Forums

Ivar - lodi stobrā dzen uz priekšu spiediens, kas jau pirmajos lodes kustības mirkļos uzkāpj līdz, piemēram, max 55 000 PSI vai 3740 BAR. Tas takā skaidrs. Kad lode ir sasniegusi savu max ātrumu stobrā spiediens ir nokrities jau līdz, piemēram, 10 000 PSI vai 690 BAR. Lodei izlidojot no stbra spiediens nokrīt līdz absolūtai 0 gan PSI gan BAR izteiksmē :). Protams neapstrīdu, ka gāzes no stobra izlido ar ātrumu, kas krietni pat 2x lielāks par lodes ātrumu, tomēr tās neiedarbojas uz lodi, jo principā spiediena, kas dzītu lodi uz priekšu nav un ir sākuši darboties visi iespējamie faktori, kas tikai bremzē lodi.
Par Jāņa kompetenci neiešu spriest, bet svarīgi ir izlasīt to, ko viņš min pēdējā pirmās rindkopas palīgteikumā :)
Te Tev vēl citāts, ko iespējams jau lasīji - "Once the bullet exits the barrel nothing can increase its speed short of something hitting it from behind (unlikely)." un vēl viens "Acceleration is a change in velocity over time. But is just says "change", not "increase.""

tad jau iznāk, ka papīra lapu arī nevar no galda nopūst, jo spiediens iznākot no mutes nokrīt uz nulli :D :D :D

Uģi.
Viss kārtībā, tikai es gribu pateikt, ka klusinātājs ir tomēr ar telpu, kuru piepilda spiediens.
Un ir dažnedažādākie pulveri ar dažādām sadegšanas procesa līknēm.
Un ne par velti manam Winčesteram pa stobru nāk uguns laukā.
Mēs esam pārāk neizglītoti šajā ziņā, un kategoriski kaut ko apgalvot- es jau nu neuzdrošinos.
Latvijā PR jau kādu laiku ir lielisks vārds "IESPĒJAMS".
Laikam jau pie iekšējās balistikas būtu prātīgi to lietot visiem:):)

Vov ! Vīri iekarsuši ! Un par ko - fiziku. Nav tik vienkārši , te darbojas vesels faktoru kopums (gāzu izplešanās,siltumapmaiņa ,kinētiskā enerģija, berze,gaisa pretestība un airodinamika,gravitācija, viļņu izplatība utt.) . Pats galvenais - nekas dabā nenotiek lēcien veidā ( viss notiek viļņveidīgi ).

Ir Tavā ironijā taisnība... Bet, lai saprotami oponētu/mēģinātu izskaidrot - būtu 2 A4 lapas jāpieraksta...
Varbūt pa brīvdienām "saņemšos" un saņemšos uzrakstīt :))
Par ātrumiem patronām ar ES līdz 3 m/s - šie ar glušaku nav testēti... Jo šādu rezultātu es dabūju tikai mēnesi atpakaļ... Tas nav vienkārši..maigi izsakoties.

nu bet ne jau uzmetot klusiķi stobrs noskaņojās uz jebkuru patronu.

Piekrītu Gatim, ka dabā viss notiek viļņveidīgi, tajā skaitā zibens uzplaiksnījums un citas šķietami acumirklīgas lietas, tomēr jāsaprot, cik lielā mērā tās var ietekmēt vai ietekmē mūs interesējošos procesus, vai tomēr uzskatāmas par nebūtisku. Mēs te skaldām matus par precīzu brīdi, kad lode pamet stobru. Ivara norādītā autora darbā (http://virsnieki.lv/wp/wp-cont...) nekur nav izskaidrots, kā rodas 2.5% starp Vs un Vo. Arī autora apgalvojums, ka attālums, pie kāda lode iegūtu maksimālo ātrumu 20-40 d .30 kalibra gadījumā būtu 152-304mm (tie ir 15-30cm). Bez pamatojuma ar skaitļiem tam grūti noticēt, jo brīdī, kad lode vairs nenoslēdz stobra kanālu gāzēm pieejama salīdzinoši milzīga telpa(arī klusinātāja gadījumā), kur izplesties, un tās noteikti nepaspēs piepildīt telpu pirms lode ir aizlidojusi, lai ietekmētu tās ātrumu klusinātāja gadījumā. Iesaku visiem interesentiem noskatīties šo video (vēl pirms lodes no stobra iznāk virsskaņas vilnis):
https://commons.wikimedia.org/...
Jautājums ir interesants, tomēr praksē nebūtisks, jo visos ārējās ballistikas aprēķinos tiek uzskatīts, ka lodes max ātrums Vo ir lodes ātrums tai pametot stobru. Mūsu gadījumā, lai saprastu, vai klusinātājs "apēd "jaudu" vai "piešpricē" būtiski ir zināt/izmērīt lodes ātrumu. Kā jau Intars minēja viņam testējot ar Labradar atšķirības nav. Minētais ES jeb extreme spread ir atšķirība starp ātrāko un lēnāko viena komplekta lodi, nevis atšķirība starp ātrumiem ar un bez klusinātāja. Man ar hronogrāfu (vēl nav Labradar:)) testējot .22 kalibra rūpnīcas munīciju ar un bez klusinātāju sērijās pa 5 neizdodas iegūt rezultātus, ka klusinātāja gadījumā vidējais lodes ātrums būtu konsekventi lielāks vai mazāks. T.i. ar rūpnīcas munīciju no vienas kastītes reizēm vidējais ātrums ir mazliet lielāks ar klusinātāju, reizēm bez. Tas savukārt liecina, ka atšķirības nav, vai tā ir tik niecīga, ka nav izmērāma. Kas liecina, ka ne par kādiem 5, 2.5% vai pat par 1% runas nav... Ļoti interesanti būtu redzēt rezultātus paranoidāli lādētajām patronām ar un bez klusinātāja;)
P.S. Ja kādam interesanti, var palasīt par procesiem šāviena brīdī bez klusinātāja un ar to:
http://www.aos.sk/casopisy/sci...

Aivi.
Paldies par skaidrojumu.
Es sāku par šo visu diskutēt tikai tāpēc, ka Uģis apgalvoja, ka lode pametot stobru uzreiz zaudē ātrumu.
Un tam es nevaru piekrist, jo fizika un matemātika bija priekšmeti ko skolā mācīja patiprināti.
Es savu viedokli balstu uz diviem jautājumiem, uz ko vari arī Tu atbildēt.
1. Vai lode stobru pamet ar paātrinājumu?
2. Vai berzes pretestība stobrā ir lielāka par gaisa pretestību?
Atbildot uz pirmo ar jā uz otro ar nē, nonākam pie elementāra secinājuma, ka lodes ātrumam ir jāpieaug. Par cik- vai tie ir 2.5% vai mazāk, tas nav būtiski. Bet nevaru es piekrist tam, ka ātrums UZREIZ samazinās.

Par stobra garumu un lodes izejas ātrumu. Nemāku vairs atrat, bet ja nemaldos, amerikāņi eksperimentēja ar garu stobru un vienādu munīciju, ik pa laikam griežot nost stobru. Pie pārāk īsa un ļoti gara stobra ātrums samazinājās.
Eh, ja godīgi- šajā ziņā zinātniekiem arī Latvijā būtu ko pētīt un pētīt....

Nu jā tā vienkāršoti padomā, kur būs lielāka berze, pāris varš-tērauds, vai pāris varš-gaiss. Lai arī cik slikti es skolā mācījos, uz jautājumu nr.2 es nekādi nespēju atbildēt ar "nē", jo berze stobrā IR lielāka. Un man nesanāk elementārs secinājums, tīri teorētiski var sanākt, ja uz abiem jautājumiem atbild ar "jā" un pieņem ka spēks, kas piedod lodei paātrinājumu, turpina darboties arī ārpus stobra. Šis pieņēmums ir tas, ko mēs te skaldam vairāku lappušu garumā.