Dmitrij, prese tikt nav viegli :) bet nav tā, ka nekas netiek darīts.
Induli - meža cūka ir pats nozīmīgākais medījamais dzīvnieks. Tas ir objektīvs fakts un tādēļ ir tāds satraukums. Cik tad ir vietas Latvija, kur katram kolektīva biedram ir sava aļņa, brieža, kaut vai buka šeine? A cūka vismaz viena sezonā tika katram. Ja par medībām uzskata barā nomočīt kādu alni un sadalīt gaļu - ok, taču lielai daļai romantiskie vasaras vakari torņos labības laukā ai kā pietrūks...
Dmitrij palasot tevis norādīto adresi, sanāk ka tas mēris jau plosās pa visu krievijas Eiropisko daļu. Tas kā norādīts citu valstu mēra skartaja kartē, tad realitate tas mēris ir daudz vairāk izpleties palasot šo info no tevis norādītās adreses.
Sanāk tā ka mums tikai jāgatavojas sliktākajam scenārijam un jāizbauda pēdejie medību vakari uz cūkām, jo tuvākos 5 gadus vismaz no rukšiem nebūs ne miņas!
Mūsu pusē pēc KCM kaut kut 5 gadi nebija redzamas rukšu pēdas.
Tiem, kuriem daudz briežu - pa lielam nekas daudz nemainīsies. Tāpat medīs vakaros un naktīs dīrās...
Citiem šogad grauzējus vajag mazāk tramdīt, ja nu galīgi kritiski nav - nākošgad būs nodarbošanās.
Protams, ir cūku medības vasarā ne no vieglākajiem procesiem, īpaši, ja vakarā ir kritušais un nākošā dienā uz darbu. Taču, ja tas viss nebūs - nostaļģija būs liela.
Šobrīd par šo nedomājam - šobrīd mums vajag max daudz medīt cūkas. Nodot vai apēst pašiem, piekraut visas iespējamās vietas ar gaļu vai metāla zārciņiem: katra paša brīva izvēle. Vismaz pēc tam būs ko atcerēties...
Ja par medībām uzskata barā nomočīt kādu alni un sadalīt gaļu - ok
Cik saprotu, tas tika domāts par dzinējmedībām. Un to saka mednieks? Es biju paredzējis izveidot projektiņu (vismaz rakstu kādā pašsaziņu līdzeklī ievietot) - kāpēc mednieks ir lielāks draugs dabai nekā cilvēks "parastais". Bet tagad saprotu, ka visi vienā maisā bāžami (es arī protams). Man ne īpaši patīk gaides medības, bet es nekad neesmu par tām nievājoši izteicies, jo tās tiešām ir skaistas medības. Meža cūka ir pats nozīmīgākais medījamais dzīvnieks? Man nozīmīgākais ir pīle. Arī to var skart putnu gripa, bet pagaidām ir labi. Par ko tad lai uzskata barā nomočītu alni, ja ne par medībām. Nesanāk visiem izšaut? Nav medību prieka? Neesi šāvis - izlaid iekšas, palīdzi izvilkt, sagriez akniņas - arī tas ir medību process. Gribi šaut, aizej uz šautuvi. Gribi pavērot dabu, arī bez cūkām var pasēdēt tornī. Nu, tā būs, ka cūka vairs nebūs tik daudz medījama - varbūt būs pat tā, ka kādu brīdi vispār nemedīsim šo dzīvnieku. Un nav mūsu spēkos kaut ko labot. Mēs varam tikai cerēt uz to, ka visas neapsprāgs. Bet (ja es pareizi esmu sapratis) tas bacilis ir ilgdzīvotājs. Un, vai ir tā - cūkai, kurai ir imunitāte, pēcnācēji arī būs imūni? Ja nē, tad sanāk vāvere ritenī un meža cūka mūsu Latvijā būs visai reta parādība. Otrs scenārijs - izmirst pilnīgi visas un pēc 10 gadiem ievedam pa jaunu - kamēr savairosies, es jau vairs nemedīšu (labākajā gadījumā, sliktākajā - būšu atsācis citos laukos).
Jāni, neizrauj no konkteksta vienu frāzi! Runa bija par to, ka pietrūks romantiskie vakari! Arī barā medīt vienu alni ir interesanti. Taču, dzinējmedībās ierindas medniekam galvenais ir disciplīna - tur tā sacencība ar dzīvnieku tomēr ir mazāka, nekā individuāli medījot. Pat tornī sēžot - ir taču jāpadomā, kurā tornī, kāds vējš, vai tur vispār kaut kas nāk, kur šaut...dzinējmedībās tas viss ir vienkāršāk - kur noliek/izvelc numuru, tur stāvi. Šauj - tikai konkrētos sektoros. Ja sašauj, izsekošanu organizē jau medību vadītājs, nevis pats, ja medību diena slikta, vari vainot dzinējus, medību vadītāju, blakus stāvētāju (visiem parasti šķiet, ka tieši blakusstāvētājs ir tas, kas šausmīgi mīņājas), un tā tālāk. Respektīvi - dzinējmedības ir tomēr tāda kolektīva padarīšana/atbildība. Kamēr individuālajās medībās par visu - gan veiksmi, gan neveiksmi esi atbildīgs pats. Tajā ir kaut kas tāds, ko ne ar ko citu nevar aizstāt vai atkārtot.
Imunitātes no ĀCM nav zinātniski pierādītas. Tātad, par šo jautājumu tāpat kā par lidojošiem šķīvīšiem var runāt no ticības pozīcijām. :)
Vīruss dzīvotspēju saglabā, bet ne gadiem. Gadiem tas saglabājas mīkstajās ērcēs - Latvijā tādu nav! Tātad, ja ir pilnīgs meža cūku vakuums, tad var sākt to ieaudzēšanu. Sliktāk ir tad, ja pusārstētas/pusslimas apkārt vazājas.
Tā kā rakstu noteikti taisi, un viss būs labi. Nevajag labas idejas atstāt kā idejas - vajag viņas realizēt. Pat, ja neizdosies, ļoti daudz ko priekš sevis iegūsi un vienalga - vai idejas realizētājam ir 10, 20, 45 vai 70 gadi...
Induli - meža cūka ir pats nozīmīgākais medījamais dzīvnieks. Tas ir objektīvs fakts un tādēļ ir tāds satraukums. Cik tad ir vietas Latvija, kur katram kolektīva biedram ir sava aļņa, brieža, kaut vai buka šeine? A cūka vismaz viena sezonā tika katram. Ja par medībām uzskata barā nomočīt kādu alni un sadalīt gaļu - ok, taču lielai daļai romantiskie vasaras vakari torņos labības laukā ai kā pietrūks...
Sanāk tā ka mums tikai jāgatavojas sliktākajam scenārijam un jāizbauda pēdejie medību vakari uz cūkām, jo tuvākos 5 gadus vismaz no rukšiem nebūs ne miņas!
Mūsu pusē pēc KCM kaut kut 5 gadi nebija redzamas rukšu pēdas.
Citiem šogad grauzējus vajag mazāk tramdīt, ja nu galīgi kritiski nav - nākošgad būs nodarbošanās.
Protams, ir cūku medības vasarā ne no vieglākajiem procesiem, īpaši, ja vakarā ir kritušais un nākošā dienā uz darbu. Taču, ja tas viss nebūs - nostaļģija būs liela.
Šobrīd par šo nedomājam - šobrīd mums vajag max daudz medīt cūkas. Nodot vai apēst pašiem, piekraut visas iespējamās vietas ar gaļu vai metāla zārciņiem: katra paša brīva izvēle. Vismaz pēc tam būs ko atcerēties...
http://www.tvnet.lv/zala_zeme/...
Cik saprotu, tas tika domāts par dzinējmedībām. Un to saka mednieks? Es biju paredzējis izveidot projektiņu (vismaz rakstu kādā pašsaziņu līdzeklī ievietot) - kāpēc mednieks ir lielāks draugs dabai nekā cilvēks "parastais". Bet tagad saprotu, ka visi vienā maisā bāžami (es arī protams). Man ne īpaši patīk gaides medības, bet es nekad neesmu par tām nievājoši izteicies, jo tās tiešām ir skaistas medības. Meža cūka ir pats nozīmīgākais medījamais dzīvnieks? Man nozīmīgākais ir pīle. Arī to var skart putnu gripa, bet pagaidām ir labi. Par ko tad lai uzskata barā nomočītu alni, ja ne par medībām. Nesanāk visiem izšaut? Nav medību prieka? Neesi šāvis - izlaid iekšas, palīdzi izvilkt, sagriez akniņas - arī tas ir medību process. Gribi šaut, aizej uz šautuvi. Gribi pavērot dabu, arī bez cūkām var pasēdēt tornī. Nu, tā būs, ka cūka vairs nebūs tik daudz medījama - varbūt būs pat tā, ka kādu brīdi vispār nemedīsim šo dzīvnieku. Un nav mūsu spēkos kaut ko labot. Mēs varam tikai cerēt uz to, ka visas neapsprāgs. Bet (ja es pareizi esmu sapratis) tas bacilis ir ilgdzīvotājs. Un, vai ir tā - cūkai, kurai ir imunitāte, pēcnācēji arī būs imūni? Ja nē, tad sanāk vāvere ritenī un meža cūka mūsu Latvijā būs visai reta parādība. Otrs scenārijs - izmirst pilnīgi visas un pēc 10 gadiem ievedam pa jaunu - kamēr savairosies, es jau vairs nemedīšu (labākajā gadījumā, sliktākajā - būšu atsācis citos laukos).
Imunitātes no ĀCM nav zinātniski pierādītas. Tātad, par šo jautājumu tāpat kā par lidojošiem šķīvīšiem var runāt no ticības pozīcijām. :)
Vīruss dzīvotspēju saglabā, bet ne gadiem. Gadiem tas saglabājas mīkstajās ērcēs - Latvijā tādu nav! Tātad, ja ir pilnīgs meža cūku vakuums, tad var sākt to ieaudzēšanu. Sliktāk ir tad, ja pusārstētas/pusslimas apkārt vazājas.
Tā kā rakstu noteikti taisi, un viss būs labi. Nevajag labas idejas atstāt kā idejas - vajag viņas realizēt. Pat, ja neizdosies, ļoti daudz ko priekš sevis iegūsi un vienalga - vai idejas realizētājam ir 10, 20, 45 vai 70 gadi...