Tuvojoties jaunai medību sezonai ar jaunu vilni uzjundī šajā sadaļā minētā problēma, proti - pinvarojuma līgumi!!! Šobrīd šī problēma skar pavisam mazos kolektīvus, kuru meža teritorija ir mazāka par 200 ha un kopējā platība nepārsniedz 1000 ha. Tādu gan nav daudz, bet ir un arī Kurzemes pusē, par ko liecina no Valsts meža dienesta saņemtais saraksts.
Protams ka Valsts meža dienests tikai informē par nepieciešamajiem sadarbības līgumiem (koplīgumiem) un nu jau jaunajiem pilnvarojuma līgumiem, sīkāk neko nepaskaidrojot (kādam tam jābūt, uz cik ilgu laiku to var slēgt, u.t.t).
Respektīvi domājiet paši un risiniet šo jautājumu, kā vēlaties, bet bez "papīra" meža cūku marķierus jums neredzēt.
Ieteiktu mazo un vidējo kolektīvu vadītājiem būt aktīviem un nemitīgi zvanīt un interesēties par visām šīm tēmām gan mežniecībās, gan Valsts meža dienestā. Šobrīd izskatās, ka visi šie jautājumi ir uzrakstīti rakstīšanas pēc, bez izpratnes par to realizāciju.
Es gan gribēšu dzirdēt skaidrojumu no Valsts meža dienesta puses par neizsniegtiem marķieriem un katastrofālo situāciju meža jaunaudzēs. Protams tad vainīgi būs mednieku biedrību vadītāji, kas nespēj noslēgt pilnvarojuma līgumu ar kaimiņu kolektīvu.
Mums te Dienvidkurzemes pusē arī ar tiem sadarbības līgumiem iet jautri. Vienus līgumus vienkārši "kāds" anulē, bet citus, jau citā dalībnieku sastāvā, liek vietā. Sviests pilnīgs. Pie kam loģika šīm apvienībām bieži vien nav nekāda un kā tā bija formāla, tā arī palika.
Mums mežniecībā kopsapulcē gāja samērā karsti. Kolektīvu vadītāji nekautrējās uzdot dažādus jautājums saistībā ar jaunieviesto kārtību un reālo tās jēgu. Vadoņi savā argumentācijā nebija pārliecinoši. Lai arī sapulce ilga trīs stundas, tomēr neizrunāti palika daudz jautājumi.
Pirmajā septembrī jau redzēsim cik veiksmīgi ir izdevies ieviest šo kārtību un kā spējuši sakārtot pilnvarojuma līguma problēmu mazie medību kolektīvi.
P.S. Gods un slava lielajiem medību kolektīviem (ar meža platību virs 2500 ha), kas bez ierunām nāk pretī mazajiem kolektīviem un noslēdz ar viņiem šos sadarbības līgumus.
Ja kolektīvs jau pastāv no seniem laikiem ar saviem 500 ha tad protams ka otrs lielais brālis ies pretī ja nav nekāda čakara bijis, bet diemžēl ir tādi mazie kolektīvi kuri izveidojušies pēdejo 10 gadu laikā atņemot no citiem kolektīviem platību un kāda tad var būt runa par draudzību un koplīgumu. Aizmirstam. Jo pašiem ar nebūtu patīkami ka kaut kāds gudrnieks nevēlas stāties jūsu kolektīva bet vēlas izveidot savu mazo un gudrojas, a pēc tam raud ka redziet aļni ir bet līgumus neviens nevēlas noslēgt.
Protams cepuri nost kuriem ir draudzīgas attiecības, bet cik tādu ir daudz kas tikai ķīvējas savā starpā un plēšas par platībam, bet vēlāk raud ka redziet nepietiek platību limitētajiem. Vēl ir tādi kolektīvi kuriem bija iespēja noslēgt līgumus ar Valsts mežiem un maksāt ikgadējo nodevu un pietiktu, bet redziet skopums nospēlēja pretējo lomu, naudu saekonomē, bet platības nepietiek rezutlātā sākas plēšanās par privātiem īpašnieku meža platībām vai meklē kas noslēgtu koplīgumu.
Un cietēji šī VMD nihilisma rezultātā atkal ir zemes un meža īpašnieki. Jautrākais sāksies, kad pēc pāris gadiem LVM atjēgsies par pilnībā izpostītām lapu koku jaunaudzēm. Vai VMD vadība uzņemsies atbildību?
Manā skatijumā noslēdzot sadarbības līgumu ar blakus kolektīviem veidojas situācija ka VMD acīs šie klubi vairs nav vairāki bet viens liels, līdz ar to slēdzot līgumus ar mazajiem klubiem veidojas situācija, ka mazā kluba biedri varēs tikt pie lielajām licenzēm, ko zaudēs lielais klubs. Piemēram mazajā klubā ar 200 ha būs lielo pārnadžu postijumi un lielajam klubam nebūs vēl izpildīts limits, to licenzi iedos mazajam klubam, jo VMD acīs ir viena liela platība nevis vairākas.
Un tas ir ļoti pareizi, ka situācijās, kurā 200ha ir postījumi, bet "lielais" nav izpildījis limitu, "zaudēs lielais klubs". Vajag medīt, nevis sēdēt kā sunim uz siena kaudzes. Un, ja no 15 atļaujām "zaudēs" 3 sezonas otrā pusē - nu nekas traks taču nenotiks, vai ne?
Izņemot tiem, kuri ar medībām pelna naudu - faktiski ekspluatējot bez maksas svešus īpašumus. Tiem gan skāde - kārtējais vācietis nesableķos pārs kiloeiro. :)
Slēpts
28.05.2015. 09:58
ha hā sagribējāt :D
to pasākumu regulē lielais klubs, tam arī dod atļaujas, ja mazais sāk pukstēt, tad paliek vispār bez atļaujām
Regulēs tik ilgi, kamēr attieksmes dēļ neiestāsies situācija, kurā visu sāks regulēt komisija. Mazliet cits jautājums gan ir par to - kāda mārrutka pēc vispār kādam vajag iecirkni uz 200ha? Reti ir gadījumi, kad apstākļi ir objektīvi. Vai vismaz subjektīvitāte ir vitāla nepieciešamība. Parasti - tās ir ambīcijas. Un parasti - nepamatotas...
lai mazis klubs vienojas klāt ar platību, medīsi mūsu mežā mēs tavā, un diez kurš tad sēž uz siena kaudzes? klubs kam platības pietiekami vai mazais pizdriķis kas savu reizi nozūmējis gabalu lielajam. neviens piespiest neko parakstīt nevar.
Protams ka Valsts meža dienests tikai informē par nepieciešamajiem sadarbības līgumiem (koplīgumiem) un nu jau jaunajiem pilnvarojuma līgumiem, sīkāk neko nepaskaidrojot (kādam tam jābūt, uz cik ilgu laiku to var slēgt, u.t.t).
Respektīvi domājiet paši un risiniet šo jautājumu, kā vēlaties, bet bez "papīra" meža cūku marķierus jums neredzēt.
Ieteiktu mazo un vidējo kolektīvu vadītājiem būt aktīviem un nemitīgi zvanīt un interesēties par visām šīm tēmām gan mežniecībās, gan Valsts meža dienestā. Šobrīd izskatās, ka visi šie jautājumi ir uzrakstīti rakstīšanas pēc, bez izpratnes par to realizāciju.
Es gan gribēšu dzirdēt skaidrojumu no Valsts meža dienesta puses par neizsniegtiem marķieriem un katastrofālo situāciju meža jaunaudzēs. Protams tad vainīgi būs mednieku biedrību vadītāji, kas nespēj noslēgt pilnvarojuma līgumu ar kaimiņu kolektīvu.
Mums mežniecībā kopsapulcē gāja samērā karsti. Kolektīvu vadītāji nekautrējās uzdot dažādus jautājums saistībā ar jaunieviesto kārtību un reālo tās jēgu. Vadoņi savā argumentācijā nebija pārliecinoši. Lai arī sapulce ilga trīs stundas, tomēr neizrunāti palika daudz jautājumi.
Pirmajā septembrī jau redzēsim cik veiksmīgi ir izdevies ieviest šo kārtību un kā spējuši sakārtot pilnvarojuma līguma problēmu mazie medību kolektīvi.
P.S. Gods un slava lielajiem medību kolektīviem (ar meža platību virs 2500 ha), kas bez ierunām nāk pretī mazajiem kolektīviem un noslēdz ar viņiem šos sadarbības līgumus.
Protams cepuri nost kuriem ir draudzīgas attiecības, bet cik tādu ir daudz kas tikai ķīvējas savā starpā un plēšas par platībam, bet vēlāk raud ka redziet nepietiek platību limitētajiem. Vēl ir tādi kolektīvi kuriem bija iespēja noslēgt līgumus ar Valsts mežiem un maksāt ikgadējo nodevu un pietiktu, bet redziet skopums nospēlēja pretējo lomu, naudu saekonomē, bet platības nepietiek rezutlātā sākas plēšanās par privātiem īpašnieku meža platībām vai meklē kas noslēgtu koplīgumu.
Izņemot tiem, kuri ar medībām pelna naudu - faktiski ekspluatējot bez maksas svešus īpašumus. Tiem gan skāde - kārtējais vācietis nesableķos pārs kiloeiro. :)
to pasākumu regulē lielais klubs, tam arī dod atļaujas, ja mazais sāk pukstēt, tad paliek vispār bez atļaujām