Forums

Tiešām , nav labi ,ka tas zvērs ilgi nenāk un kad viņš beidzot nāk tas laimes brīdis ir tik liels,ka apkārt neko citu vairs neredz.

Gunti, nāk vai nenāk zvērs ir atkarīgs tikai no paša. Ir mednieki, kam viss mūžs paiet, bet zvēri kā nenāk, tā nenāk.

Māri, es runāju par dzinējmedībām! Tur gan nekas nav atkarīgs no mednieka vai zvērs nāks, vai nenāks viņam virsū. Vairāk vai mazāk pieredzējis mednieks var partedzēt un zināt zvēru pārejas vietas!!!
Laimoni, es biju domājis, ka Tu runā, par dzinējmedībām, kur +/- var kaut ko secināt par potenciālo mednieku, bet kā jūs varat novērtēt cilvēku, kurš individuāli piedalās medībās??? Pieņemsim, kad es uzsāku medību gaitas, tad man gadījās sākt ar bebriem un no pirmajām 3 reizēm, ko pavadīju pie ūdens pavasarī, man "itkā" bija iespēja visas trīs arī tikt pie bebra, bet netiku jo: biju nobriedis šaut tikai ar 100% pārliecību, ka mans pirmais šāviens pa medījumu būs 100% rezultatīvs: biju dzirdējis, ka ar 0000 ieteicams šaut tikai līdz 20m, bet otrais bebrs aiz nelieliem krūmiem iznira apm 20m, bet 3. pa grāvi pedot ienira, tad, kad gribēju šaut, bet iznira pareizā vietā un mans pirmais šāvien izrādījās rezultatīvs! Zinot dažādu mednieku domas un viedokli par šaušanu konkrētā distancē ar konkrēto munīciju, kā arī dzirdēts, par bremzēšanu (bikšu pielaišanu ieraugot dzīvnieku) un neizšaujot konkrētā situācijā, rodas šaubas, vai es kā jaunais mednieks varētu 100% būt pārliecināts, ka ar savu rīcību būšu apmierinājis katra kolektīva biedra subjektīvo viedokli! Lai arī man ir paveicies tikt kolektīvā un nav jācīnās par vietu zem saules, es, apspriešot dažādas situācijas , starp dažādu kolektīvu un vecumu medniekiem, vēl neesmu praktiski saņēmis 100% vienotu atbildi vai sakaidrojumu, kādai konkrētai situācijāi! Viens saka bija jāšauj, otrs saka, ka nē!

Gunti , ir ok. Nekad visiem neizpatiksi, jo patiesība ir pa vidam. Kolektīvā Tev ir jābūt diplomātam un jāpazīst veči. Vienu situāciju var aprakstīt dažādi, tik jāzin kā to pasniegt un visi būs apmierināti :).Jā , un par to novērtēšanu individuālajās - nu nogāz kādas piecas sivēnmātes pēc kārtas...

Gunti, nečikā te sev un večiem prātus. Izbaudi to, ka esi kolektīva biedrs un necepies, kā būtu un kā nebūtu, nav viennozīmīgas atbildes, jo katrs šāvējs nes personīgu atbildību par izdarīto vai neizdarīto šāvienu. Nekad nebūsi 100% visiem labs, jebkurā variantā, par Tavu rīcību vai neizdarību, kādam citam būs citāds viedoklis... Kad būsi nosoļojis savā kolektīvā divciparu skaitu sezonas, ko arī novēlu. Tad viss Tevis te tagad saceltais šums pašam liksies tāds savāds. Te jau par diplomātiju Laimonis aprakstīja.

Par dzinējmedībām un zvēru nenākšanu virsū gan es nepiekritīšu, ka nekas nav atkarīgs no mednieka.
Protams ka vaiāk ir atkarīgs no vietas kurā stāvi, no dzinēju un suņu darbības, bet ir lietas ko tu pats arī vari ietekmēt lai medījums tevi mazāk sajustu - proti stāvvietas izvēle, apģērbs, tavas radītās smaržas, smakas (cigaretes, sviedri u.c.) izturēšanās uz masta (nekustēšanās, vietas "labiekārtošana".
Ja kļūdos, lai pieredzējušākie medieki palabo, jo pats arī esmu tikai ar 3 gadu stāžu, bet esmu mežā vismaz reizi vai pāris nedēļā.

Par jaunajiem medniekiem varu iekomentēt tikai to kā esmu pats mainijies. Ja pirmajos medību gados ir ambīcijas un vēlme pa katru cenu kaut ko nobliezt, lai varētu savā kontā ierakstīt kādu trofeju, tad tagad tam vairs nav tādas nozīmes. Pirms izdarīt šāvienu vairs nav satraukuma un ir lielāka iespēja korekti novērtēt gan apstākļus gan pašu medījumu. Tā ka es tomēr pievienošos tiem kas uzskata ka pieredzei ir liela nozīme. Protams tas nenozīmē, ka mēslus netaisa arī veci mednieki, jo dažam labam bērnība nekad nebeidzās :)

Nu, nu Sandi. Vai tad satraukums nemaz nav? Tad jau nemaz nav vērts uz mežu iet. Piemēram, es dodos uz jakti pārsvarā adrenalīnu sasmelties. Uz gaidi pietiek zariņam aiz muguras pārlūzt un paliek jau "siltāk".

Labi pasmējos par to "siltāk" Laimoni, Tu te puišus smīdini :) :) :))))

Lai cik tas dīvaini arī nebūtu, savā, nu jau tūlīt 25 gadu, mednieka gaitu laikā, esmu novērojis, ka zvēriem ir kaut kāds čuis. Noliec vienu izcilu pūdelmani kaut vai lauka vidū, kur nekad neviens zvērs nav gājis, vienalga viņš šaus, un atkal - pļerr, un nav nekādas starpības vai tas ir pieredzēji, vai galīgi zaļš pūdelmanis.