kad pirku laivu man bija pāris noteicošu faktoru-1.lai gabarīti un svars ļautu laivu pārvietot viena cilvēka spēkiem.2.lai viņu nevarētu sadurt uz zariem 3.lai varētu viņu vilkt cauri brikšņiem un peldēt pa aizaugušām vietām un 4.lai varētu ērti medīt no viņas.kajaks tam atbilda,bet nu laiva "na ļubiķeļa".
Kad piešaujas tad vis ko laivā var atļauties. :) Pats jau ar esmu jaunībā dauzījies apkārt ar smailītēm, kas būtībā, tas pats kajaks vien ir, tik ar latviskotu nosaukumu. Ja nevajadzēs smagos džungļos līst, tad nebūs tam tavam kajakam ne vainas. Tik ar tādu iebraucot tā, ka tālāk vairs nekur, nevar tā vienkārši kā iekš kanoe, apsēsties otrādi un pa to pašu vietu izdzīties ārā. Kanoe laivām parasti abi gali vienādi uzliekti, kamēr kajakiem, pat ja priekša ir augstāka, tad aizmugure bieži vien ir kā nirpīles pēcpuse. Tādā kanoe kā mana, uz pīlēm mierīgi pietiek vietas diviem večiem, plintēm, mugursomām un vēl putnu sunim. Piešaujoties, var stāvus pat apmainīties vietām, kas gan faktiski nav vajadzīgs, jo mainoties šāvējam un airētājam, atliek tikai pašiem apgriezties pretējā virzienā. Pie vajadzības, pateicoties gludajai grīdai, to nakts spraugu starp vakara un rīta cuku, var parlaist guļus stāvoklī, sametot galvas katram savā galā. Kajaks tomēr vairāk vienam "karotājam" piemērots peldrīks. Bet ja nav caur lieliem džungļiem jādzenas, vai tālu jāvadā, tad medībām un makšķerēšanai vietējā peļķē, kā viens no piemērotākajiem laivu veidiem, varētu būt tās angļu plakandibenes.
Varbūt kādam ir šāda "Seabird Fisher"
laiva un var kautko pastāstīt vairāk?Vairāk ir doma pa upi uz bebru pavasarī.