VMD var radīt būtiskus zaudējumu valstij ja turpinās ignorēt zemes īpašnieku tiesības atttiecībā uz medību tiesību izmantošanu.
VMD (valsts meža dienests) pilnībā ignorē zemes īpašnieku medību tiesības, pretēji civillikumā noteiktajam, VMD uzskata ka zemes īpašnieks zaudē jebkādas tiesības noteikt kas viņa zemē medīs ja ir noslēdzis medību nomas līgumu ar mednieku kolektīvu, ar līguma noslēgšanu VMD uzskata ka zemes īpašniekam vispār vairs nav tiesību aizliegt savā zemē medības kamēr līgums nav lauzts tiesā (kas ir apmēram 4 gadi + tiesāšanās izdevumi) , VMD ieskatā ar līguma noslēgšanas brīdi zemes īpašnieks vairs nav šo tiesību pārvaldītājs līdz līguma lauzšanai.
Ņemot vērā to, ka lielākā daļa medību nomas līgumu saturiski ir patapinājuma līgumi, neiedziinoties līguma saturos līdz šim šādu VMD rīcību arī akceptējušas zemākas instances Tiesas, tomēr nesen Senāts ir lēmis savādāk.
No senāta sprieduma izriet,ka perspektīvā VMD attieksme ignorējot Zemes īpašnieka tiesības var super dārgi izmaksāt valstij, ja zemes īpašnieki sāks sniegt prasības ECT par viņa īpašumtiesību prettiesiku izmantošanu un viņam piekrītošo imperatīvo tiesību (medību tiesību) ierobežošanu (faktiski izmantojuma liegumu).
Spēkā stājies Senāta spriedums kurā atgādināts ka tieši zemes īpašniekam ir imperatīvas tiesības uz medību tiesībām. Zemes īpašnieka norādījumi saistībā ar medību aizliegumu ir obligāti VMD (Valsts meža dienestam) no kā izriet ka tie ir nekavējoties izpildāmi neatkarīgi no tā vai ir spēkā līgums vai nav jo zemes īpašnieks ir tiesību valdītājs pat tad ja ir noslēgts patapnājuma līgums.
Spriedums publiski vēl nav pieejams, bet ir spēkā stājies.
Augstākās Tiesas senāta 2013.gada 28.novembra spriedums SKC-295/2013 civillietā C23057310 par medību nomas līguma strīdu, gadījumos, kad medību tiesību izmantošana ir nodota bez atlīdzības .
No sprieduma izriet , ka neatkarīgi no tā kāds ir līguma nosaukums (nomas vai patapinājuma) līgums jātulko saturiski, konkrētajā situācijā medību tiesības ir nodotas bez atlīdzības līdz ar to medību tiesības uzskatāms par patapinātām nevis iznomātām, Saskaņā ar Civilikuma normām patapinājuma devējs (atšķirībā no nomas gadījuma) vienpusēji var atprasīt lietu jebkurā laikā, kā arī viņš ir šīs lietas valdītājs pat patapinājuma līguma darbības laikā jo patapinājuma ņēmējs ir tikai lietas turētājs nevis valdītājs (kā tas atšķirībā no patapinājuma ir nomas gadījumā), no kā izriet ka neatkarīgi no tā kāds ir līguma nosaukums, ja medību tiesības nodotas bez maksas tas tulkojams kā patapinājums, no kā izriet ka Meža dienestam ir pienākums klausīt patapinājuma devēja (zemes īpašnieka) gribu neatkarīgi no tā vai līgums ir lauzts vai nav lauzts tiesā.
Vēl viena nianse kas varētu būt svarīga, - tikai zemes īpašniekam ir imperatīva tiesība saskaņā ar CL 935 panta 2 daļu aizliegt medības savā zemē, neatkarīgi no tā vai ir spēkā līgums vai nav, un pat neatkarīgi no tā vai tas ir nomas vai patapinājuma līgums.
Ceru ka Jums inormācija noderēs turpmāk slēdzot līgumus par medībām, ja ir interese saņemt spriedumu pilnībā rakstiet uz epastu - multibos@inbox.lv
Nu ļoti jauki!
Tas tikai nozīmē, ka tāda līgumu obligāta slēgšana ir nelietderīga.
Katram kolektīvam ir jābūt savai apmedījamai platībai, reāli apvilktai kartē, un punkts!
Pašvaldība, reizi gadā, izsūtot zemes īpašniekam rēķinu par zemes nodokli, informē to, ka viņa zeme atrodas mednieku
kolektīva "X" apmedījamā teritorijā, ka ir tādi un tādi nosacījumi, ka viņš var informet kolektīvu "X" un VMD par
savu nevēlēšanos, ka kāds medī uz viņa zemes.
Normatīvos aktos ir jābūt noteiktai zemes īpašnieka atbildībai par to, ka
viņš saprot un uzņemas atbildību par iespējamiem meža zvēru postījumiem uz savas zemes, un it sevišķi, par iespējamiem
zaudējumiem trešajām personām, kas ir radušies viņa darbības vai bezdarbības dēļ.
Nekādu pretenziju celšana par postījumiem!
Un beigtos tas murgs ar 1000 un 1 līguma slēgšanu, īpašnieku meklēšanu, lūgšanos, pierunāšanu, īpašnieku reketu.
Un kur tagad paliek šis minimālais 100 m pārrāvums starp līgumu platībām lai būtu iecirknis un varētu medīt?
Šodien es Tev atļauju medīt uz savas zemes, rīt Tu nenāc, neļauju, nāc aizparīt un vēl divas dienas,
pēc tam skatīsimies, kā Tu uzvedīsies.
Šodien Tev ir 99m pārrāvums, rīt 500m pārrāvums un kādos 200 ha nevari medīt, aizparīt varēsi.
Ja nekas nemainīsies, tad mednieki būs kā tādi idioti, licences jāatšauj, postījumi jānovērš, zvēri jāpiebaro,
pašam tas viss jāapmaksā, bet tas viss jādara ar nolaistām biksēm, lai VMD, inspektori un zemes īpašnieki jebkurā laikā pie putras gaņģa tiek klāt.
VMD (valsts meža dienests) pilnībā ignorē zemes īpašnieku medību tiesības, pretēji civillikumā noteiktajam, VMD uzskata ka zemes īpašnieks zaudē jebkādas tiesības noteikt kas viņa zemē medīs ja ir noslēdzis medību nomas līgumu ar mednieku kolektīvu, ar līguma noslēgšanu VMD uzskata ka zemes īpašniekam vispār vairs nav tiesību aizliegt savā zemē medības kamēr līgums nav lauzts tiesā (kas ir apmēram 4 gadi + tiesāšanās izdevumi) , VMD ieskatā ar līguma noslēgšanas brīdi zemes īpašnieks vairs nav šo tiesību pārvaldītājs līdz līguma lauzšanai.
Ņemot vērā to, ka lielākā daļa medību nomas līgumu saturiski ir patapinājuma līgumi, neiedziinoties līguma saturos līdz šim šādu VMD rīcību arī akceptējušas zemākas instances Tiesas, tomēr nesen Senāts ir lēmis savādāk.
No senāta sprieduma izriet,ka perspektīvā VMD attieksme ignorējot Zemes īpašnieka tiesības var super dārgi izmaksāt valstij, ja zemes īpašnieki sāks sniegt prasības ECT par viņa īpašumtiesību prettiesiku izmantošanu un viņam piekrītošo imperatīvo tiesību (medību tiesību) ierobežošanu (faktiski izmantojuma liegumu).
Spēkā stājies Senāta spriedums kurā atgādināts ka tieši zemes īpašniekam ir imperatīvas tiesības uz medību tiesībām. Zemes īpašnieka norādījumi saistībā ar medību aizliegumu ir obligāti VMD (Valsts meža dienestam) no kā izriet ka tie ir nekavējoties izpildāmi neatkarīgi no tā vai ir spēkā līgums vai nav jo zemes īpašnieks ir tiesību valdītājs pat tad ja ir noslēgts patapnājuma līgums.
Spriedums publiski vēl nav pieejams, bet ir spēkā stājies.
Augstākās Tiesas senāta 2013.gada 28.novembra spriedums SKC-295/2013 civillietā C23057310 par medību nomas līguma strīdu, gadījumos, kad medību tiesību izmantošana ir nodota bez atlīdzības .
No sprieduma izriet , ka neatkarīgi no tā kāds ir līguma nosaukums (nomas vai patapinājuma) līgums jātulko saturiski, konkrētajā situācijā medību tiesības ir nodotas bez atlīdzības līdz ar to medību tiesības uzskatāms par patapinātām nevis iznomātām, Saskaņā ar Civilikuma normām patapinājuma devējs (atšķirībā no nomas gadījuma) vienpusēji var atprasīt lietu jebkurā laikā, kā arī viņš ir šīs lietas valdītājs pat patapinājuma līguma darbības laikā jo patapinājuma ņēmējs ir tikai lietas turētājs nevis valdītājs (kā tas atšķirībā no patapinājuma ir nomas gadījumā), no kā izriet ka neatkarīgi no tā kāds ir līguma nosaukums, ja medību tiesības nodotas bez maksas tas tulkojams kā patapinājums, no kā izriet ka Meža dienestam ir pienākums klausīt patapinājuma devēja (zemes īpašnieka) gribu neatkarīgi no tā vai līgums ir lauzts vai nav lauzts tiesā.
Vēl viena nianse kas varētu būt svarīga, - tikai zemes īpašniekam ir imperatīva tiesība saskaņā ar CL 935 panta 2 daļu aizliegt medības savā zemē, neatkarīgi no tā vai ir spēkā līgums vai nav, un pat neatkarīgi no tā vai tas ir nomas vai patapinājuma līgums.
Ceru ka Jums inormācija noderēs turpmāk slēdzot līgumus par medībām, ja ir interese saņemt spriedumu pilnībā rakstiet uz epastu - multibos@inbox.lv
Tas tikai nozīmē, ka tāda līgumu obligāta slēgšana ir nelietderīga.
Katram kolektīvam ir jābūt savai apmedījamai platībai, reāli apvilktai kartē, un punkts!
Pašvaldība, reizi gadā, izsūtot zemes īpašniekam rēķinu par zemes nodokli, informē to, ka viņa zeme atrodas mednieku
kolektīva "X" apmedījamā teritorijā, ka ir tādi un tādi nosacījumi, ka viņš var informet kolektīvu "X" un VMD par
savu nevēlēšanos, ka kāds medī uz viņa zemes.
Normatīvos aktos ir jābūt noteiktai zemes īpašnieka atbildībai par to, ka
viņš saprot un uzņemas atbildību par iespējamiem meža zvēru postījumiem uz savas zemes, un it sevišķi, par iespējamiem
zaudējumiem trešajām personām, kas ir radušies viņa darbības vai bezdarbības dēļ.
Nekādu pretenziju celšana par postījumiem!
Un beigtos tas murgs ar 1000 un 1 līguma slēgšanu, īpašnieku meklēšanu, lūgšanos, pierunāšanu, īpašnieku reketu.
Un kur tagad paliek šis minimālais 100 m pārrāvums starp līgumu platībām lai būtu iecirknis un varētu medīt?
Šodien es Tev atļauju medīt uz savas zemes, rīt Tu nenāc, neļauju, nāc aizparīt un vēl divas dienas,
pēc tam skatīsimies, kā Tu uzvedīsies.
Šodien Tev ir 99m pārrāvums, rīt 500m pārrāvums un kādos 200 ha nevari medīt, aizparīt varēsi.
Ja nekas nemainīsies, tad mednieki būs kā tādi idioti, licences jāatšauj, postījumi jānovērš, zvēri jāpiebaro,
pašam tas viss jāapmaksā, bet tas viss jādara ar nolaistām biksēm, lai VMD, inspektori un zemes īpašnieki jebkurā laikā pie putras gaņģa tiek klāt.