Aprīkojums: pietiekams lai varētu izvēlēties kurus divus ņemt līdz uz medībām un kuriem jāpaliek mājās
Suņi: Riko - poļu dzinējs
Medību trofejas: 5
02.03.2015. 09:58
Nu kā lai saka .Cik esmu sastapies ar sievietēm - medniecēm(īstām)-tās ir tavarišč baba .Neapvainojieties-ja gribat būt sievišķīgas - nēsiet mednieces !Dzinējos ja var un vajag dažreiz aiziet sezonā , bet būt par mednieci - nē !Krievu laikos arī dažas bija traktoristes -ha,ha!
Suņi: 3 jagdterjeri, taksis un Rietumsibīrijas laika
Medību trofejas: 27
02.03.2015. 08:10
Jā, un visi/visas esam tai vecumā, kad saprotam, ka principā mēs visi/visas čurājam, un tas, ka būtu kauns, ka kāds vecis zin, ka es lienu krūmos, lai pačurātu... nu es nezinu... man bija kauns atzīties, kad man bija 15 gadi.
Jā, un atcerējos par šito tēmu, kā pirmo reizi mūžā braucu uz gaidi, atbraucām laicīgi, sarunāts, ka sēžam līdz melnai tumsai, tātad, ilgi jāsēž. Nodomāju, ka viss ir jāizdara laicīgi, pačurāju zem viškas un kāpu augšā, un pēc tam brīnījos, kapēc cūkas pa krūmiem rukšķ, bet ārā nenāk! :D :D :D
Suņi: 3 jagdterjeri, taksis un Rietumsibīrijas laika
Medību trofejas: 27
02.03.2015. 08:04
Nu man jau liekas, ka katram patiešām ir savs komplekss ;)
Nav tik traki, ja kādu nesmuko vārdiņu palaiž tai pašā anekdotē, jo visiem ir skaidrs, ka visbiežāk jau tieši tur ir tas sāls, un, ja to nesmuko vārdiņu aizvieto ar literāru sinonīmu, jēga it kā paliek, bet smiekli vairs nenāk. Ja tas maķ-peremaķ nav katra vārda galā, tad gan jau ausis nenovītīs.
Par to pačurāšanu, nu es nezinu, manuprāt, var taču trīs soļus krūmos paspert, neviens/neviena tak speciāli nelūrēs, visi/visas pieauguši cilvēki, nevis padsmitgadīgi puikas/skuķi, kas kaut ko nav redzējuši un briesmīgi grib redzēt :D
Sievietes mednieces ir tikai pozitīva lieta.
Bet šitam gan piekritīšu Bruno
Man, piemēram, nepatīk stāstīt vai klausīties rupjas anekdotes sievietes klātbūtnē. Situācijas, kad mežā pusdienas ēdot, viens bariņš smejas pilnā kaklā, bet, kad pienāk sieviete, iestājas neveikls klusums arī nav foršas.
Pat drīzāk pie vainas nav jēlības, bet gan cieņa pret pretējo dzimumu, pa ja tā medniece ir rūdīta azbesta bāba. Kad kompānijā tikai veči tā lieta ir nedaudz brīvāka.
Nav runa par zināšanu, bet audzināšanu. Man, piemēram, nepatīk stāstīt vai klausīties rupjas anekdotes sievietes klātbūtnē. Situācijas, kad mežā pusdienas ēdot, viens bariņš smejas pilnā kaklā, bet, kad pienāk sieviete, iestājas neveikls klusums arī nav foršas. Īsāk sakot - procesā jāsāk piedomāt pie uzvedības.
Jā, un atcerējos par šito tēmu, kā pirmo reizi mūžā braucu uz gaidi, atbraucām laicīgi, sarunāts, ka sēžam līdz melnai tumsai, tātad, ilgi jāsēž. Nodomāju, ka viss ir jāizdara laicīgi, pačurāju zem viškas un kāpu augšā, un pēc tam brīnījos, kapēc cūkas pa krūmiem rukšķ, bet ārā nenāk! :D :D :D
Nav tik traki, ja kādu nesmuko vārdiņu palaiž tai pašā anekdotē, jo visiem ir skaidrs, ka visbiežāk jau tieši tur ir tas sāls, un, ja to nesmuko vārdiņu aizvieto ar literāru sinonīmu, jēga it kā paliek, bet smiekli vairs nenāk. Ja tas maķ-peremaķ nav katra vārda galā, tad gan jau ausis nenovītīs.
Par to pačurāšanu, nu es nezinu, manuprāt, var taču trīs soļus krūmos paspert, neviens/neviena tak speciāli nelūrēs, visi/visas pieauguši cilvēki, nevis padsmitgadīgi puikas/skuķi, kas kaut ko nav redzējuši un briesmīgi grib redzēt :D
Bet šitam gan piekritīšu Bruno
Pat drīzāk pie vainas nav jēlības, bet gan cieņa pret pretējo dzimumu, pa ja tā medniece ir rūdīta azbesta bāba. Kad kompānijā tikai veči tā lieta ir nedaudz brīvāka.