Forums

izlasīju un nesapratu, kur tur šizofrēniska lēkme...?

Jāni-varētu jau Tev paskaidrot ja zinātu cik daudz Tu esi iedziļinājies medību suņu vērtēšanā,kaut gan ja Tu varētu uzzināt LMKA biroja adresi un darba laiku, mēs varētu kopā aizbraukt ciemos pie LMKA, lai mūs kaut vai Cirsis( ar Nac.kat.) IEPAZĪSTINA AR METODIKU pēc kuras LMKA "eksperti" vērtē medību suņus...

sanāk ,kam man vesela čupa cilvēku uz pīlēm jāvelk līdz, lai suni pārbaudītu?

Sanāk, ka tikai divi!

Nu jau....kādas 10 dienas,dažādu,gan valsts gan sabiedrisko organizāciju e-pastos tiek apspriesta vēl viena LMKA darboņa Nikolaja Vargānova KĀRTĒJIE MURGI.
Nebūtu lieki piebilst - taisni Armands Cirsis Nikolaju Vargānovu,kuram Latviešu valoda ir svešvaloda, itkā atestējis un iecēlis LMKA kinologa-eksperta statusā, kaut kur... ap 2005.g. TAGAD A.CIRSIS VAR KĀRTĪGI IZGARŠOT, divu afēristu t.i.Nikolaja Vargānova un Normunda Salmiņa 2010.g.09.aprillī cepto kliņģeri...

kaut kā nepievienojas dokuments???

1.

LATMA priekšsēdim Aināram Zvejnieka kungam
Kopija: visiem LMKA valdes locekļiem
LMKA valdes locekļa Nikolaja Varganova
atsauksme.
Ar patiesu interesi iepazinu pārsteidzošu dokumentu, proti, LATMA adresētos LMKA runasvīra Armanda Cirša priekšlikumus "LATMA un ētikas padomi par medību suņiem". Jānorāda, ka minētais dokuments nav apspriests LMKA valdes sēdē, tātad vērtējams ne kā oficiāls visas apvienības, bet vienīgi kā Cirša kunga privāts kinologa-entuziasta viedoklis. Kā ilggadējam medniekam un medību suņu audzētājam man kategoriski nepieņemami Cirša kunga izteiktie priekšlikumi, kuri piedienīgi karojošam ortodoksālam "zaļo" kustības aktīvistam, ne profesionālim suņkopim, kurš iestājas par medniecības sekmīgu attīstību Latvijas Republikā. Vēl vairāk, to īstenošana var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu mūsu valsts medību kinoloģijai.
Ja analizējam Cirša kunga priekšlikumus, rodas iespaids, ka autors mēģina humanizēt cīņas suņu audzēšanu un izmantošanu asiņainās suņu cīņās, ne rūpējas par medību kinoloģiju. Vēlētos uzsvērt, ka es, kā LMKA valdes loceklis, mūsu apvienības pastāvēšanas virsuzdevumu saskatu divos virzienos - medību suņu vaislas darbs un suņu sagatavošana medībām. Tātad šajā darbā pats svarīgākais saglabāt, attīstīt un izmantot suņu tās darba īpašības, kuras obligāts priekšnoteikums sekmīgām medībām.
Cirša kunga patoss vērsts pret tādu suņa rakstura īpašību kā "niknums". Autors apzināti vai savas nekompetences dēļ jauc divas šī termina izpratnes - tīri sadzīvisko un profesionāli kinoloģisko. Nezinātājam dabas draugam "niknums" saistās ar asiņainām ainām, kad satracinātu suņu bars plosa stirniņu vai siventiņu. Savukārt profesionālam kinologam "niknums" visupirms nozīmē medību suņa attieksmi pret medījamo dzīvnieku. Niknums ir galvenais dzenulis, kas sunim liek sekot medījumam, būt drosmīgam un aktīvam. Kolektīvajās pārnadžu medībās Latvijas apstākļos suņa uzdevums atrast medību dzīvnieku, skaidri aprādīt to ar balsi un pavadīt līdz ugunslīnijai. Bez niknuma šī uzdevuma izpilde kļūst nereāla. Tāpat niknums ir noteicošā īpašība, lai suns pa asinspēdām atrastu aizšautu dzīvnieku. Citiem vārdiem, niknums šeit vērtējams kā obligāts priekšnoteikums medību humanizācijai, jo īsta mednieka ētika neļauj atstāt mežā mocībām ievainotu dzīvnieku.
Vēlos atgādināt, ka Latvijas kinoloģijas vēsturē zināms bēdīgs piemērs, kad mēģinājumi transformēt medību suņa iedabu noveda pie šķirnes daļējas deģenerācijas. Šī liga nodarījusi kaitējumu mūsu vienīgajai nacionālajai suņu šķirnei - Latvijas dzinējsunim. Ja atceramies, pēc 1982. gada noteicošs kļuva kinologa R.Stalidzāna viedoklis (pausts arī tā laika oficiālajā Vissavienības presē, žurnālā "Охота и охотничье хозяйство"), ka dzinējsuņa uzdevums medībās vien mastā pavadīt dzīvnieku līdz ugunslīnijai, savukārt ievainota dzīvnieka meklēšana nav Latvijas dzinējsuņa uzdevums. Latvijas apstākļos masti nelieli, trūkstot suņa uzcītībai un niknumam medības nav rezultatīvas. Bet kinologs Stalidzāns neiezīmēja skaidrus vērtējuma kritērijus, kuri ļautu plānot vaislas darbu. Latvijas dzinējsuns ir jauna šķirne, kurai niknums sistemātiski nav izkopts daudzu paaudžu garumā. Nepareiza vaislas darba un aplamas apmācības rezultātā uzcītība un niknums ātri zūd. Bet pieredze liecina, Latvijas dzinējsuns, zaudējot niknumu, no medību suņa, diemžēl, pārvēršas dīvāna sunī.
Rezumējot - Cirša kungs savos priekšlikumos voluntāri mēģina noliegt ģenētiku, kad niknums un vajātāja tieksme pret meža dzīvnieku pieder suņa pamatinstinktiem. Ar savām pārprastajām humānisma un augstu ētikas principu sludinātāja idejām Cirša kungs būtībā aicina revidēt daudzu paaudžu Latvijas un ārvalstu kinologu sistemātisku darbu. Ja šie

priekšlikumi kļūtu par rīcības programmu Latvijas medību kinoloģijai, iznākums nākotnē viennozīmīgs - medību suņu deģenerācija. Medības valstī kļūtu mazrezultatīvas, bet Latvijas medību kinoloģijas organizatori taptu par apsmieklu visiem Eiropas suņu audzētājiem.
Vienlaikus vēlētos atzīmēt, ka Latvijas medību kinoloģijā pastāv reālas, ne Cirša kunga "izdomātas" problēmas. Tā, manuprāt, nepieļaujami, ja komercmedībās izmanto 5 - 14 suņus. Šādā gadījumā sporta medības riskē pārvērsties barbariskā meža dzīvnieka vajāšanā. Mana pieredze liecina, ka Latvijas apstākļos optimāli izmantot 3 suņus. Ja suņu vairāk, tie, vēloties cits citam parādīt drosmi, neviļus zaudē veiklību un kontaktā ar dzīvnieku var gūt traumas, pat nāvējošas. Minētais suņu skaits vienlaikus ir garantija, ka suņiem nav iespēja medījamo dzīvnieku, Cirša kunga vārdiem runājot, "mēģināt tos kožot nogalināt".
Latvijas medniecības attīstības vārdā svētīgi rūpīgāk samērot dažādu medību suņu šķirņu izmantošanu ar reālajiem medību apstākļiem. Pēdējos gados pārlieks uzsvars likts uz dažādu īskājaino šķirņu suņu izmantošanu. Šaubu nav, ir daudzas izcilas medību suņu šķirnes ar gadsimtu tradīcijām. Tikai - kā to īpatņi strādā alņu vai mežacūku medībās sniegiem bagātā Latvijas ziemā? Īskājainie suņi pagurst kupenās, zaudē veiklību, var gūt letālas traumas, piemēram, saskarē ar ievainotu mežakuili.
Kā medību voljēra "Liepkalni" apsaimniekotājs, kā ilggadējs sacensību "pa mežacūku voljērā" rīkotājs un dalībnieks gan Latvijā, gan ārzemēs, vēlētos aicināt nepārvērtēt suņa darbības rezultativitāti voljērā. Protams, voljērā jāsāk apmācīt 4 - 5 mēnešus vecus kucēnus, kuri gūst pirmās iemaņas saskarsmē ar pusaugu mežacūku. Vēlāk sacensībās suns voljērā var demonstrēt savas nostiprinātās iemaņas, meklējot jau pieaugušu mežakuili, tikai tie būs sportiski, ne medību sasniegumi. Manuprāt, jebkura medību suņa patiesās darba īpašības parādās vienīgi reālās medībās, kur saduras divi mūžīgie instinkti - suņa un mežacūkas, kur mežacūka var saviem ilkņiem atbildēt suņa mēģinājumiem noturēt medījumu. Tieši medību sasniegumiem jābūt noteicošajiem, plānojot turpmāko vaislas darbu Latvijā.
Visbeidzot, kā praktiķim gadu gaitā man izveidojušies skaidri kritēriji (ne Cirša kunga piesauktais abstraktais jēdziens "meistarība"!) konkrēta suņa vērtējumā, kurus aicinātu iespējami plaši piemērot Latvijas medību kinoloģijas praksē. Tie būtu:
- oža, meklēšana,
- balss,
- attieksme pret medījamo dzīvnieku (niknums),
- atgriešanās pie saimnieka,
- veiklība kontaktā ar medījamo dzīvnieku,
- paklausība.
Labprāt uzklausītu kompetentus vērtējumus par šeit izklāstītajiem spriedumiem un ieteikumiem. Medību kinoloģijas turpmākā attīstība valstī gaida koleģiālu diskusiju, lai kopīgi un profesionāli iezīmētu neatliekamos un ilglaicīgos uzdevumus šīs mums visiem tik svarīgās jomas pilnveidē Latvijā. Medību suns pelnījis cilvēcisku, proti, pārdomātu attieksmi. Būsim prātīgi savos lēmumos un atcerēsimies, ka sentēvu gudrība "septiņas reizes nomērī, vienreiz nogriez" spēkā arī XXI gadsimtā un Latvijas Republikā!
Cieņā (N.Varganovs)
2012. gada 21. jūnijā

A ko tad Cirsis tādu uzrakstīja? Kādi ir viņa priekšlikumi?
Mans viedoklis- Latvijas medību apstākļiem ir vajadzīgs suns ar vidēju niknumu un neatlaidību (vjazkostj). Mēs nedzīvojam Sibīrijā, mums nevajag laiku, kas alni vajā 20 un vairāk km, kā ar to krievi liekās (nezinu, var būt *irš!), bet jagdterjera DIVU SUTKU NEPĀRTRAUKTU DARBU es savā mūžā esmu piedzīvojusi! Kas par daudz- tas par skādi!