Forums

Man pietiek ar dzinējmedībās iegūto, plus bebri un individuāli nomedītie rukši.
Mājās zupas pārāk bieži netiek vārītas , jo uz kauliem ir četrkājains pretendents:)
Plaušas un nieres 100% sunim.
Protams liekais uzreiz tiek likts saldētavā- lai būtu tukšajai sezonai:)
man laikam tā tagad iestājusies- bet gan jau izlabošu situāciju..

Ruksi sunim?

Nesapratu? protams kaulus, ne jau karbonādi- tik ļoti es savu suni nemīlu.
Kāpēc ne- apvāra un viss tiek apēsts.
Septembrī būs desmit gadi nodzīvoti- nu nemaz pēc pensionāra neizskatās:)

Ja pareizi sapratu, tad - mežacūkas stilbu dot sunim, tas ir slikti, bet pirkt nezināma sastāva suņu barību par 7-8 EUR kg un ar to barot suni, - tas ir pareizi...???

Īstenībā problēmas un risinājuma cēlonis un būtība ir kaut kur pa vidu. Tātad, ja suns dzīvo lauku apvidū, tad tas visus vitamīnus un mikroelementus, kurus tam vajag no augu izcelsmes produktiem, pats atrod un paņem cik tam vajag no "zālītes". Līdz ar to, šādu suni var 100% barot ar dabisku, medniekam pieejamu gaļu un subproduktiem. Kamēr tos suņus, kas dzīvo pilsētās, īpaši dzīvokļos - noteikti vajag papildus apgādāt ar vitamīniem, mikroelementiem. Turklāt dzīvoklī sunim dodot kaulus un gaļu, eventuālā netīrība ir lielāka, nekā dodot "granulas" - lūk arī atbilde, kādēļ dzīvnieku barības bizness plaukst un zeļ: pilsētnieku skaits pasaulē, tajā skaitā, Latvijā, gadu no gada aug, kamēr laucinieku skaits gadu no gada rūk.
Šis fenomens nes līdzi daudzas pārmaiņas, tajā skaitā, arī pseidozaļo pamuļķu (antimednieku) skaita pieaugumu, tajā skaitā civilizācijas un pat cilvēces pastāvēšanas apdraudējumu (sabrūkot loģistikas un piegādes ķēdēm kādas lielas kataklizmas rezultātā, pilsētās būtībā iestāsies vilku likumi un tālāk tās izsalkušās masas ies uz laukiem, kuri ir depopulēti). Viss cits ir mārketings - cik konservi ir dabiski, cik "graudiņi" daudz satur gaļas, cik lieliska produkcija, par n-tās reizes augstāku cenu (uz nosacīto masas vienību), nekā bioloģiski audzēta dzīvnieka neapstrādāta gaļa :) bet pilsētniekam jau lielas izvēles nav :)

Ivar!
Tu manis rakstīto lasi kaut kā, kā arābs, no labās uz kreiso?
Es nesaku, ka kucēna cenā ietilpst tas un tas, es saku, ka tas ietilpst IZDEVUMOS. Bet kucēns maksā tik, cik maksā. Citreiz pat nenosedz izdevumus.

Žanna!
Pastāsti labāk par suņu barību, ar ko šogad suņus baro?

Rakstītais nebija jāsaprot kontekstā ar barību, bet gan dzīves ilguma prognozi izejot no dzīves apstākļiem kopumā. Neskatoties uz izcili veselīgo barību tā pati laika Sibīrijas mednieka kompānijā līdz desmit gadu vecumam neaizvilks ne jau barības dēļ.... Pati Žanna labi zini Sibīrijas selekcijas principu, aizgāja taigā jēgers ar septiņām laikām, atnāca ar trim!

Ivar, man suņi saņem naturālo barību pārsvarā, sauso tikai nedaudz.
Andri!
Nu nav jau par to runa! Protams, suni var barot ar jebko, un ja viņš aiziet bojā , piemēram, nelaimes gadījumā, tad nav svarīgi, ko viņš ir ēdis.

Eh, uzjundījāt atmiņas. Bija man reiz ne gluži medību, bet pēc-medību cīņubiedrs, nemedību suns, kurš uzticīgi gaidīja mājās, taču acīs bija lasāms, ka ļoti priecē un novērtē visu, kas saistīts ar galēšanu.
Tad nu kungs vienmēr dabūja pilnu vēderu pieēsties dīrāšanas gaitā, it sevišķi atzinīgi gremoja bebra tauku dziedzerus, sekrētam kā nektāram visriņķī šļakstinoties. Parasti, man šķita, viņš pielietoja tos kā košļeni - konsistences un teju nesakožamības dēļ -, taču reiz izdevās tomēr lejā dabūt gan. Tā pūtis kungs laikam iepriekš visu nakti nebija. Lai miers Uģa pīšļiem un atvainojiet par "ārtematu", taču redzu, ka par daudz nopietni jau jums te iet.