Pēteri - FCI IR BŪVĒTA UZ EIROPAS KINOLOĢIJAS BĀZES.....nevis otrādi.
FCI ir kopš 1911. gada un apvieno suņu audzētājus. Un viņi savā darbībā vadās pēc FCI izstrādātajiem normatīviem – kas, manā uztverē, arī ir daļa no šīs „bāzes”. Bet šajā gadījumā nav tik svarīgi. Svarīgi ir tas, ka Latvijā, atšķirībā no lielākās daļas Eiropas, cilvēki nevar vienoties. Un katra jauna organizācija šo sabiedrības daļu sašķeļ arvien sīkāk. Rezultātā pie mums pat ir problēmas nodefinēt kas ir "medību šķirnes suns".
Andri nav vairs jāpārdauda tie dokumenti ne medniekiem ne suņiem Suņu saimniekam ir jābūt potēšanu apliecinošam dokumentam To kādi izskatījās tie mistiskie šķirni apliecinošie dokumenti nekur nav noteikts kādas formas un kam ir jābūt minētiem. Tādēļ man tagad kā medību vadītājam, ja es uzskatu ka šis suns izskatās pēc šķirnes medību suņa, un viņš ir reģistrēts un potēts nekādi mistiski šķirni apliecinošo dokumenti vairs nav nepieciešami.
Aprīkojums: Browning Bar Longtrac 30-06, Leupold, Fabarm XLR 12kal., Red Dot
Medību trofejas: 4
13.01.2015. 14:31
Int, paldies par padomu, iespējams arī izmācīšos. Jūs, kā medību vadītājs, medniekiem pārbaudat pirms katrām medībām mednieku apliecības un pārējos dokuments??? Kā arī suņu dokumentus? Tas aizņem ļoti ilgu laiku?
Es to redzu tā: Ir šķirnes medību suns, kurš ir izgājis apmācības kursu. Sunim tiek izsniegta atbilstoša apliecība, no atbildīgām institūcijām. Mednieks ar suni ierodas medībās un uzrāda medību vadītājam suņa apliecību un potēšanas pasi. Viss, kāds papildus slogs? Lai gan tas viss jau ir tagad likumā noteikts: XIII. ŠĶIRNES MEDĪBU SUŅU APZĪMĒŠANAS KĀRTĪBA UN IZMANTOŠANA MEDĪBĀS
95. MEDĪBĀS ATĻAUTS IZMANTOT TIKAI ŠĶIRNES MEDĪBU SUŅUS, KAS IR VAKCINĒTI UN APZĪMĒTI SASKAŅĀ AR NORMATĪVAJIEM AKTIEM PAR SUŅU REĢISTRĀCIJAS UN TURĒŠANAS KĀRTĪBU.
Ja nekļūdos agrāk bija noteikts, ka pie personas kura izmanto šķirnes medību suni medībās, atrodas suņa šķirni un vakcināciju apliecinoši dokumenti.
Kopējos vilcienos jau viss ir noteikts. Vai es ko nesaprotu medību noteikumos?
medību sunim ziedu laiki vidēji ir 5 gadu garumā kad viņš strādā ar maksimālu atdevi,savus suņus parasti uz mežu un medībām ved jau no 2-3 mēnešu vecuma,parasti šādi audzināti suņi gada vecumā jau ir vairāk vai mazāk strādājoši,2-3 gados viņi jau ir reāli pieredzējuši un zinoši medību palīgi un to visu var panākt tikai ejot reālās medībās.esmu redzējis suņus kas ir izgājuši glaunas skolas un apmācību,ar stingriem papīriem,bet reālas medības nav redzējuši,ielaižot viņus mežā no strādāšanas tāds čiks vien ir.
Slēpts
13.01.2015. 14:11
Par Lietuvu – būtu interesanti uzzināt īstos apsvērumus, kamdēļ nonākts pie šāda lēmuma. Vai tas balstīts tikai tajā, ka „citur tā dara”, vai arī ir jebkāda statistika – piemēram, negadījumi medībās ar suņiem – kāda proporcija ir starp šķirnes un bezšķirnes utt. Vai tīri finansiāli iemesli. Vai kas cits. Un laika iespējamā pārlikšana no 2018. gada uz „trīs četrus gadus vēlāk” norāda, ka LT neviens tam nav gatavs.
Latvijā no viens puses izskatās bardaks – normatīvajos aktos ir minēti „medību šķirnes suņi”, bet nekur nav dota definīcija, kas ir „medību šķirnes suns”. Tāpat nekur nav aprakstīts, kurš dokuments apliecina, ka suns ir „šķirnes”.
Izskatās, ka esošie formulējumi normatīvajos aktos ir kompromiss Latvijas situācijai, un nevar vainu novelt uz valsts institūcijām par brāķi normatīvajos aktos. Vairāk kā 20 reģistrētajām suņu audzētāju organizācijām ir tiesības izdot ciltsrakstus. Tad kuri būs tie īstie un vienīgie pareizie un atzīstamie? Un kuras organizācijas šķirnes apraksts vai diploms būs tas „pareizais”? Nevajag aizmirst, ka suņu audzētāju organizācijas ir Biedrības – tas ir, brīvprātīgas personu apvienības, bez valsts tiešas iejaukšanās. Valsts nevar visus ar koku sadzīt vienā organizācijā. Utopiski ir aicinājumi veidot kārtējo jauno biedrību (!) – kuru nu tad visi (nez kurš, tieši?) ārzemēs atzīšot. Lielākajā daļā Eiropas kinoloģija ir būvēta pamatā uz FCI bāzes. Neviens ārzemēs nav vainīgs, ka te Latvijā cilvēki nevar vienoties un organizēt darbu kopīgi.
Vai patreizējais valsts regulējums Latvijā, attiecībā uz medību suņu izmantošanu medībām, ir pietiekams? Domāju, ka jā - piemērots vispārējai situācijai ar suņiem un 20 organizācijām. „Atbilstoši medību veidam un apstākļiem” par konkrēto suņu izmantošanu lemj medību vadītājs, bet, piemēram, putnu medībās - pats mednieks izvēlas vai medīt ar suni kas pīles meklē un atnes vai arī nē (nedaudz banalizējot).
FCI ir kopš 1911. gada un apvieno suņu audzētājus. Un viņi savā darbībā vadās pēc FCI izstrādātajiem normatīviem – kas, manā uztverē, arī ir daļa no šīs „bāzes”. Bet šajā gadījumā nav tik svarīgi. Svarīgi ir tas, ka Latvijā, atšķirībā no lielākās daļas Eiropas, cilvēki nevar vienoties. Un katra jauna organizācija šo sabiedrības daļu sašķeļ arvien sīkāk. Rezultātā pie mums pat ir problēmas nodefinēt kas ir "medību šķirnes suns".
Tieši tā Jāzep.....un vēl Es gribu monopolu laivu nomai Babītes ez.
Žanna - esmu LV Nac. patriots.....dokumentiem iekš LV jābūt Latviešu mēlē.It īpāsi ja viņi LV ir "obligāti".
Es to redzu tā: Ir šķirnes medību suns, kurš ir izgājis apmācības kursu. Sunim tiek izsniegta atbilstoša apliecība, no atbildīgām institūcijām. Mednieks ar suni ierodas medībās un uzrāda medību vadītājam suņa apliecību un potēšanas pasi. Viss, kāds papildus slogs? Lai gan tas viss jau ir tagad likumā noteikts: XIII. ŠĶIRNES MEDĪBU SUŅU APZĪMĒŠANAS KĀRTĪBA UN IZMANTOŠANA MEDĪBĀS
95. MEDĪBĀS ATĻAUTS IZMANTOT TIKAI ŠĶIRNES MEDĪBU SUŅUS, KAS IR VAKCINĒTI UN APZĪMĒTI SASKAŅĀ AR NORMATĪVAJIEM AKTIEM PAR SUŅU REĢISTRĀCIJAS UN TURĒŠANAS KĀRTĪBU.
Ja nekļūdos agrāk bija noteikts, ka pie personas kura izmanto šķirnes medību suni medībās, atrodas suņa šķirni un vakcināciju apliecinoši dokumenti.
Kopējos vilcienos jau viss ir noteikts. Vai es ko nesaprotu medību noteikumos?
Pēteri - FCI IR BŪVĒTA UZ EIROPAS KINOLOĢIJAS BĀZES.....nevis otrādi.
Latvijā no viens puses izskatās bardaks – normatīvajos aktos ir minēti „medību šķirnes suņi”, bet nekur nav dota definīcija, kas ir „medību šķirnes suns”. Tāpat nekur nav aprakstīts, kurš dokuments apliecina, ka suns ir „šķirnes”.
Izskatās, ka esošie formulējumi normatīvajos aktos ir kompromiss Latvijas situācijai, un nevar vainu novelt uz valsts institūcijām par brāķi normatīvajos aktos. Vairāk kā 20 reģistrētajām suņu audzētāju organizācijām ir tiesības izdot ciltsrakstus. Tad kuri būs tie īstie un vienīgie pareizie un atzīstamie? Un kuras organizācijas šķirnes apraksts vai diploms būs tas „pareizais”? Nevajag aizmirst, ka suņu audzētāju organizācijas ir Biedrības – tas ir, brīvprātīgas personu apvienības, bez valsts tiešas iejaukšanās. Valsts nevar visus ar koku sadzīt vienā organizācijā. Utopiski ir aicinājumi veidot kārtējo jauno biedrību (!) – kuru nu tad visi (nez kurš, tieši?) ārzemēs atzīšot. Lielākajā daļā Eiropas kinoloģija ir būvēta pamatā uz FCI bāzes. Neviens ārzemēs nav vainīgs, ka te Latvijā cilvēki nevar vienoties un organizēt darbu kopīgi.
Vai patreizējais valsts regulējums Latvijā, attiecībā uz medību suņu izmantošanu medībām, ir pietiekams? Domāju, ka jā - piemērots vispārējai situācijai ar suņiem un 20 organizācijām. „Atbilstoši medību veidam un apstākļiem” par konkrēto suņu izmantošanu lemj medību vadītājs, bet, piemēram, putnu medībās - pats mednieks izvēlas vai medīt ar suni kas pīles meklē un atnes vai arī nē (nedaudz banalizējot).