Forums

Tēma par paklausību un darbu medībās nav viennozīmīga. Runāšu par putnusuņiem – ko labāk pārzinu, un nevis putnusuņiem tikai pēc nosaukuma, bet gan tādiem, kas regulāri iet medībās.
Pirmkārt, paklausība ir absolūti nepieciešama. Citādi medības beidzas vēl nesākušās. Noliekot pie malas lauka putnu medības, arī uz pīlēm „uz celšanu” ir nepieciešams, lai suns strādātu komandā ar mednieku – pēc žesta ejot niedrēs, neaizskrienot 100 metrus uz priekšu, un pīli iznesot upei uz pareizo krastu. Un „uz pārlidojumu” – kārtīgi jāguļ blakām pie kājām. Tas viss bez apmācības un „paklausības” nav iespējams. Otrkārt, putnusuņi bieži dzīvo mājā kopā ar ģimeni, kur elementāra paklausība ir vairāk kā nepieciešama, un kādu 5-6 „ne-medību” komandu izpilde ir ļoti vēlama.
Tomēr, no otras puses, pārlieku liela „paklausība” tiešām samazina medību azartu. Suns sāk vairāk skatīties uz saimnieku nekā strādāt uz lauka vai niedrēs; un, ja suni nepareizi apmāca „paklausīt”, nepareizi sodot par putna košļāšanu vai arī nepalikšanu uz vietas pēc šāviena, viņš var sākt halturēt – apzināti laist garām meklējamos putnus, jo zina, ka var sekot sods. Ir vairākas metodikas, kā to nepieļaut, pirmkārt no sākuma strikti nodalot paklausības apmācību no medību apmācības. Un otrkārt, medību apmācības laikā neskopoties ar „burkānu” (pozitīvo kairinātāju) un uzmanīgi rīkoties ar „pātagu” (negatīvo kairinātāju), jo īpaši elektriskajām impulsu kaklasiksnām. Putnusunim sabalansēt labu paklausību ar izcilu medību darbu tiešām nav vienkārši, bet tas ir iespējams.

Te jau bija tēma par paklausību - vēlreiz atkārtošu, ka neesmu sastapis izcili paklausīgu un vienlaikus izcili strādājošu medību suni.