Forums

..../Medību likuma grozījumi attieksies uz 24 000 Latvijas aktīvo mednieku un apmēram 150 000 zemes īpašnieku. Par likumprojekta atbalstīšanu trīs lasījumos vēl jālemj Saeimai./
Saeimas Preses dienests
Esmu gan starp 24000 aktīvo mednieku,gan starp 150000 zemes īpašniekiem, kurus skars izmaiņas Medību likumā.Kopā ar dzimtas īpašuma atgūšanu sāku nodarboties ar medībām 90-to sākumā.Kaut dzīvoju,strādaju lauku vidē man nav iespējas medīt dzīves vietā Alņus,Staltbriezus...un nejau tāpēc, ka es būtu labs vai slikts mednieks, labs vai slikts zemes īpašnieks, vienkārši, tiem medību tiesību lietotājiem,kuriem ir medību tiesības manam īpašumam pieguļošajos publiskajos mežos,tādu Aigaru nevajag,nevajag arī Artūru,Ojāru vēl vienu AIgaru...nevajag un VISS,kaut gan nē viens medību formējums piedāvāja iestāties un mēģināt medīt kopā,UZMANĪBU NOTEIKUMIEM 6000LS iestāšanās un 2000ls gada maksa....domāju jau 5gadus.Nav divreiz jāmin ar ko kopā esmu....domās... un daļu arī saprotu... protams, tie ir zemes īpašnieki,kuri cīnās par medību tiesībām savos 50h.
Tai pašā laikā esmu arī medību formējuma valdes priekšēdis(15km tālak no dzīves vietas, citā novadā), mans paraksts ir uz vairāk kā 100 līgumiem ar zemes īpašniekiem par medību tiesību nomu.Kā medību formejuma vadītājs esmu PRET minimālās platības samazināšanu pārnadžu medībām,bet, kā zemes īpašniekam, NEGRIBĒTOS LAI KĀDS MAN UN MANIEM ĢIMENES LOCEKĻIEM LIEGTU V I S M A Z NELIMITĒTOS MEDĪD...

Lūdzu, Aigar!
Saeima < Likumdošana < Likumdošanas datu bāze < Komisijās izskatāmie likumprojekti < Tautsaimniecības komisija < Kārtas nr.71; dokumenti 434/Lp11.

Šis bija mans brīvs atstāstījums, nevis likuma panta citāts. Bet kompromiss jeb mazākais ļaunums mednieku klubiem bija izvēle starp to, vai turpinām veidot medību iecirkņus bez platību ierobežojuma, kā tas ir tagad ( kaut vai no pus hektāra ābeļdārzā vai piemājas dīķīša ) vai atļaujam īpašniekam medīt nelimitētos. Izvēlējāmies otro variantu. Īpašnieku galvenie argumenti bija : kāpēc es savā dīķī nevarētu nomedīt pīli vai grāvī noķert bebru, ko klubi dara nelabprāt.
Zemes īpašnieks slēdzot līgumu ar mednieku klubu par medību tiesību nodošanu, protams, pats zaudē šis tiesības. Taču arī šeit iespējami varianti. Piemēram, es, noslēdzot līgumu ar medību klubu, paturēju tiesības medīt nelimitētos savā īpašumā, ierakstot to līgumā.

Maldos pa to Saeimas mājas lapu.Ja nav grūti,Māri,ieliec linku,kur ar tiem priekšlikumiem var iepazīties.
Iepriekš paldies.

Pareizi Jāni E. kā jau iepriekš minēju pie šāda cūku blīvuma esam nonākuši tikai lielo lauksaimnieku bezatbildīgās darbības dēļ tad kāpēc neļaut viņiem so situāciju izlabot.

Māri, varbūt man , kas nepieleca, bet pēc šī var arī izdomāt, ka zemes īpašnieks nevar slēgt līgumu ar medniekiem un nodot medību kolektīviem medību tiesības. Tad jau izjūk visa līdzšinējā kārtiba par medību platībām.

Aigar! Man slinkums visu aprakstīt, skaties Saeimas mājas lapā.

/ko tad darīt lauksaimniekiem kuri praktiski arī ir galvenie cūku uzturētāji/
Juri Sils, Kā tad izpaužas tā lauksaimnieku veiktā cūku uzturēšana?
Pie normālas zemnieku saimniekošanas uz laukiem ko ēst cūkām ir 3-4 vasaras mēnešus gadā. Pārējā laikā cūkas barojas mežā savā dabīgajā vidē ar sev pierasto pārtiku.
/mednieki parazitē uz zemnieku rēķina grib lai cūku būtu daudz un pie dirsas par zemnieka ražu/ Izskatās ka drīzāk zemnieki grib parazitēt uz meža resursu rēķina.
Pabraucot pa "zemnieku" laukiem varam novērot, ka tur kur vasarā auga kukurūza tur vēl joprojām, janvārī, aug kukurūza.
Vai nav tā ka zemnieki paši cenšas pāraudzināt cūkas neēst meža saknītes un kukaiņu kāpurus, bet lauksaimniecības pārpalikumus kas tiek atstāti uz lauka. Tas, ka Latvijā dzivojošās cūkas ir iemācījušās ēst kukurūzu tas ir tikai parazitējošo zemnieku nopelns. Vai zemnieki nav tie, kas iemācījuši cūkām nedzīvot mežā, bet pat sniegotās ziemās dzīvoties pa kukurūzas laukiem.
Mūsu mednieku pulciņā janvāra mēnesī nomedītajām cūkām VISĀM kuņģi pilni ar kukurūzu. Tad ko Jūs zemnieki gribat, lai šādi audzētas cūkas kaut kā atgriežas pie meža.
Varbūt vajag sākt pašiem ar sevi, savas saimniekošanas sakārtošanu, nevis likumdošanas pielāgošanu parazītu dzīves veidam.
Ja lauksaimniecības zemēm gar mežiem, mūsu pusē Gaujas līčiem , kas ir GNP teritorija un intensīvas medības nenotiek,un gadu desmitiem tiek audzēta kukurūza uzceltu žogus, kā to dara Eiropas zemnieki, tad postījumi būtu mazāki. Bet tie jau ir izdevumi ko Latvijas "zemnieki" nevar atļauties. Medniekiem gan nerēķinoties ar saviem izdevumiem jāuzņemas naktssarga darbs.

/3. Zemes īpašnieks ( ja viņš ir mednieks ) savā īpašumā var medīt nelimitētos dzīvniekus un putnus bez medību iecirkņa reģistrēšanas, bet nevar šīs tiesības nodot citiem./ - Māri - vai tad mans puika (vai vecais... vai bralis) nevarēs medīt nelimitētos,ja ir mednieki, man piederošā īpašumā????

ML grozījumi, kurus MK iesniedzis Saeimai ir sekojoši formulējumi, kuri runā par šo tēmu :
1. Meža cūka limitētais dzīvnieks ar minimālo medījamo platību 1000 ha no tiem vismaz 200 ha meža.
2. Minimālā medību iecirkņa platība 200 ha.
3. Zemes īpašnieks ( ja viņš ir mednieks ) savā īpašumā var medīt nelimitētos dzīvniekus un putnus bez medību iecirkņa reģistrēšanas, bet nevar šīs tiesības nodot citiem.
Palasot iesniegtos priekšlikumus Tautsaimniecības komisijai uz otro lasījumu ( var atrast Saeimas mājas lapā ) vienīgie iebildumi pret šo ir Zemnieku saeimai, kura grib mežacūku pārvērst par nelimitēto. LMS pret to kategoriski iebilst un mēs savu viedokli aizstāvēsim Tautsaimniecības komisijā.
Vēl par lukturiem un nakts optikām. Manuprāt labu priekšlikumu iesniedzis Jānis Bārs: ar lukturi - mežacūkas, lapsas un jenotus, bet ar nakts optiku - tikai mežacūkas.