Pirma gada tels lidz mediju sezonai ziz mati. Postijumus ka reizi izdara pec sezonas, pirma gada ziema un otraja gada, kad mati neziz un turpina augt. Tadel ari postijumu apmers palielinas augosas populacijas. Telu medisana ir proaktiva postijumu mazinasana. Bet ja postijumi jau ir fakts, ar Telu medisanu bus par isu.
Arni postījumus galvenokārt nodara ziemā, kad barības bāze samazinās, tādēļ arī mednieki piebaro, lai postijumus mazinātu. Ja postījumi ir ļoti lieli tad problēma kārtējo reizi ir uzskaitē un limitu aprēķināšanā(birokrātija). Mežsargu skaits Latvijā ir neliels apkalpojamā teritorija ļoti liela darbi bez zvēru uzskaites pietiek tāda ir reālā situācija ar ko jāsadzīvo. Ja ir lieli postijumi, jāraksta Mežniecībai par tiem jālūdz, lai mežu īpšnieki raksta par tiem vēlams ar attēliem tad iespējams situāciju varēs izmainīt.
Int, saki ludzu, ka Tu piebaro alni? :) alnim ziema, ja ziema ir auksta, est vajag daudz. Rakstit var un vajag. Velams ari pasekojot lidzi lai atbilde ir pec butibas. Un par vietejiem interesantajiem kazusiem informejot centralo aparatu. Tikai, ja godigi, tas absurds riebjas aizvien vairak, kad iestade saprot, ka razo nekvalitativu preci, bet gadiem neko nemaina un ka par visu ir jacinas pasiem...vienlaicigi ka ta iestade dzivo no musu nodokliem...
Esmu strādājis jaunaudžu kopšanā ,mani novērojumi -jaunaudzes tiek sagatavotas meža dzīvniekiem kā barības bāze ar atvieglotāku piekļūšanu , meža dienestam tūlīt būs argumenti un noteikti centīsies pierunāt ka vis ir pretēji, bet tai nozarē nostrādāju vairāk par desmit gadiem, un daudz ko piedzīvoju un redzēju.
Valdi problēma ir tajā, ka tie lēmēji mežā ieiet labi ja sēnēs. Jo prasības pret retināšanu ar esošo lielo pārnadžu blīvumu nu galīgi nekorelē. Tātad, vai nu jābūt milzu limitiem, vai nu jāmaina kārtība jaunaudžu kopšanai.
Bet pagaidām izskatās, ka vienas iestādes labā roka nezina, ko dara kreisā un otrādi.
Arni no valsts redzes viedokļa Mežniecība nodarbojās ar Koksnes resursu pārvaldi nevis mežu tur lielāks kāposts. No aprakstiem kādreiz gāza apses(tagad diezvai var) sēja slotiņas(apšubāmi) ierīko sāls laizītavas (tiek pielietots) veda sienu (vairāk stirnām der) graudi un bietes, kartupeļi, burkāni, citiem zvēriem vairāk orinetēti.
Un cik jaunaudzu bija kaut vai gadus 20 atpakaļ un cik ir tagad? Ja alnis pamežā nograuza kādu priedīti, eglīti vai apsīti tos pat neuskatija par postījumiem.
Apses varēt var, ar to drīkstēšanu ir kā ir. :) Vajag noķert bebru, ielikt krātiņā pie apses un lai rušina. :)
Piebarināšana aļņiem tāda netieša sanāk, ja lapu koki gāzti (tās pašas apses, blīgznas, bērzi) un zari šķeldai sakrauti. Bet ļoti aukstā laikā aļņi tik un tā meklēs priedi, iespējams, der arī egle. Vitamīni, tārpi vai kas, bet tā viņi dara.
Stāsts ir par to, ka prasības, piemēram, apšu jaunaudžu kopšanai pie šāda aļņu blīvuma patiesībā sagatavo alnim barības galdu. Tad vai nu jāmazina aļņu skaits vai nu jāmaina prasības. Bet drīzāk ir abu pasākumu komplekss. Cepiens ir par to, ka netiek darīts ne viens, ne otrs, ne trešais!
Bet pagaidām izskatās, ka vienas iestādes labā roka nezina, ko dara kreisā un otrādi.
Piebarināšana aļņiem tāda netieša sanāk, ja lapu koki gāzti (tās pašas apses, blīgznas, bērzi) un zari šķeldai sakrauti. Bet ļoti aukstā laikā aļņi tik un tā meklēs priedi, iespējams, der arī egle. Vitamīni, tārpi vai kas, bet tā viņi dara.
Stāsts ir par to, ka prasības, piemēram, apšu jaunaudžu kopšanai pie šāda aļņu blīvuma patiesībā sagatavo alnim barības galdu. Tad vai nu jāmazina aļņu skaits vai nu jāmaina prasības. Bet drīzāk ir abu pasākumu komplekss. Cepiens ir par to, ka netiek darīts ne viens, ne otrs, ne trešais!