latviec vai nava, koa? :-))))
Ir arī citi viedokļi http://www.ziemellatvija.lv/bl...
Labs raksts :)
Man patika :) Ja apskatīties vēsturiskos datus tad Latgale stiepās līdz pat igaunijas robežai un nedaudz pāri, kā arī bija dziļāk iestiepusies zemgalē. diemžēl to daudz nevēlas atzīt. Un arī Latgaļu valoda ir valoda, nevis kā Rīgas kungi saka latviešu valodas paveids. Ja sākt konkrētāk un sīkāk izpētīt no kurienes nākusi latviešu valoda, tad tieši latviešu valoda ir vairāku valodu sajaukums Latgaliešu, leišu, kuršu, līvu un beigu beigās vēstures ietekmē arī krievu valoda un vācu valoda. Protams Latgaļu valoda ar ir vairāku valodu sajaukus, tomēr tā ir vēsturiski vecāka un tā ir tiešām sastāv no Baltu cilts. Tikai kā parasti ir arī surogātvārdi kurus paņem no kaimiņiem. Jo tuvāk dzīvo krievijas vai baltkrievijas robežia jo vairāk surogātvārdu pielipis. Tā pat ja paņemt latviešu valodu tad tur ar ļoti daudz surogātvārdu no vācu valodas.
Bet teksts tiešām labais :)
Dzintar, es jau nevienu negribu aizskart, tikai gribēju parādīt, ka paši jaucamies, putrojamies savos
izteicienos, brīžiem pat nezinādami ko vārds nozīmē. Paši esam redzējuši, kā pirmklasnieki skolā liek vaļā krievu
trīsstāvīgos, no lielajiem saklausījušies. Kad pajautā ko tas bļ... un nax... nozīme, tad nemaz nezin, bet esot "kruta".
Veči, letiņu jau tā ir maz, dzīvosim draudzīgi, viens otru dueļos neapšausim!
Un lai nebūtu pārpratumu - zināju, ka čiuļs ir vienkārši kāds indivīds, "plohoi čelovek" kas nāk no latgales puses,
nevis visi Latgalieši.
Fuuuu, otmazka. Ar šamiem nevar lekties, asi puiši.
:-DDDD
Piedod, Raiti, bet Tu taču zini, ka jebkurā kompānijā, veči sāks runāt par darbu un autiņiem,
bet vienmēr pabeigs ar maukām. Līdz tām mums vēl pāris lappuses.
Tad atkal atgriezīsimies, par nelaimes gadījumiem.
Piedod ja vari, ja nevari, tad sit diben pret zem!
;-DDDD
Slēpts
01.02.2012. 20:50
Edgars Kecs
Šodien, 16:20
Labs raksts :)
Man patika :) Ja apskatīties vēsturiskos datus tad Latgale stiepās līdz pat igaunijas robežai un nedaudz pāri, kā arī bija dziļāk iestiepusies zemgalē. diemžēl to daudz nevēlas atzīt. Un arī Latgaļu valoda ir valoda, nevis kā Rīgas kungi saka latviešu valodas paveids. Ja sākt konkrētāk un sīkāk izpētīt no kurienes nākusi latviešu valoda, tad tieši latviešu valoda ir vairāku valodu sajaukums Latgaliešu, leišu, kuršu, līvu un beigu beigās vēstures ietekmē arī krievu valoda un vācu valoda. Protams Latgaļu valoda ar ir vairāku valodu sajaukus, tomēr tā ir vēsturiski vecāka un tā ir tiešām sastāv no Baltu cilts. Tikai kā parasti ir arī surogātvārdi kurus paņem no kaimiņiem. Jo tuvāk dzīvo krievijas vai baltkrievijas robežia jo vairāk surogātvārdu pielipis. Tā pat ja paņemt latviešu valodu tad tur ar ļoti daudz surogātvārdu no vācu valodas.
Bet teksts tiešām labais :)
Nu jau tu nodevi koksu - kā tajā aņukā kur vecais čukča māca dēlam "... skolka mozno povtorjats? Snačala bil čukča, patom obezjana!" :D
Ir arī citas versijas vārdam čiulis, Sergeja Titova rakstītais nav panaceja. Citāts no Filozofija.lv, wikipedia:
Čiulis, čivlis, čūlis, ķulis- 1) neliela dzīvnieciņa gurns, stilbs (piem., gaiļa); arī cilvēka rokas stilbs. -"Viņš man sita ar visu kūli." (DL, 1894, 9Cool; "Agnese svārstīja plaukstā cāļa krūti un pārdomāja, vai tomēr labāk neielikt bļodiņā kūlīti?" (Eglītis, 1992, 79); 2) līka nūja, garens koks, īpaši kur atspiesties (DL, 1891, 138); 3) vīriešiem bikšu priekšas šķēlums; arī sieviešu lindraku kabata (DL, 1891, 90); 4) neveikls, bailīgs, gauss cilvēks; darb.v. 'ķūlēt' - ar visu elkoni, neveikli sist; 5) Vidzemes, retāk visu Latvijas novadu, atskaitot Latgali, iedzīvotāju nievājošs apzīmējums, - "Čūls - der Name, den der Witebskische Lette dem Livlander giebt." (Ulmanis, 317). Par čivli dēvēts lempīgs, tukšs, kaut kādā ziņā nepareizs cilvēks, kas atspoguļo seno domāšanu divpretstatos. No latgalieša viedokļa nepareizais un muļķīgais ir čivlis, no vidzemnieka viedokļa - čangalis. - "Uzraksti etnogrāfiskām mantām miglaini vai taisni fantastiski, pēc kādas vēl neiespiestas ģeogrāfijas grāmatas: Latuva, Vidiena, Maliena, Jūrmaliene, tāmnieki un kautkāda kūļu zeme. Vārds 'kūļi' kā palamas vārds pazīstams visā Latvijā [..) Piebalgas, Smiltenes, Mazsalacas, Valmieras, Rūjienas pagastu iedzīvotāji ir "kūļi"." (Latvijas Saule, 1928, 763). 'Čiul' Polijā jaunvārds, ar kuru apzīmē muļķi, stulbeni. Izskatās, ka ienācis ar bijušo Latgales poļu starpniecību poļu valodā. Ojārs Vācietis mēģinājis poetizēt vārdu 'čivlis...
Nevajag mētāties ar skarbiem vārdiem, tad neviens nevienam neko nesolīs, bet sadarbosies, savstarpēji cienot viens otru.
Labu joku prot ievērtēt visi mednieki, arī tie kurus izaicina uz dueli. Varenajam karavīram priekš duelēšanās adjutanti nav jāmeklē, pakalpīgu aizstāvības rakstu pilna lapa. Tikai savtarpēji apsaukājoties un duelējoties varam palikt bez biedrības”medniekiem.lv” pēc razborkām;))))))))))
Un vispār, es kā Kurzemnieks zināju, ka čiuļs ir sūdīgs Latgaliets.
A vot čiuļa un čangaļa krustojums i latviec vai nava, koa? :-))))
Ir arī citi viedokļi
http://www.ziemellatvija.lv/bl...
Man patika :) Ja apskatīties vēsturiskos datus tad Latgale stiepās līdz pat igaunijas robežai un nedaudz pāri, kā arī bija dziļāk iestiepusies zemgalē. diemžēl to daudz nevēlas atzīt. Un arī Latgaļu valoda ir valoda, nevis kā Rīgas kungi saka latviešu valodas paveids. Ja sākt konkrētāk un sīkāk izpētīt no kurienes nākusi latviešu valoda, tad tieši latviešu valoda ir vairāku valodu sajaukums Latgaliešu, leišu, kuršu, līvu un beigu beigās vēstures ietekmē arī krievu valoda un vācu valoda. Protams Latgaļu valoda ar ir vairāku valodu sajaukus, tomēr tā ir vēsturiski vecāka un tā ir tiešām sastāv no Baltu cilts. Tikai kā parasti ir arī surogātvārdi kurus paņem no kaimiņiem. Jo tuvāk dzīvo krievijas vai baltkrievijas robežia jo vairāk surogātvārdu pielipis. Tā pat ja paņemt latviešu valodu tad tur ar ļoti daudz surogātvārdu no vācu valodas.
Bet teksts tiešām labais :)
izteicienos, brīžiem pat nezinādami ko vārds nozīmē. Paši esam redzējuši, kā pirmklasnieki skolā liek vaļā krievu
trīsstāvīgos, no lielajiem saklausījušies. Kad pajautā ko tas bļ... un nax... nozīme, tad nemaz nezin, bet esot "kruta".
Veči, letiņu jau tā ir maz, dzīvosim draudzīgi, viens otru dueļos neapšausim!
Un lai nebūtu pārpratumu - zināju, ka čiuļs ir vienkārši kāds indivīds, "plohoi čelovek" kas nāk no latgales puses,
nevis visi Latgalieši.
Fuuuu, otmazka. Ar šamiem nevar lekties, asi puiši.
:-DDDD
bet vienmēr pabeigs ar maukām. Līdz tām mums vēl pāris lappuses.
Tad atkal atgriezīsimies, par nelaimes gadījumiem.
Piedod ja vari, ja nevari, tad sit diben pret zem!
;-DDDD
Edgars Kecs
Šodien, 16:20
Labs raksts :)
Man patika :) Ja apskatīties vēsturiskos datus tad Latgale stiepās līdz pat igaunijas robežai un nedaudz pāri, kā arī bija dziļāk iestiepusies zemgalē. diemžēl to daudz nevēlas atzīt. Un arī Latgaļu valoda ir valoda, nevis kā Rīgas kungi saka latviešu valodas paveids. Ja sākt konkrētāk un sīkāk izpētīt no kurienes nākusi latviešu valoda, tad tieši latviešu valoda ir vairāku valodu sajaukums Latgaliešu, leišu, kuršu, līvu un beigu beigās vēstures ietekmē arī krievu valoda un vācu valoda. Protams Latgaļu valoda ar ir vairāku valodu sajaukus, tomēr tā ir vēsturiski vecāka un tā ir tiešām sastāv no Baltu cilts. Tikai kā parasti ir arī surogātvārdi kurus paņem no kaimiņiem. Jo tuvāk dzīvo krievijas vai baltkrievijas robežia jo vairāk surogātvārdu pielipis. Tā pat ja paņemt latviešu valodu tad tur ar ļoti daudz surogātvārdu no vācu valodas.
Bet teksts tiešām labais :)
Nu jau tu nodevi koksu - kā tajā aņukā kur vecais čukča māca dēlam "... skolka mozno povtorjats? Snačala bil čukča, patom obezjana!" :D
Čiulis, čivlis, čūlis, ķulis- 1) neliela dzīvnieciņa gurns, stilbs (piem., gaiļa); arī cilvēka rokas stilbs. -"Viņš man sita ar visu kūli." (DL, 1894, 9Cool; "Agnese svārstīja plaukstā cāļa krūti un pārdomāja, vai tomēr labāk neielikt bļodiņā kūlīti?" (Eglītis, 1992, 79); 2) līka nūja, garens koks, īpaši kur atspiesties (DL, 1891, 138); 3) vīriešiem bikšu priekšas šķēlums; arī sieviešu lindraku kabata (DL, 1891, 90); 4) neveikls, bailīgs, gauss cilvēks; darb.v. 'ķūlēt' - ar visu elkoni, neveikli sist; 5) Vidzemes, retāk visu Latvijas novadu, atskaitot Latgali, iedzīvotāju nievājošs apzīmējums, - "Čūls - der Name, den der Witebskische Lette dem Livlander giebt." (Ulmanis, 317). Par čivli dēvēts lempīgs, tukšs, kaut kādā ziņā nepareizs cilvēks, kas atspoguļo seno domāšanu divpretstatos. No latgalieša viedokļa nepareizais un muļķīgais ir čivlis, no vidzemnieka viedokļa - čangalis. - "Uzraksti etnogrāfiskām mantām miglaini vai taisni fantastiski, pēc kādas vēl neiespiestas ģeogrāfijas grāmatas: Latuva, Vidiena, Maliena, Jūrmaliene, tāmnieki un kautkāda kūļu zeme. Vārds 'kūļi' kā palamas vārds pazīstams visā Latvijā [..) Piebalgas, Smiltenes, Mazsalacas, Valmieras, Rūjienas pagastu iedzīvotāji ir "kūļi"." (Latvijas Saule, 1928, 763). 'Čiul' Polijā jaunvārds, ar kuru apzīmē muļķi, stulbeni. Izskatās, ka ienācis ar bijušo Latgales poļu starpniecību poļu valodā. Ojārs Vācietis mēģinājis poetizēt vārdu 'čivlis...
Nevajag mētāties ar skarbiem vārdiem, tad neviens nevienam neko nesolīs, bet sadarbosies, savstarpēji cienot viens otru.