Forums

ārpus ieroča tāā aptvere ir metāla vai plastmasas kastīte ar kuru var dauzīt piem. riekstus ,vai arī patronas glabāt .

Nu un kur tad problēma, ja aptvere pielādēta ar patronām atrodas kabatā? Nav taču pievienota ierocim.

No Renāra rakstītā pirmkārt nevaru saprast kā var uzskatīt par pievienoto daļu aptveri, kura atrodas kabatā. Drīzāk tā ir pievienojamā daļa. Otrkārt, ja jau aptvere ir kabatā un ierocis rokās vai uz pleca, tad saprotu, ka aprakstītā situācija attiecas uz šaujamieroča nēsāšanu.
Ministru kabineta noteikumi Nr.159 Ieroču, munīcijas un gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un kolekciju veidošanas noteikumi
96. pantā nosaka: „Nēsājot šaujamieroci un gāzes pistoli (revolveri), tas var būt pielādēts (aptverē (cilindrā) ir munīcija, aptvere (cilindrs) ievietota šaujamierocī vai gāzes pistolē (revolverī), patrontelpā nav munīcijas), nolaižamā belzējierīce ir nolaistā stāvoklī, drošinātājs (ja tas tehniski iespējams) ir ieslēgts.”
Kas attiecas uz šaujamieroča glabāšanu (un to pievienotām un pievienojamām daļām), tad to nosaka 78.pants: „Medību un sporta šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci glabā izlādētu (patronu padošanas mehānismā (aptverē vai cilindrā) un patrontelpā munīcija nav ielādēta). Pašaizsardzības šaujamieroci var glabāt vai nu kā medību un sporta ieroci, vai ar pielādētu patronu padošanas mehānismu (aptveri vai cilindru), kas nav pievienots ierocim (patrontelpā munīcija nav ielādēta).”
Piekrītu, ka glabāšanas gadījumā medību šaujamieroča aptvere nedrīkst būt pielādēta ne seifā, ne kabatā.
Kas attiecas uz šaujamieroča pārvadāšanu, tad vispār nekas nav teikts par aptveres stāvokli.
90. pants „Šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci fiziskā persona pārvadā iesaiņotu, izlādētā, izjauktā veidā (munīcija iesaiņota atsevišķi no šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča), nodrošinot tādus pārvadāšanas apstākļus un glabāšanas apstākļus medību, treniņšaušanas vai sporta sacensību norises vietā, kas nepieļauj nejaušu šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas rokās. Pārvadājot un izmantojot ieroci un tā munīciju, līdzi jābūt attiecīgā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujai.”

Tad, kad kāds par malumedībām sodītais šo "un" izmantos tiesā, pārsūdzot administratīvo sodu un pie kāda "vecā kaluma" tiesneša, kurš lieto tikai gramatisko interpretācijas medoti, tiks cauri, iespējams likumdevējs šo acīmredzamo absurdu novērsīs.
Valoda ir radusies, lai tajā precīzi un objektīvi formulētu domas, notikumus, viedokļus. Ja valodu izmanto "kaut kā" un paļaujas uz to, ka citi uztvers to gudro un ģeniālo domu, var iebraukt subjektīvisma purvā. Tādēļ - tiesību teorija, protams, ir laba lieta un reizēm gramatiskā tulkošanas metode ir nevietā, bet - tas nenozīmē, ka valodu var lietot kā ienāk prātā, it īpaši normatīvajos aktos, jo tikai precīzs un gramatiski pareizs valodas lietojums nodrošina objektīvu informācijas uztveršanu.

Administratīvā procesa likums, kurš sevī ietver tiesību teorijas pamatprincipus, kas varētu un tiktu piemēroti pat tad, ja nebūtu ierakstīti likumā par tiesību normu interpretāciju nosaka sekojošo:
„8.pants. Tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips
Iestāde un tiesa, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes (gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi), lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu (17.pants).
17.pants. Tiesību normu interpretācija un analoģija
(1) Iestāde un tiesa, interpretējot (tulkojot) tiesību normu, lieto šādas interpretācijas pamatmetodes:
1) gramatisko (filoloģisko) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu no valodnieciskā viedokļa;
2) vēsturisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu, ņemot vērā apstākļus, uz kuriem pamatojoties tā radīta;
3) sistēmisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu saistībā ar citām tiesību normām;
4) teleoloģisko (jēgas un mērķa) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu, pamatojoties uz lietderīgu un taisnīgu mērķi, kas ar attiecīgo tiesību normu jāsasniedz.
(2) Ja iestāde vai tiesa konstatē tiesību sistēmā nepilnību, tā var šo nepilnību novērst, arī lietojot analoģijas metodi, tas ir, sistēmiski analizējot līdzīgu gadījumu tiesisko regulējumu un šīs analīzes rezultātā konstatētos tiesību principus piemērojot konkrētajā gadījumā. Ar analoģiju nedrīkst pamatot tādu administratīvo aktu, kurš ierobežo adresāta cilvēktiesības.
(3) Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt gan pie rezultāta, kas atbilst tiesību sistēmai, gan pie rezultāta, kas ir pretrunā ar kādu tiesību normu, lieto to interpretācijas metodi, kuras rezultāts konkrētajā gadījumā atbilst tiesību sistēmai.
(4) Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt pie dažādiem rezultātiem, kas visi atbilst tiesību sistēmai, lieto to interpretācijas metodi, ar kuru konkrētajā gadījumā iespējams sasniegt lietderīgāko un taisnīgāko rezultātu.
(5) Ja Satversmes tiesa attiecīgo tiesību normu ir interpretējusi spriedumā, iestāde un tiesa piemēro šo interpretāciju.
(6) Ja augstāka iestāde iekšējā normatīvajā aktā interpretējusi tiesību normu, iestāde piemēro šo interpretāciju. Iestādes pilnvaras, kas minētas šā likuma 16.panta piektajā un sestajā daļā, paliek neskartas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)”
Secinājums zem šī visa. Tradīcija piemērot tiesību normu interpretācijā gramatisko metodi kā vienīgo ir sen zudusi. Šobrīd piemēro mazliet vairāk.
To, ka Medību likumā ierakstīts saiklis un starp iestādēm nebūt nenozīmē to, ka šīs iestādes tikai kopā ir tiesīgas rīkoties. Uz to norāda jau iepriekš pieminētais 28. pants, kurš tieši nosaka, ka ikvienai iestādei ir tiesības medniekam aizturēt uz laiku vai atņemt mednieka apliecību [..], otrkārt, pieminams, piemēram, Krimināllikuma 112. pants, kurš arī ietilpst kategorijā „medības reglamentējošie normatīvie akti”. Es domāju, reti kurš apšaubīs policijas tiesības vienpusējā kārtā kontrolēt šīs normas ievērošanu. Esmu pārliecināts, ka ir vēl daudz argumentu, kuri pilnībā apgāž saiklim „un” piedēvēto maģisko spēku. Drīzāk par šādu maģisku spēku var runāt tikai bez papildus zināšanām juridiskajā tehnikā.

Jāni M. Ne mirkli neapšaubu VMD tiesības un pienākumus, jo neesmu ar tiem iepazinies,kā medniekam nav bijis nepieciešamības.Es gribēju pievērst uzmanību uz neprecīzu formulējumu medību likumā,kas ir saistošs,un pēc kura jāvadās medniekiem.Un šīs neprecizitātes sekas var kalpot par labu likuma pārkāpējiem,kā to precīzi apraksta Ivo G. Domāju,ka precizēt šos likuma pantus būtu pašu kontrolējošo institūciju interesēs.

Valsts veža dienesta likums: "4.pants. Dienesta amatpersonu pienākumi
(1) Dienesta amatpersonu pienākums ir nodrošināt visu mežu uzraudzību atbilstoši meža normatīvo aktu prasībām, pārtraukt un novērst meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumus, pārtraukt meža zemju izmantošanu neparedzētiem mērķiem, kā arī pārtraukt un novērst jebkuru citu mežam kaitīgu darbību.
(2) Dienesta amatpersonām, ievērojot darba īpatnības, darba laika ilgums netiek mērīts vai iepriekš noteikts.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 08.11.2002.)
7.pants. Dienesta amatpersonu tiesības
Uzraugot meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, Dienesta amatpersonām savas kompetences ietvaros ir tiesības:
1) netraucēti pārbaudīt dabā, vai tiek ievērotas meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasības;
2) apturēt vai aizliegt to juridisko un fizisko personu rīcību, kuras pārkāpj normatīvos aktus, kā arī pārtraukt jebkuru citu mežam un videi kaitīgu rīcību, kas noteikta normatīvajos aktos;
3) pārbaudīt pārkāpēju personību apliecinošus dokumentus, nogādāt viņus policijas vai pašvaldību institūciju dienesta telpās, kā arī nodot mežpārkāpumu materiālus tiesībaizsardzības iestādēm vainīgo personu saukšanai pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā;
4) pārbaudīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā produkcijas ieguves, glabāšanas, pārstrādes un realizācijas vietas, transportlīdzekļus, produkcijas ieguves rīkus, pārkāpēju personisko mantu un izņemt nelikumīgi iegūtos meža resursus, medību produkciju, pārkāpumu izdarīšanas rīkus, dokumentus un citus pierādījumus;
5) pieņemt lēmumus, sniegt atzinumus un izdot rīkojumus un priekšrakstus, sastādīt protokolus (aktus), izskatīt materiālus par Dienesta kompetencē esošo normatīvo aktu pārkāpumiem un, ja nepieciešams, saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības vai veikt citas normatīvajos aktos paredzētās darbības;
6) pieprasīt un bez maksas saņemt no juridiskajām un fiziskajām personām rakstveida un mutvārdu informāciju, kā arī iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem un meža stāvokli dabā;
7) anulēt nelikumīgi iegūtās vai izmantotās atļaujas, apliecības, licences un apliecinājumus;
8) veikt kokmateriālu transportēšanas dokumentācijas pārbaudi, apturēt vai aizliegt to juridisko un fizisko personu rīcību, kuras pārkāpj ar kokmateriālu transportēšanu saistīto normatīvo dokumentu prasības;
9) ja tiek pārkāptas meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasības, apturēt transportlīdzekļus uz mežsaimniecības un lauksaimniecības uzņēmumu ceļiem, bet transportlīdzekļus, ko izmanto kokmateriālu transportēšanai, — arī uz pašvaldību ceļiem. Amatpersonām, kuras aptur transportlīdzekļus, jābūt formas tērpā;
10) izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvo sodu par pārkāpumiem, kuru izskatīšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir piekritīga Dienestam."
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2002. likumu un 04.11.2004. likumu)
Nav neviena vārda par to, ka veicot kontroli klāt jābūt policijas vai kāda cita dienesta pārstāvjiem. Arī darba laiks kā redzat nav reglamentēts (4.pants 2.daļa).
Ja kādam tas nav saprotams, tad saprašana laikam nāks tikai tad, kad pats tiks pakļauts šo dienestu kontrolei likumpārkāpuma gadījumā. Neredzu jēgu kādu atsevišķu indivīdu īpaši pārliecināt vai vēl kaut ko piebilst. Katrs liels un pats gudrs un rīkojas kā saprot.

Gan jau viņi izgrozīsies un pierādīs,ka tu kautko neesi pareizi sapratis.Vai tad trūkst precedentu?Tāpēc pacentīsimies labāk nenonākt šo institūciju redzeslokā.

Es gan arī sliecos piekrist Aivara viedoklim - rakstīts ir "un" nevis "vai" un tas būtiski maina uzrakstītā jēgu. Protams, dēļ tā vien kontrolētāju "uz 3 burtiem" (x,y un vēl viens, visiem zināms) vis nepasūtīsi, bet ja gadījumā ,tfu, tfu, tfu, lieta nonāk līdz tiesai, tad gan šis varētu būt labs arguments lai tiesai pierādītu, ka kontrole nav bijusi likumīga un līdz ar to nam pamata Tevi atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījumā.

Un tu domā,ka likumu izstrādāja podnieki jeb šoferi,nevis juristi?Mums arī svarīgākos likumos mēdz būt tādas "lažas",ka paši "sacerētāji" pēc tam brīnās.Bet šajā pantā,pēc manām domām,viss ir skaidrs.Jāpiebilst,ka neesmu jurists.