Tuvojoties jaunai medību sezonai ar jaunu vilni uzjundī šajā sadaļā minētā problēma, proti - pinvarojuma līgumi!!! Šobrīd šī problēma skar pavisam mazos kolektīvus, kuru meža teritorija ir mazāka par 200 ha un kopējā platība nepārsniedz 1000 ha. Tādu gan nav daudz, bet ir un arī Kurzemes pusē, par ko liecina no Valsts meža dienesta saņemtais saraksts.
Protams ka Valsts meža dienests tikai informē par nepieciešamajiem sadarbības līgumiem (koplīgumiem) un nu jau jaunajiem pilnvarojuma līgumiem, sīkāk neko nepaskaidrojot (kādam tam jābūt, uz cik ilgu laiku to var slēgt, u.t.t).
Respektīvi domājiet paši un risiniet šo jautājumu, kā vēlaties, bet bez "papīra" meža cūku marķierus jums neredzēt.
Ieteiktu mazo un vidējo kolektīvu vadītājiem būt aktīviem un nemitīgi zvanīt un interesēties par visām šīm tēmām gan mežniecībās, gan Valsts meža dienestā. Šobrīd izskatās, ka visi šie jautājumi ir uzrakstīti rakstīšanas pēc, bez izpratnes par to realizāciju.
Es gan gribēšu dzirdēt skaidrojumu no Valsts meža dienesta puses par neizsniegtiem marķieriem un katastrofālo situāciju meža jaunaudzēs. Protams tad vainīgi būs mednieku biedrību vadītāji, kas nespēj noslēgt pilnvarojuma līgumu ar kaimiņu kolektīvu.
Aprīkojums: pietiekams lai varētu izvēlēties kurus divus ņemt līdz uz medībām un kuriem jāpaliek mājās
Suņi: Riko - poļu dzinējs
Medību trofejas: 5
04.03.2015. 18:06
Redzēs tulīt VMD sauks pie lielā galda(dalīs limitus) tad arī redzēs ap ko lietas grozās .Caur puķēm jau tiek nogādāta informācija ka brieži šur tur baigi savairojušies ,stirnas atkopušās labi ,aļni ienākuši vairāk , kā varam pabarot .postījumi pieauguši .Redzēs kādas tam būs sekas .Vismaz parādam virzienu kur vajadzētu paskatīties .
Svaigākā informācija no Virsmežniecības!!!
Šis jautājums ir izskanējis arī augstākās VMD instancēs un tiks pārskatīts un šķetināts īpaši sīki. Tamdēļ līdz tuvākai informācijai no mežniecībām šo tēmu varam likt mierā. Virsmežniecības pārstāvji solija informēt visus medību kolektīvus tiko šis jautājums būs loģiski sakārtots un saprotamā valodā gatavs nonākt tautā.
Meža cūku licenču izsniegšanu tas nekavēs un stirnu āžiem arī tas nekaitē. Tā tad ar šo jautājumu jātiek skaidrībā līdz 1.septembrim kad sākas dižmedījumu sezona (brieža un alņa bullis). Gaidīsim ziņas!
Suņi: Rietumsibīrijas medību suņi ,vienmēr vismaz 2.Latvijas dzinēji.
Medību trofejas: 6
04.03.2015. 07:12
Mazo medību kolektīvu problēmas 2015./2016.medību sezonā.
obrīd gatavojoties jaunajai 2015./2016.gada medību sezonai esmu saskāries ar nopietnām problēmām. Šīs problēmas skar medību iecirkņus, kuru platība nav pietiekama lai medītu dižmedījumus (alnis un brieža bullis).
Problēma jau nav mazais kolektīvs, bet gan mazais (iecirknis, kuram meža platība mazāka par 2500 h) medību iecirknis.
Mēs tagad mēģinam sasmelt ūdeni, kuru izlēja 90-desmitajos,kad laicīgā valsts pārvalde pieļāva saprātīgu t.i. medību iecirkņu ap 10000 h platībā, sadali mazākos.
Problēmas cēloni puslīdz izprotu.
Mednieku formējumam, kuru vadu ir gandrīz 4000 h liels medību iecirknis....bet mežs ap 2300 h. Tā tad alnim nepietiek. Alņi ir. Nu kādi 9-12 gab, kas patstāvīgi mitinās.Postījumi jaunaudzēs, pietiekoši.
Lai tiktu pie alņu medīšanas, nepieciešams līgums ar kādu no blakus mednieku formējumiem.Kurs arī ir.
Uzskaites vienība, ap 9000 h liela, kurā esam trīs mednieku formējumi.
Savu limitu nomedījam ātri. Bullēns uz gaidi. Govi un teļu, pirmajās ar dzinējiem. Pēc postījumiem vajadzētu vēl, kadus divus alnīšus paņemt ārā, bet nevar....jo tad būtu jāpiesķir papildus limits, bet nevar, jo uzskaites vienībā esošie pārejie divi med.formējumi savus nav atmedījuši....
LMS jau it kā mēģina bīdīt aļņu lietas uz pareizo pusi. Redzēs kā būs.
Diemžēl LMSā toni nosaka reģioni, kur vairāk ir staltbriežu kults. Es piemēram staltos vairāk redzu "slapjajos sapņos" nekā savās platībās.:D
Man kā plātā gala pārstāvim lielākā sāpe ir alnis. Tā kā "zirgs" ir liels klejotājs,tad te viņus medij pēc principa- izgāja ragainis- jāņem ciet. Nav jēga saudzēt- tāpat aizies pie citiem. Nu un tagad esam nonākuši, kur esam:(
Slēpts
03.03.2015. 21:45
No mazo mednieku kolektīvu problēmām esam aizgājuši līdz gandrīz visu mednieku kolektīvu problēmām. :)
Dzīvnieku barības izvēli ziemā ietekmē arī apkārtējās vides temperatūra. Jo ilgstošaki mīnusi un lielāki, jo vairāk uzturā patērē skujkokus. Pie lieliem mīnusiem, kad miza sasalst pārnadži grauž jaunos dzinumus. Par šo tēmu sagooglēt var pietiekoši, kā arī tepat netālu Lietuvieši diezgan daudz pēta šo problēmu.
Aprīkojums: pietiekams lai varētu izvēlēties kurus divus ņemt līdz uz medībām un kuriem jāpaliek mājās
Suņi: Riko - poļu dzinējs
Medību trofejas: 5
03.03.2015. 21:38
Andri Bērziņ -brieži pat ļoti laprāt loba eglītes un priedites ,bet tur ir intresantas divas lietas .Viņi pārsvarā aiztiek tādas līdz 2m un viņiem ir tāds noteikts periods ka gribās to skujenieku , kaut gan blakus ir apsītes .
Par to, ka par maz medījām jaunos dzīvniekus un par daudz buļļus- tas ir fakts. Populācija tādā veidā tiek pamatīgi degradēta- aļņu it kā ir daudz, bet buļļu ir maz, par kvalitāti nemaz nerunājot. Attiecīgi liels jauno dzīvnieku blīvums rada lielus postījumus mežsaimniecībai.
No pagājušās sezonās manā kolektīvā saņemam trīs veidu medību atļaujas- bullis, govs, jaunāks par gadu. Lūk tas ir pirmais apsveicamais solis no VMD, kas būtu jāievieš visā Latvijā. Uzsvars jāliek uz teļiem.
Pašlaik ar aļņu buļļiem ir ļoti bēdīgi un bezpridzels pagaidām turpinās. Ir taču lieliski piemēri skandināvijā, kur PAREIZS aļņu apsaimniekošanas modelis strādā izcili. Jāņem piemērs no viņiem.
turpinot netēmu...
Diemžēl statistikas datu man nav un nebūs, bet ir subjektīvi pēdējo 4 gadu novērojumi braukājot pa mežiem ziemas periodā no janvāra līdz martam. Divus gadus pat īpaši pievēršot uzmanību apšu jaunaudzēm. Sākumā bojājumu daudzumam bija "korelācija" ar attālumu no ceļa, bet nu jau tā ir izzudusi. Bet uzkrītoši ir vairāk alņu govju ar diviem teļiem nekā ar vienu. Citi to arī ir pamanījuši.
P.S. protams tas viss ir subjektīvi, bet tendence ir uzkrītoša. Secinājumus izdariet paši.
Protams ka Valsts meža dienests tikai informē par nepieciešamajiem sadarbības līgumiem (koplīgumiem) un nu jau jaunajiem pilnvarojuma līgumiem, sīkāk neko nepaskaidrojot (kādam tam jābūt, uz cik ilgu laiku to var slēgt, u.t.t).
Respektīvi domājiet paši un risiniet šo jautājumu, kā vēlaties, bet bez "papīra" meža cūku marķierus jums neredzēt.
Ieteiktu mazo un vidējo kolektīvu vadītājiem būt aktīviem un nemitīgi zvanīt un interesēties par visām šīm tēmām gan mežniecībās, gan Valsts meža dienestā. Šobrīd izskatās, ka visi šie jautājumi ir uzrakstīti rakstīšanas pēc, bez izpratnes par to realizāciju.
Es gan gribēšu dzirdēt skaidrojumu no Valsts meža dienesta puses par neizsniegtiem marķieriem un katastrofālo situāciju meža jaunaudzēs. Protams tad vainīgi būs mednieku biedrību vadītāji, kas nespēj noslēgt pilnvarojuma līgumu ar kaimiņu kolektīvu.
Šis jautājums ir izskanējis arī augstākās VMD instancēs un tiks pārskatīts un šķetināts īpaši sīki. Tamdēļ līdz tuvākai informācijai no mežniecībām šo tēmu varam likt mierā. Virsmežniecības pārstāvji solija informēt visus medību kolektīvus tiko šis jautājums būs loģiski sakārtots un saprotamā valodā gatavs nonākt tautā.
Meža cūku licenču izsniegšanu tas nekavēs un stirnu āžiem arī tas nekaitē. Tā tad ar šo jautājumu jātiek skaidrībā līdz 1.septembrim kad sākas dižmedījumu sezona (brieža un alņa bullis). Gaidīsim ziņas!
Problēma jau nav mazais kolektīvs, bet gan mazais (iecirknis, kuram meža platība mazāka par 2500 h) medību iecirknis.
Mēs tagad mēģinam sasmelt ūdeni, kuru izlēja 90-desmitajos,kad laicīgā valsts pārvalde pieļāva saprātīgu t.i. medību iecirkņu ap 10000 h platībā, sadali mazākos.
Problēmas cēloni puslīdz izprotu.
Mednieku formējumam, kuru vadu ir gandrīz 4000 h liels medību iecirknis....bet mežs ap 2300 h. Tā tad alnim nepietiek. Alņi ir. Nu kādi 9-12 gab, kas patstāvīgi mitinās.Postījumi jaunaudzēs, pietiekoši.
Lai tiktu pie alņu medīšanas, nepieciešams līgums ar kādu no blakus mednieku formējumiem.Kurs arī ir.
Uzskaites vienība, ap 9000 h liela, kurā esam trīs mednieku formējumi.
Savu limitu nomedījam ātri. Bullēns uz gaidi. Govi un teļu, pirmajās ar dzinējiem. Pēc postījumiem vajadzētu vēl, kadus divus alnīšus paņemt ārā, bet nevar....jo tad būtu jāpiesķir papildus limits, bet nevar, jo uzskaites vienībā esošie pārejie divi med.formējumi savus nav atmedījuši....
Diemžēl LMSā toni nosaka reģioni, kur vairāk ir staltbriežu kults. Es piemēram staltos vairāk redzu "slapjajos sapņos" nekā savās platībās.:D
Man kā plātā gala pārstāvim lielākā sāpe ir alnis. Tā kā "zirgs" ir liels klejotājs,tad te viņus medij pēc principa- izgāja ragainis- jāņem ciet. Nav jēga saudzēt- tāpat aizies pie citiem. Nu un tagad esam nonākuši, kur esam:(
Dzīvnieku barības izvēli ziemā ietekmē arī apkārtējās vides temperatūra. Jo ilgstošaki mīnusi un lielāki, jo vairāk uzturā patērē skujkokus. Pie lieliem mīnusiem, kad miza sasalst pārnadži grauž jaunos dzinumus. Par šo tēmu sagooglēt var pietiekoši, kā arī tepat netālu Lietuvieši diezgan daudz pēta šo problēmu.
No pagājušās sezonās manā kolektīvā saņemam trīs veidu medību atļaujas- bullis, govs, jaunāks par gadu. Lūk tas ir pirmais apsveicamais solis no VMD, kas būtu jāievieš visā Latvijā. Uzsvars jāliek uz teļiem.
Pašlaik ar aļņu buļļiem ir ļoti bēdīgi un bezpridzels pagaidām turpinās. Ir taču lieliski piemēri skandināvijā, kur PAREIZS aļņu apsaimniekošanas modelis strādā izcili. Jāņem piemērs no viņiem.
Diemžēl statistikas datu man nav un nebūs, bet ir subjektīvi pēdējo 4 gadu novērojumi braukājot pa mežiem ziemas periodā no janvāra līdz martam. Divus gadus pat īpaši pievēršot uzmanību apšu jaunaudzēm. Sākumā bojājumu daudzumam bija "korelācija" ar attālumu no ceļa, bet nu jau tā ir izzudusi. Bet uzkrītoši ir vairāk alņu govju ar diviem teļiem nekā ar vienu. Citi to arī ir pamanījuši.
P.S. protams tas viss ir subjektīvi, bet tendence ir uzkrītoša. Secinājumus izdariet paši.