Forums

Ja šauts ar monolītu uz ieejošā cauruma ar vilkmi apcērp spalvas

Nu runāt varam un gudroties, bet nezinot visus sīkumus nevaram izlemt kurš ir tas trāpīgais šāvējs. Jo tagad izlemt kuram kam pieder pie tik skopas info vienkārši nereāli.
Pašiem bija tā ka tika trāpīts pa alni tas vēl kādus 300m noskrēja un bija beigts. Šāva kādi 5 mednieki, bet reāli trāpīja tikai viens un tas pirmais kas šāva. Pārejie nopūdelēja, nevienas asins pilīties, ja tas alnis būtu nokritis citā vietā un neietu skatīties tad āmen tā tur tas un paliktu, jo skrēja pa mežu kā it kā nekas nebija noticis.
Šogad pats ar divas reizes pienācās piešaut alni un izrādās no 2 šāvieniem zāles dēļ un rikošeta viens garām un otrs vienkārši viņu apcirpa, spalvu daudz bet jēgas maz.
Kā jau minēju ja bija spalva uz sniega vai zemes, tad bija jāmeklē no kurienes šīs te spalsvas tika nocirptas, ja neatrada, tad tas ir X staltais, ja atrada un tas tiešām ir nocirpts tad Y mednieka staltais. Bet ļoti grūti spriest pie tik skopas info, protams ka katrs vilks deķa malu uz savu pusi.

20-40 metros trāpījumu nedzirdēt. Viennozīmīgi.

Mēs , protams, varam debatēt, kuram no medniekiem varētu piederēt nomedītais briedis, bet es piekrītu visiem tiem komentētājiem,kuri saka, ka ar tik mazu informācijas daudzumu to nu nevar izdarīt. Situāciju medībās ir daudz un praktiski tās gandrīz nekad neatkārtojas.Šajā gadījumā medību vadītājam bija jāizpēta gan munīcijas veidi, nogrieztā spalva, pēdu nospiedumi pēc pirmā šāviena, brūces atrašanās vieta utt.. Katrā gadījumā vadītājam arī jāpasaka galīgais lēmums, ja to izdarīt nevar, tad jālozē!!!
Ar cieņu un ne spalviņas
Gunārs

Manuprat vajadzeja kartigi petit nošauto zveru, ja abi mednieki saka ka trapijuši tad butu jabut diviem ieejas caurumiem bet ja tikai viens tad viens mednieks trapija un otrs tikai noskuta un ja asinis pec otra šaviena tad otrs ir autors, tas ta teikt pec logikas. Bet isteniba gruti spriest, jo pašam ir bijis ta ka paspeju izšaut alnim vienu reizi un viņš noskreja 50metri bez asinim un nokrita beigts... un ja butu kas vel šavis, nu tad ari butu jautajums kurš nosava???

Izlasot situācijas īso aprakstu, es noteikti atdotu medniekam Y, jo, ņemot vērā tikai doto informāciju, tas ir vienīgais variants. Mednieks X izšauj, briedis turpina skriet, izšauj mednieks Y un šāviena vietā parādās asinis. Zinot tikai šo info - autors ir mednieks Y.

Pagājušajā svēdienā kolēģis uzšāva pa lēni skrienošu alņu govi. Dzirdēja gan pūkšķi pa korpusu, gan bija mazliet asinis, gan spalvu kušķi, bet alnis prom. Uzlika mani ar KEL uz asinspēdu. Apmēram pēc 2km pats šāvējs jau sāka bīdīt domu, ka asiņu tikpat kā nav un alnis iet stabili. Gribēja jau mest mieru. Bet par cik suns labi gāja pa pēdu, tīri azarta pēc vien negribēju mest mieru. Bridām pa purvu pa sagāstiem baļķiem, ūdens brīžam līdz vietai kur kājas sākas. Līdz kādā vietā atradām ka alnis nogūlies un ir asinis. Pagājušas bija jau ~2stundas. Pārējie džeki stāv mastu ielenkuši pāreju vietās zvana kā jāmet miers, bet par cik suns ņema labi pēdu pierunāju turpināt. Trešajā gulēšanas vietā alni panācām un tad palaidu suni vaļā no garās saites alnis aiznesās it kā nekas nebūtu bijis. Apmēram pēc 0.5km to sagaidīja veiksmīgais mednieks. Sākumā uz vietas apskatot alni smuks caurums izštancēts tieši virs 10-nieka. Starp sirdi un mugurkaulu. Visi nobrīnījāmies ka no spicā tik liels caurums bet nu kā ir tā ir. "Sekcija" parādīja īsto ainu. Pirmais šāvējs bija arī lielā cauruma autors. Breneka lode bija gājusi caur lāpstiņas malai cauri ribai un palikusi pie mugurkaula. It kā trāpījums ideāls, bet alnis pēc tam nogājis 3.5-4km. Man protams liels gandarījums par savu suni. Tikpat kā pats būtu nošāvis.
Lai kāds bija pirmais trāpījums neviens nešaubījās un neiebilda, ka alnis pieder otram šāvējam. Atlika vien pabrīnīties, kā tas tik lielu gabalu vēl nogāja.
Pēc tam vakarā šāvējs klusiņām pats minēja, ka laikam jau attālums no kāda šāvis priekš gludā bijis par lielu. Trāpījums ir bet šoks vairs nav pietiekams.
Morāle:
1. Arī pēc šķietami laba trāpījuma alnis var noiet lielu gabalu.
2. Tomēr stingrāk jāpieturas pie gludajiem ieteiktās max distances.
3. Labi, ka ir suns, kas iet pa asinspēdu.

Ar ideālu šāvienu alnis nevar noiet 3-4 km. Šāviens pa lāpstiņu ir slikts šāviens, kura autors nevar cerēt, ka medību vadītājs viņam piespraudīs skuju.
Bet par šo konkrēto gadījumu... Ja es būtu medību vadītājs un informācijas būtu tik, cik šeit izlasījām, tad medījums būtu jālozē. Tas, ka asinis sākās pie otrā mednieka, neko neizsaka, jo liels asiņu vairums parasti sākas pēc slikta šāviena, kad ir sašautas, teiksim, kājas. Pie iekšējo orgānu ievainojuma asinis varētu parādīties pēc 50 - 100 metriem, kādreiz pat vēl tālāk. Ja pirmā šāviena vietā bija spalvas, tad man ir aizdomas, ka autors varētu būt pirmais mednieks, jo, kā jau teicu, asinīm būtu jāparādas tikai pēc kāda laika.
Bet, kā jau teicu, informācijas ir par maz un spriežot pēc situācijas apraksta, iespējas iegūt lielāku informāciju bija.

Mūsu kolektīvā tādā situācijā autors būtu Y. Bija vienreiz viens Minhauzens, kurš pirmais šāva ar spico netrāpija, bet otrais ar gludo nolika briedi. Pirmais gribēja uzstāt, ka tas ar gludo iešāvis tur pat kur viņš ar spico, tāpēc redzams tika Gludā caurums un autors esot viņš.

Jāni P., pats tak medību vadītājs esi.... pie šāda verdikta nākamreiz kolektīvs var neļaut vadīt Tev dzinējmedības.
Galīgi un noteikti pēc tās inf. kas dota, nevar noteikt piederību. NE-VAR.
Jānīt, atceries, asinis otrā šāvēja sektorā nedrīkst uzskatīt par neapstrīdamu pierādījumu medījuma piederībai, it sevišķi rudens-ziemas periodā.
Intuitīvi jūtu, ka pie vainas drīzāk jābūt pirmajam (x) medniekam. Taču ja nav papildinfas, tad šoreiz tikai lozēšana var tikt uzskatīta par taisnīgāko veidu kā noteikt piederību.