Uz lielākiem attālumiem, bez treniņiem šautuvē pārliecības nav- un šeit lielāk bēda ir pienācīgu šautuvju trūkums.. Piekrītu Ivaram, tiešām ar šautuvēm Latvijā ir grūti. Ne visi var aizbraukt tos min 60 km. Tāpēc medībās notiek brīnumu lietas.Vīrs nopircis karabīni, kaut kas viņam to piešāvis uz apmēram un ar tādu uz medībām.Pēc pūdeļa ir dikti pārsteigts un ilgi meklē vainu. Uz jautājumu cik bieži tu šauj, parasti atbild,vasarā pa āzi, tad pa spaini trīs reizes sašāvu. Metrus patīk pārspīlēt, 100 vietā labi ja 80. Padomju laikos katrā pilsētā bija mednieku šautuves. Ja pirms sezonas nenokārtoja šaušanas ieskaiti, nelaida medībās.Tagad ieroči ir ļoti jaudīgi, bet cilvēkam nav kur tos iepazīt.
Slēpts
12.11.2014. 12:36
Es nevaru atrast sev nevienu iemeslu, lai medībās ar karabīni šautu tālāk par 150 m, nu labi uz gaidi līdz 200 m pie dienas gaismas. Ja mednieks nespēj piekļūt dzīvniekam līdz 100 m, tad viņš nevar saukties par mednieku.
Un vēl, kā pie mums mednieki iepazīst ieročus, tikai caur pieredzi. Aiziet uz veikalu, gribu karabīni. pārdevējs redz (oo šitais neko nejēdz no ieročiem) ,tad sākas pamatīga apstrādāšana un iegalvošana. Tādu ainu dažos mednieku veikalos esmu novērojis .Kādam man zināmam vīram tā iesmērēja, viņam pilnīgi nevajadzīgu 7 rem. mag. Apgalvoja, nebūs tik tuvu jālavās pie zvēra.ŠIs pāris reizes izšāva, izjuta diskomfortu un nometa seifā.Tāpēc arī ss-ā pilns ar jauniem ieročiem.
Ja mednieks nespēj piekļūt dzīvniekam līdz 100 m, tad viņš nevar saukties par mednieku.
Iespējams, tieši šādu uzskatu dēļ daudzi medību tiesību lietotāji regulāri neizpildījaa meža cūku limitu, kas nesenā pagātnē radīja ļoti labvēlīgu augsni dažādiem margināliem mēģinājumiem sabojāt medību saimniecību regulējošo normatīvo aktu bāzi.
Postījumu laikā tipiski medībās mednieks ir cik reizes nedēļā? 2-3, ja vien nav pensionārs vai brīvās profesijas pārstāvis. Šādi mednieki, kas nedēļā medīt var 2-3 reizes ir lielākā daļa. Attiecīgi, ja viņi vēl sāks kā klīrīga vecmeita domāt, vai tur ir 100m vai 170m (ņemot vērā, ka labības laukos tipiski ir diezgan maz brīžu, kad var izpildīt likuma prasību - šaut pa SKAIDRI redzamu mērķi), sekas būs tādas, kādas tās ir - limits netiek izpildīts, lauksaimnieks dusmīgs...
Līdz ar to, par mednieku nevar saukties tas, kas nevis nevar piekļūt dzīvniekam 100m attālumā, bet tas, kas negrib un nevar pilnveidot sevi, lai komfortabli varētu medīt līdz 200m un varbūt atsevišķos gadījumos iegūto medījumu arī 300m uzskatīt par likumsakarību (zinu kā daru, zinu ko daru - rezultāts ir likumsakarīgs), nevis haļavu (pacēlu metru virs rumpja, varbūt trāpīs - reizēm jau trāpa ar, skat. Edgara K. aprakstīto ar .22lr un lapsu 200+m).
Aprīkojums: Fausti Stefano 12 cal., IŽ 58 - 16 cal., Remington 700 CDL, Weatherby Mark V Accumark 7 mm. rem. mag., Marlin, cal. 22. WMR, Swarovski Z6i 2.5-15x56 II. P BT SR, Zeiss Victory 8x26 T* PRF
Medību trofejas: 2
12.11.2014. 14:58
Kādam man zināmam vīram tā iesmērēja, viņam pilnīgi nevajadzīgu 7 rem. mag.
:D LABS
Tālās distancēs, tas ir, 300 m un tālāk medīju tikai lapsas un sanāk arī pa kādam jenotsunim! Šī brīža veiksmīgie tālākie šavieni ir 324 m, 364 m un pats tālākais 375 m. Visi tika izdarīti pa lapsām, kad tās ziemā intensīvi peļo uz lielajiem laukiem.
Ekipējums ir: Ierocis - Remington 700 CDL SF, Kalibrs - 7 mm. Rem. Mag., Optika - Swarovski Z6i 2.5-15x56 II. P BT SR, Tālummērs - Zeiss Victory 8x26 T* PRF. Izmantoju Normas munīciju "Norma Kalahari", lodes svars ir 8.1 grams. Paši tālākie šāvieni tika veikti ar Vanguard Bipodu Pro 1, no auto "kapota".
IR, protams, arī pūdeļi pa 423 m u.c., bet tas viss pie lietas, kas nozīmē treniņi, treniņi, treniņi...:)
Pa papīru esmu diezgan izšāvies, līdz pat 500 m. Pusotra gada laikā starp 600 - 650 patronām. :)
Tagad ir iegādāts nedaudz labāks ierocis Weatherby Mark V Accumark, cenšos to "Iebraukt"! :D
Suņi: Rietumsibīrijas medību suņi ,vienmēr vismaz 2.Latvijas dzinēji.
Medību trofejas: 6
12.11.2014. 15:07
.. kā pie mums mednieki iepazīst ieročus, tikai caur pieredzi. Aiziet uz veikalu, gribu karabīni. pārdevējs redz (oo šitais neko nejēdz no ieročiem) ,tad sākas pamatīga apstrādāšana un iegalvošana.
Tāpēc jau ir šī tēma, lai varētu padalīties ar pieredzi, gan pozitīvu gan negatīvu.
Es nevaru atrast sev nevienu iemeslu, lai medībās ar karabīni šautu tālāk par 150 m, nu labi uz gaidi līdz 200 m pie dienas gaismas
Es gan izjūtu nepieciešamību, galvenokart saistību izpildē pret zemes īpasniekiem, kuri nodarbojas ar lausaimniecības kultūīru audzēšanu. Ka jau rakstīju ieprieks, omulīgi jūtos līdz 200m, ar 695 Tikku kal.30-06 , kurai 15 gadus bija optiskais tēm. Hakko 3-9*56, tagad ir Zeiss Diavari-Z 3-12*56.Lai raidītu šāvienu virs 200m iegādājos 300 Win.Mag. kalibra ieroci.Tagad jāpiemeklē optika.Anrijs citā tēmā šo to ieteica, gribētos vēl kāda praktiķa viedokli vai ieteikumu.
Abstrahējoties no lirikas par to, kas ir un kas nav mednieks, gribētu atgriezties pie tēmas būtības :)
Un te nu jautājums Intaram, Anrija&co - mazliet pafilozofēšu par tālšaušanu medībās un kādēļ tā ir tomēr samērā komplicēta - tieši gatavošanās fāze. Ja kkas ne tā, labo, jo Tu esi eksperts.
Tātad, parasti šāviens medībās (arī tālšāviens) tiek veikts ar tā saukto "auksto" un "tīro" stobru, bet tā kā šautuves pakalpojumi ir dārgi, tad optikas piešaušana un treniņšaušana parasti tiek veikta daudzu šāvienu sērijā - stobrs līdz ar to nav paspējis atdzist un diez vai to arī tīra. Mazos attālumos tam nav lielas nozīmes, bet lielos - šāviens no silta stobra un no auksta stobra būs atšķirīgs. Daļēji to var kompensēt ar "varmint" tipa (resno) stobru. Intar, kā ir? Pareizi?
Otrkārt, munīcija - veikalā pirktā nekad nevar būt ideāla, vienmēr ražošanas procesā (masu produkcija tomēr) būs kaut kādas pielaides. Līdz ar to - tālšaušanai jālādē ir pašam.
Treškārt - tālmērs un optika - sākot jau no 200m, šāviens, kas raidīts bez precīza attāluma zināšanas un attiecīgas korekcijas ar ballistiskā tīkliņa iznešanu vai korekcijas mehānisma "piegriešanu", ir haļava. Mērķtiecīgs šāviens var būt tikai tad, ja mēs zinām, cik tālu ir medījums.
Ceturtkārt - dzīvnieka anatomija un lodes iedarbības sekas, jebšu - suņa vai termālā ķīķera pieejamība. Nāvējošs šāviens ne vienmēr nozīmē nekavējošu letalitāti. Pat, ja dzīvnieks pēc lodes saņemšanas dzīvo tikai 30sekundes - tas var noiet/noskriet pārsteidzoši lielu attālumu. Ne obligāti ar asins pēdu - tagad krūmos/zālē ieskrējušu dzīvnieku atrast ir teju nereāli, ja nav suņa vai vismaz termālā ķīķera.
Šo visu saliekot kopā - sanāk diezgan nopietns "čeklists" - bet es ļoti gribu Intara, Anrija un vēl kādu tālšaušanas guru komentāru par tēmu.
Auksts un tīrs ir divas dažādas lietas. Ja konstruktīvi viss ir ok, aukstajam atrāvienam nav jābūt. Tīrais atrāviens būs vienmēr. Tīram stobram darba spiediens ir zemāks, attiecīgi ātrums būs lejā. Vismaz kādus 5 vajag izdarīt, lai varētu sākt kaut ko rēķināt tālumā. Un kā uzvedās stobrs sasilstot, ir atkarīgs no stobra izgatavošanas tehnoloģijas. Kaltie stobri lokās visvairāk, vismazāk vai praktiski nemaz cut-rifled (grieztie), Button rifled ir pa vidu, bet tuvāk cut-rifled.
Rūpnieciski ražotai munīcijai pulveri neviens nesver, tikai ber pēc apjoma. Un tas ir lielākais ātrumu izkliedes faktors.
Tālumā katrs metrs ir svarīgs. Tālmēri ir dažādi, katrs ar savu stara formu, lielumu, intensitāti, un mērīšanas algoritmu. Ne tuvu visi tiek galā ar lapsu uz 500m sniega laukā spilgtā saulē. Un arī tad rādījumi katru reizi ir savādāki, izņemot tos, kuri ir lietotas zemūdenes cenā.
Ja ar balistiskajiem kalkulatoriem problēmu nav, tad rokas mini meteostacija pa minimumu 300 eur un līdz pat 700-800, ja gribi visu vienā un kompakti.
Aizmirsu par optiku. Tālumā ar iznešanu nav iespējams iztēmēt tikpat rūpīgi kā pogas griežot. Pogu grozīšanā svarīga ir mehanisma kvalitāte, precīza leņķiskā vērtība un atkārtojamība.
Rūpīgi iztēmēt var tikai ar lielu papielinājumu. Mīnuss ir tas, ka grūti atrast ātri mērķi optikā. Tāpēc daudziem pie optikas papildus ir mazi un viegli sarkanie punkti - Docter un līdzīgi.
Tas jau ir interesanti. Vai standarta ieročos cut-rifled vispār ir nopērkams?
Un kā pareizi darīt, lai šāvieni vienmērīgāki - pirms medībām 2X izšaut vai labāk izbraukt ar ožamā spirtā samērcētu tamponu pēc iespējas katra šāviena,
Postījumu laikā tipiski medībās mednieks ir cik reizes nedēļā? 2-3, ja vien nav pensionārs vai brīvās profesijas pārstāvis. Šādi mednieki, kas nedēļā medīt var 2-3 reizes ir lielākā daļa. Attiecīgi, ja viņi vēl sāks kā klīrīga vecmeita domāt, vai tur ir 100m vai 170m (ņemot vērā, ka labības laukos tipiski ir diezgan maz brīžu, kad var izpildīt likuma prasību - šaut pa SKAIDRI redzamu mērķi), sekas būs tādas, kādas tās ir - limits netiek izpildīts, lauksaimnieks dusmīgs...
Līdz ar to, par mednieku nevar saukties tas, kas nevis nevar piekļūt dzīvniekam 100m attālumā, bet tas, kas negrib un nevar pilnveidot sevi, lai komfortabli varētu medīt līdz 200m un varbūt atsevišķos gadījumos iegūto medījumu arī 300m uzskatīt par likumsakarību (zinu kā daru, zinu ko daru - rezultāts ir likumsakarīgs), nevis haļavu (pacēlu metru virs rumpja, varbūt trāpīs - reizēm jau trāpa ar, skat. Edgara K. aprakstīto ar .22lr un lapsu 200+m).
Tālās distancēs, tas ir, 300 m un tālāk medīju tikai lapsas un sanāk arī pa kādam jenotsunim! Šī brīža veiksmīgie tālākie šavieni ir 324 m, 364 m un pats tālākais 375 m. Visi tika izdarīti pa lapsām, kad tās ziemā intensīvi peļo uz lielajiem laukiem.
Ekipējums ir: Ierocis - Remington 700 CDL SF, Kalibrs - 7 mm. Rem. Mag., Optika - Swarovski Z6i 2.5-15x56 II. P BT SR, Tālummērs - Zeiss Victory 8x26 T* PRF. Izmantoju Normas munīciju "Norma Kalahari", lodes svars ir 8.1 grams. Paši tālākie šāvieni tika veikti ar Vanguard Bipodu Pro 1, no auto "kapota".
IR, protams, arī pūdeļi pa 423 m u.c., bet tas viss pie lietas, kas nozīmē treniņi, treniņi, treniņi...:)
Pa papīru esmu diezgan izšāvies, līdz pat 500 m. Pusotra gada laikā starp 600 - 650 patronām. :)
Tagad ir iegādāts nedaudz labāks ierocis Weatherby Mark V Accumark, cenšos to "Iebraukt"! :D
Tāpēc jau ir šī tēma, lai varētu padalīties ar pieredzi, gan pozitīvu gan negatīvu.
Es gan izjūtu nepieciešamību, galvenokart saistību izpildē pret zemes īpasniekiem, kuri nodarbojas ar lausaimniecības kultūīru audzēšanu. Ka jau rakstīju ieprieks, omulīgi jūtos līdz 200m, ar 695 Tikku kal.30-06 , kurai 15 gadus bija optiskais tēm. Hakko 3-9*56, tagad ir Zeiss Diavari-Z 3-12*56.Lai raidītu šāvienu virs 200m iegādājos 300 Win.Mag. kalibra ieroci.Tagad jāpiemeklē optika.Anrijs citā tēmā šo to ieteica, gribētos vēl kāda praktiķa viedokli vai ieteikumu.
Un te nu jautājums Intaram, Anrija&co - mazliet pafilozofēšu par tālšaušanu medībās un kādēļ tā ir tomēr samērā komplicēta - tieši gatavošanās fāze. Ja kkas ne tā, labo, jo Tu esi eksperts.
Tātad, parasti šāviens medībās (arī tālšāviens) tiek veikts ar tā saukto "auksto" un "tīro" stobru, bet tā kā šautuves pakalpojumi ir dārgi, tad optikas piešaušana un treniņšaušana parasti tiek veikta daudzu šāvienu sērijā - stobrs līdz ar to nav paspējis atdzist un diez vai to arī tīra. Mazos attālumos tam nav lielas nozīmes, bet lielos - šāviens no silta stobra un no auksta stobra būs atšķirīgs. Daļēji to var kompensēt ar "varmint" tipa (resno) stobru. Intar, kā ir? Pareizi?
Otrkārt, munīcija - veikalā pirktā nekad nevar būt ideāla, vienmēr ražošanas procesā (masu produkcija tomēr) būs kaut kādas pielaides. Līdz ar to - tālšaušanai jālādē ir pašam.
Treškārt - tālmērs un optika - sākot jau no 200m, šāviens, kas raidīts bez precīza attāluma zināšanas un attiecīgas korekcijas ar ballistiskā tīkliņa iznešanu vai korekcijas mehānisma "piegriešanu", ir haļava. Mērķtiecīgs šāviens var būt tikai tad, ja mēs zinām, cik tālu ir medījums.
Ceturtkārt - dzīvnieka anatomija un lodes iedarbības sekas, jebšu - suņa vai termālā ķīķera pieejamība. Nāvējošs šāviens ne vienmēr nozīmē nekavējošu letalitāti. Pat, ja dzīvnieks pēc lodes saņemšanas dzīvo tikai 30sekundes - tas var noiet/noskriet pārsteidzoši lielu attālumu. Ne obligāti ar asins pēdu - tagad krūmos/zālē ieskrējušu dzīvnieku atrast ir teju nereāli, ja nav suņa vai vismaz termālā ķīķera.
Šo visu saliekot kopā - sanāk diezgan nopietns "čeklists" - bet es ļoti gribu Intara, Anrija un vēl kādu tālšaušanas guru komentāru par tēmu.
Rūpnieciski ražotai munīcijai pulveri neviens nesver, tikai ber pēc apjoma. Un tas ir lielākais ātrumu izkliedes faktors.
Tālumā katrs metrs ir svarīgs. Tālmēri ir dažādi, katrs ar savu stara formu, lielumu, intensitāti, un mērīšanas algoritmu. Ne tuvu visi tiek galā ar lapsu uz 500m sniega laukā spilgtā saulē. Un arī tad rādījumi katru reizi ir savādāki, izņemot tos, kuri ir lietotas zemūdenes cenā.
Ja ar balistiskajiem kalkulatoriem problēmu nav, tad rokas mini meteostacija pa minimumu 300 eur un līdz pat 700-800, ja gribi visu vienā un kompakti.
Rūpīgi iztēmēt var tikai ar lielu papielinājumu. Mīnuss ir tas, ka grūti atrast ātri mērķi optikā. Tāpēc daudziem pie optikas papildus ir mazi un viegli sarkanie punkti - Docter un līdzīgi.
Un kā pareizi darīt, lai šāvieni vienmērīgāki - pirms medībām 2X izšaut vai labāk izbraukt ar ožamā spirtā samērcētu tamponu pēc iespējas katra šāviena,