Ģirt!
Domāju ka nē- lasi uzmanīgi- kā jau teicu viss ir samudžināts.
Izskatās, ka ZEM 200 ha un Jaunajos iecirkņos to, kas varēs medīt noteiks VMD- pēc 16. punktā noteiktajiem principiem, piemēram 16.1,kurš uzreiz nonāk pretrunā , jo 14.3 atļauj medīt visur..
15. Valsts meža dienests nosaka atbildīgo medību tiesību lietotāju mežacūku medībām pārejas noteikumu 12.punktā minētajā periodā:
1) pārejas noteikumu 14.punktā 2. un 3. apakšpunktā minētajās platībās;
2) medību iecirknī, kura platība ir no 200 līdz 1000 hektāriem, ja tas reģistrēts pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas un izveidojies iepriekš reģistrēta iecirkņa dalīšanas rezultātā.
Slēpts
27.11.2015. 11:50
Piekrītu, ka ir samudžināts un tas radās Saeimas Juridiskā biroja darbības rezultātā.
Īsi kāda ir būtība: mežacūkas varēs medīt visur ( 14.1;14.2;14.3 punkti , arī platībās, kur nav līgumi vai ir liegumi). Bet, kas to darīs nosaka 16. pants šādā prioritārā secībā: Pirmkārt tie medību iecirkņi, kuriem ir atļauts medīt mežacūkas ( ir 1000 ha), tādi Latvijā ir ap 2000. Tālāk skatās pēc kritērija 16.2., vai kaimiņu klubi ir vienojušies par ārējām robežām ( ietverot arī uz šo brīdi nenoslēgtās platībās). Ja tādi nav tad pēc 16.3., kuram ir garākā robeža. Te gan atkal ir juristu brāķis: nu nevar būt divas garākās robežas.
Suņi: Rietumsibīrijas medību suņi ,vienmēr vismaz 2.Latvijas dzinēji.
Medību trofejas: 6
27.11.2015. 13:44
....kāda ir būtība: mežacūkas varēs medīt visur.....
Māri - ar šo ,no Tevis iepriekš teiktā, pietiek lai raksturotu situāciju, kāda veidojas reālajā dzīvē.
Klāt pievienotajā foto kā tā "situācija"izskatās dabā.....
Icirknis ap 300h.Izveidots šo gad.
4- TORŅI (tādi kā foto)
Riņķī apsēti lauki, no kuriem raža nav svarīga....
Tuvākais tornis mūsu iecirkņa robežai 130m....
Sējumi pienāk pie paša meža...
Šīs straķēģijas autori nemaz neslēpj to , ka cūkas tikai sākums, galvenais mērķis ir staltbriedis....
Sveiki kolēģi. Ir pienācis tas laiks, kad arī mūsu medību platībās(Viļakas novads) ir nomedīta meža cūka, kurai ir atklāts Āfrikas cūku mēris. Vēlējos saprast, kā tas ir iespējams, ka no viena bara, kurā bija padsmit cūkas, tika nomedītas divas. Viena izrādījās vesela, otra slima ar ACM. Vai tad nav tā, ka ja kāda meža cūka saslimst ar šo slimību uzreiz inficē visu baru un tas mirst pāris dienu laikā?
Kā mans sencis teica par to ka mums gadu pēc mēra inficēšanās mūsu teritorijā tika nomedīta vesela cūka: ja cilvēku mēris pieliptu visiem ,tad uz pasaules jau sen nebūtu tadi kā mēs.
Ir pieejami daži interesanti Eiropas dokumenti un, cik noprotu, arī LMS pārstāvji pabijuši dažās sanākšanās ārpus Latvijas :) Izskatīsies pēc reklāmas, bet noteikti nākamajos MMD rakstīsim par visu... Medniekiem vairāk vajadzētu uzticēties savai intuīcijai un tam, ko redz mežā, jo izskatās, ka cūkas tiešām "migrē" (padodas prom no mēra skartās teritorijas), bez tam jaunākā informācija liecina, ka nebūt ne visas cūkas, kas saskaras ar mēri, ar to arī saslimst, bet no saslimušajām ap 5% izdzīvo un iegūst antivielas. Nejēgā liels skaits no atrastajām mirušajām, nomirst no kaut kā cita - par to var lasīt jau tagad pieejamajā MMD numurā. Tomēr jaunās atziņas, šķiet, nepavērsīs atpakaļ jau pieņemtos ML grozījumus :( Pēc gadiem varēsim sūkstīties, ka igauņi atkal izrādījušies gudrāki.
ĀCM jau stabili ir Pļaviņu novadā. Spriežot pēc migrācijas tendencēm (pirms mēra cūku pēkšņi kļūst ārprātīgi daudz, tās migrē prom no mēra skartajām vietām) - ĀCM ir ~3 mēneši no Rīgas (interesantas konsekvences būs ekonomikai, jo Rīgā ir nopietnas ostas).
Par populācijas nākotni - neizskatās rožaina. Imunitāte ir, bet vairāk šķiet, ka tā ir individuāla un netiek nodota pēcnācējiem. Bet ar vienu lokālu novērojumu ir par maz visaptverošu secinājumu izdarīšanai, aicinu medniekus no ĀCM skartās teritorijas, kurai ĀCM ir jau gājis pāri un tagad ir jāsaprot, kas ir kas, padalīties ar novērojumiem. Cūkas ir? Kaut dažas? Mazie bija? Nebija? Tagad vēl ir? Svarīgākais - lai mazie izdzīvo, tad jau viss būs kārtībā. Šobrīd dabā redzu,ka mazie neizdzīvo - jūlijā vēl bija, nu vairs nav. Var jau būt, ka tos apēd plēsēji, tādēļ vajadzētu lielāku novērojumu skaitu, lai izdarītu secinājumus. Nākošā gadā izskatās, ka teritorija, kurā skatīties, kas notiek, būs daudz lielāka, tātad, arī secinājumi būs vispārīgāki.
Te bija jautājums, a kā tā var būt, ka viena inficēta, otra ne - vai ar gripu inficējas uzreizi visi un vienā dienā? Tieši tas par ar ĀCM. Turklāt slimība nav no ātrajām, līdz indivīda nāvei tas vēl pagūst diezgan labi izplatīt vīrusu.
Līvānu novads- cūkas ir, skaits samazinājies minimāli. Šā gada sivēni pa lielam ir pietiekamā skaitā. Man personīgi bija gadījums, kad uz barotavu atnāca cūka ar vienu sivēnu. Sivēns tika nomedīts un izrādījās ācm+antivielas. Pēdējo 2 mēn . laikā vienam no nomedītajiem šā gada sivēniem konstatētas tikai antivielas, otram jau pieminētam vīruss un antivielas. Blakus kolektīviem arī ir pa kādam gadījumam. Masveidā krituši nekur nav atrasti. Ir vairāki gadījumi, kad no viena bara tiek nomedīts gan vesels, gan slims.
Vīruss ienāca pie mums apmēram pirms 9 mēnešiem.
Domāju ka nē- lasi uzmanīgi- kā jau teicu viss ir samudžināts.
Izskatās, ka ZEM 200 ha un Jaunajos iecirkņos to, kas varēs medīt noteiks VMD- pēc 16. punktā noteiktajiem principiem, piemēram 16.1,kurš uzreiz nonāk pretrunā , jo 14.3 atļauj medīt visur..
1) pārejas noteikumu 14.punktā 2. un 3. apakšpunktā minētajās platībās;
2) medību iecirknī, kura platība ir no 200 līdz 1000 hektāriem, ja tas reģistrēts pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas un izveidojies iepriekš reģistrēta iecirkņa dalīšanas rezultātā.
Īsi kāda ir būtība: mežacūkas varēs medīt visur ( 14.1;14.2;14.3 punkti , arī platībās, kur nav līgumi vai ir liegumi). Bet, kas to darīs nosaka 16. pants šādā prioritārā secībā: Pirmkārt tie medību iecirkņi, kuriem ir atļauts medīt mežacūkas ( ir 1000 ha), tādi Latvijā ir ap 2000. Tālāk skatās pēc kritērija 16.2., vai kaimiņu klubi ir vienojušies par ārējām robežām ( ietverot arī uz šo brīdi nenoslēgtās platībās). Ja tādi nav tad pēc 16.3., kuram ir garākā robeža. Te gan atkal ir juristu brāķis: nu nevar būt divas garākās robežas.
Māri - ar šo ,no Tevis iepriekš teiktā, pietiek lai raksturotu situāciju, kāda veidojas reālajā dzīvē.
Klāt pievienotajā foto kā tā "situācija"izskatās dabā.....
Icirknis ap 300h.Izveidots šo gad.
4- TORŅI (tādi kā foto)
Riņķī apsēti lauki, no kuriem raža nav svarīga....
Tuvākais tornis mūsu iecirkņa robežai 130m....
Sējumi pienāk pie paša meža...
Šīs straķēģijas autori nemaz neslēpj to , ka cūkas tikai sākums, galvenais mērķis ir staltbriedis....
Žēl tikai ka tas būs ik pēc 2mēn. :(
Par populācijas nākotni - neizskatās rožaina. Imunitāte ir, bet vairāk šķiet, ka tā ir individuāla un netiek nodota pēcnācējiem. Bet ar vienu lokālu novērojumu ir par maz visaptverošu secinājumu izdarīšanai, aicinu medniekus no ĀCM skartās teritorijas, kurai ĀCM ir jau gājis pāri un tagad ir jāsaprot, kas ir kas, padalīties ar novērojumiem. Cūkas ir? Kaut dažas? Mazie bija? Nebija? Tagad vēl ir? Svarīgākais - lai mazie izdzīvo, tad jau viss būs kārtībā. Šobrīd dabā redzu,ka mazie neizdzīvo - jūlijā vēl bija, nu vairs nav. Var jau būt, ka tos apēd plēsēji, tādēļ vajadzētu lielāku novērojumu skaitu, lai izdarītu secinājumus. Nākošā gadā izskatās, ka teritorija, kurā skatīties, kas notiek, būs daudz lielāka, tātad, arī secinājumi būs vispārīgāki.
Te bija jautājums, a kā tā var būt, ka viena inficēta, otra ne - vai ar gripu inficējas uzreizi visi un vienā dienā? Tieši tas par ar ĀCM. Turklāt slimība nav no ātrajām, līdz indivīda nāvei tas vēl pagūst diezgan labi izplatīt vīrusu.
Vīruss ienāca pie mums apmēram pirms 9 mēnešiem.