Andi, piebremzē... Kādas vēl slēgtās diskusijas!
Ja cilvēkam ir ko teikt par lietu, lai izsakās...
Albert - ir lasītas Litza grāmatiņas un arī šauju ar viņa custom drag curve... Kaut kāda miglaina sapratne par ballistiku ir...
BET, ko Tu iesaki darīt?
p.p.s.
Un zemskaņas mums nevienam šajā attālumā vēl nafff....
Vienkāršotā skaidrojumā tam ir sakars tikai un vienīgi ar stabilizāciju. Kamēr lode atrodas virsskaņas reģionā, spiediena centrs atrodas starp lodes galiņu un gravitācijas centru, tuvāk gravitācijas centram. Transonic reģionā šis spiediena centrs sāk virzīties uz lodes galiņa pusi, sākot destabilizēt lodi. Attiecīgi spēja pretoties šai parādībai ir atkarīga no sākotnējā stabilitātes koeficienta un lodes konstrukcijas. Tā ir kompleksa parādība, saistīta arī ar diezgan sarežģītu gaisa turbulenci ap lodes asti transonic reģionā. Tāpēc tiek uzskatīts, ka noturīgākais astes leņķis ir starp 7 un 9 grādi. 168 Sierra MK šis leņķis ir 13, un pastāv uzskats, ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc šī lode ir lietojama tikai līdz transonic. Bet tā ir teorija. Taču tas izskaidro diezgan strauju lodes aerodinamisko spēju kritienu tieši transonic reģionā. To nevar aprakstīt ar vienu G7 koeficientu, vidējā kļūda šajā 1076m distancē ir ap pusmetru. Ja trāpa šādā distancē ar vienu G7 ar mūsu kalibriem, tad ir uzminēts, nevis izskaitļots. Vienīgais ceļš ir dragfunkcijas, kas tiek aprakstītas ar daudziem pretestības koeficientiem (Cd) konkrētai lodei atkarībā no mahiem. Tāpēc ja lieto G7, tad vēlams noturēties virs 1.2 mahiem konkrētajā distancē. Šeit ir slidens moments ar custom dragfunkcijām, mēs nekādi nedrīkstam modificēt lodes, ne trimerēt, ne apspiest galus. Lodes formai ir jābūt precīzi tādai, ar kādu piemēram Litz to ir mērījis. Savādāk ir jābūt editējamai dragfunkcijai, vai vismaz 4-5 G7 BC atkarībā no mahiem.
Vēl aizmirsu piebilst, ka pat experimentāli nomērītā konkrētas lodes balistika būs dažāda pie dažādas sākotnējās lodes stabilizācijas. Ja tas ir virs 1.5 un uz augšu, tad izmaiņas ir nebūtiskas. Ja uz leju, tad uz katru 0.1 soli lejā ir ap 3% zudums. Es jautāju viņiem, kāpēc tas ir viņu publikācijās, bet nav realizēts viņu ciparotājos. Atbildēja, ka tas vēl ir mērījumu stadijā, lai pilnīgi precīzi to definētu. Taču, ja nenolaižas zem 1.5, tad viņa kurvēm un BC var ticēt.
Tā pirmā daļa jau ir tāda teorētiska. No visiem skaidrojumiem pasaule ir apstājusies pie šī te. Iznīcīnātājiem arī dēļ turbulences skaņas pārējā izmanto braukājošu smagumu, lai sakārtotu šos centrus.
Par pārējo gan bez iespringuma. Ir samērā laba statistika šajos attālumos, daudz domāts, salīdzināts, rēķināts. Grāmatas un internets ir viens, kamēr pats neuzšauj kaut ko daudzmaz kvalitatīvu mērījumiem un pieņēmumiem, tikmēr jau tādas īpašas pārliecības nav. Vai arī tieši otrādi - ir baigā pārliecība, ka visu var izrēķināt :)
Kad lode zaudē ātrumu skaņas vilnis to apsteidz un tā saņem triecienu
te ko atrumā atradu
http://forum.guns.ru/forummess...
Ja cilvēkam ir ko teikt par lietu, lai izsakās...
Albert - ir lasītas Litza grāmatiņas un arī šauju ar viņa custom drag curve... Kaut kāda miglaina sapratne par ballistiku ir...
BET, ko Tu iesaki darīt?
p.p.s.
Un zemskaņas mums nevienam šajā attālumā vēl nafff....
Žēl, ka šī atziņa nāk pēc Longshota...
Par pārējo gan bez iespringuma. Ir samērā laba statistika šajos attālumos, daudz domāts, salīdzināts, rēķināts. Grāmatas un internets ir viens, kamēr pats neuzšauj kaut ko daudzmaz kvalitatīvu mērījumiem un pieņēmumiem, tikmēr jau tādas īpašas pārliecības nav. Vai arī tieši otrādi - ir baigā pārliecība, ka visu var izrēķināt :)