Nez kā pie jums pie mums Naujenes kolektīvā domājam būs jārīko medības tikai pa krūmiem, jo dzenot mastus valsts mežos ļoooti daudz tiek apzīmēti kvartāli kailcirtei. Drīz vispār nebūs kur medīties, jo vairāk nepatīk tas ka izcērt pilnīgi visus kokus un jaunus kociņus vairs nestāda, kā tas ir jau Sventē, jo lielākoties ir aizauguši ar krūmājiem un necaurejamām aveņu krumiem.
Esmu dzirdējis ka līdz kaut kuram gadam jāizcērt visi vecie meži līdz Lietuvas robežai, tad sanāk ka medīsimies kā Dānijā, tas ir lai pārdzītu nākamo mastu jābrauc 30 km.
Šis laikam būtu jautājums mežu apsaimniekotājiem, bet no medību pieredzes varu teikt, ka dzīvnieki labprātāk uzturās jaunāudzēs, briksnājos, purvājos, laukmalēs un arī bebraiņu tuvumā. Vienu vārdu sakot tur kur ir vieglāk pieejama barības bāze un iespēja paslēpties. Tie mednieki, kas nav slinki uz dzīšanu noteikti būs pamanījuši, ka biežāk viņus medību vadītājs izvēlās par dzinējiem un ne reti pat dod īpašus norādījumus pievērst uzmanību kādai egļu jaunaudzes biežņai, upītes meldrājam, jaunaudzej, krūmājam utt. un arī dzīvnieku pārejas (Vekseļi) lielāko tiesu ir tur, kur mainās mežs. Nedomāju, ka mums varētu draudēt medīt kā jūs sakāt Dānijas gadījumā, jo to nosaka arī citi faktori Klimats, zemsedze (augsne)utt., kas veicina salīdzinoši ātru meža atjaunošanos.
piekriitu Verneram
pirmos gadus peec kailcirtes protams ir diivaina sajuuta gan pasham, gan arii lops konkreetajaa izcirtumaa nedziivo, bet peectam zveeri atgriezzas un ja veel paretina atvases...
mums jau kailcirtes netransformee pa lauksaimnieciibas zemeem - kas ir Rietumeiropaa izdariits 50-tajos gados - tikai taa mezzi izzuud uz neatgrieshanos
Es tev piekrītu Verner, bet vienas lietas būtība ir tāda ka kailcirti neaizstāda ar jaunaudzi, bet aizaug ar aveņajiem un sīkiem krūmiem. Mums jau ir vairākas vietas, kur dzīvnieki pēc šīm darbībām jau gadus 5 nerādās, jo tīrs lauks kas ir aizaudzis ar necaurejamu biezokni. Jā protams tās vietās kur tika veikta meža atjaunošana cepuri nost dzīvnieki parādījās, bet cik tādu ha ir kur veica kailcirti un neko tajā vietā neiestāda, un skatoties tādu tendenci, tad arī negrasās atjaunot mežu, bet cer uz dabas māti ka pati atjaunos. Tajās kailcirtēs tikai pēc pāris gadiem labi ja parādās pāris jaunas eglītes.
Parasti pirmie, kas sāk atjaunoties cirsmās ir alkšņi, apses, kārkli, bērziņi un arī avenāji, kas kopumā ļoti sākumā patīk stirnām, alņiem, briežiem. Piemēram stirnu āzi es cenšos meklēt tieši šādās 2-3g. kailcirtēs jo ir lielāka iespēja dabūt labu trofeju, bet alņi jau pirmajā gadā labprāt uzturās šādās cirsmās. Varbūt šeit ir jāskatās konkrētā situācija un varbūt ir izcirstas riesta vietas nu piemēram briežiem, tad tas ir nopietni.
Skatoties atzīmētos rajonus kas domāti kailcirtei, tiek atzīmēti lielākoties tur kur vairāk uzturās tieši aļņi, bet pats interesantākais ka kur ir parks, tas ir mežs cauredzams, to pat neaiztiek. Tāpec arī uztrauc ka drīz nezināsim kur meklēt to dzīvnieku. Laikam pienāksies pāriet uz mazu krūmāju dzīšanu pa laukiem, jo tur ir iespēja lielāka dzīvnieku atrast nekā kur tika veikta kailcirte.
Un vēl jautājums sekojoša rakstura! Kur labāk meklēt dzīvieku kad vēl ir uz kokiem lapas, lielajos mežos vai krūmājos, jo pēc manas pieredzes es esmu ievērojis ka vairāk dzīvnieku kad ir vēl uz krūmiem lapas ir krūmājos, bet kad lapas ir nokritušas un mežā nav sēņotāju tad tie migrē uz lielajiem mežiem. Tā ir vai arī es maldos??
Njā, tēma visnotaļ neviennozīmīga, taču ne bezcerīga. Neņemos spriest par procentuālām cirtes izmaiņām, nēesmu mežkopis, taču nereti var novērot, ka medījums bieži vien uzturas tur,kur to vismazāk ceri ieraudzīt. Tādā klasiskā priežu silā pat intuitīvi ir nepatīkami stāvēt, jeb jūti ka būs pa "tukšo".
Uz Vernera teikto par stirnāžiem - pilnīga taisnība. Ja gribat medaļotu vai vismaz vizuāli patīkamu stirnas trofeju, tad tikai jāmeklē pa izcirtumiem. "Seniori" nelabprāt izvēlas lauces vai tamlīdzīgas atkailinātas vietas:) Ja pļavā normāla trofeja parādīsies līdz ar tumsu, tad cirsmā vismaz stundu agrāk.
Mežsaimnieks esmu hobija līmenī, tomēr:
Principā Latvijā mežu platības nav nekad bijušas tik lielas kā šobrīd.
Un tās vēl vairāk palielinās, jo pat tagad, ir pieejams atbalsts l/s zemju apmežotājiem.
Mežs ir arī jaunaudze; arī izcirtums. Mežs nenozīmē tikai lielus kokus.
Un visbeidzot mežs - tas ir tāds pats resurss kā jebkurš cits. Ja to laikā nepaņem, tad tiek zaudēta produktivitāte, tātad nauda. Savukārt produktivitāte ir tieši atkarīga no mežsaimniecības un pareizas meža izmantošanas, jo dabīgā mežā produktivitāte ir ar kārtu mazāka nekā koptā un izmantotā mežā. Protams, savā ziņā produktivitātes pieaugums - tas ir bioloģiskās daudzveidības samazinājums. Tomēr, mūslaikos ir tādi, gan prātīgi, gan pilnīgi idiotiski ierobežojumi, ka ar bioloģisko daudzveidību kopumā Latvijā viss ir vairāk kā labi.
Visbeidzot, no medniecības viedokļa, maz ir tādu vērā ņemamu medījamo dzīvnieku sugu, kuriem patiktu milzīgi, veci meži...kā jau pareizi Verners norādīja, dzīvnieki labprāt uzturas tur, kur ir to barības bāze - un lielie, vecie meži nebūt nav tā labākā vieta, kur atrast barību...
Esmu dzirdējis ka līdz kaut kuram gadam jāizcērt visi vecie meži līdz Lietuvas robežai, tad sanāk ka medīsimies kā Dānijā, tas ir lai pārdzītu nākamo mastu jābrauc 30 km.
pirmos gadus peec kailcirtes protams ir diivaina sajuuta gan pasham, gan arii lops konkreetajaa izcirtumaa nedziivo, bet peectam zveeri atgriezzas un ja veel paretina atvases...
mums jau kailcirtes netransformee pa lauksaimnieciibas zemeem - kas ir Rietumeiropaa izdariits 50-tajos gados - tikai taa mezzi izzuud uz neatgrieshanos
Un vēl jautājums sekojoša rakstura! Kur labāk meklēt dzīvieku kad vēl ir uz kokiem lapas, lielajos mežos vai krūmājos, jo pēc manas pieredzes es esmu ievērojis ka vairāk dzīvnieku kad ir vēl uz krūmiem lapas ir krūmājos, bet kad lapas ir nokritušas un mežā nav sēņotāju tad tie migrē uz lielajiem mežiem. Tā ir vai arī es maldos??
Uz Vernera teikto par stirnāžiem - pilnīga taisnība. Ja gribat medaļotu vai vismaz vizuāli patīkamu stirnas trofeju, tad tikai jāmeklē pa izcirtumiem. "Seniori" nelabprāt izvēlas lauces vai tamlīdzīgas atkailinātas vietas:) Ja pļavā normāla trofeja parādīsies līdz ar tumsu, tad cirsmā vismaz stundu agrāk.
Principā Latvijā mežu platības nav nekad bijušas tik lielas kā šobrīd.
Un tās vēl vairāk palielinās, jo pat tagad, ir pieejams atbalsts l/s zemju apmežotājiem.
Mežs ir arī jaunaudze; arī izcirtums. Mežs nenozīmē tikai lielus kokus.
Un visbeidzot mežs - tas ir tāds pats resurss kā jebkurš cits. Ja to laikā nepaņem, tad tiek zaudēta produktivitāte, tātad nauda. Savukārt produktivitāte ir tieši atkarīga no mežsaimniecības un pareizas meža izmantošanas, jo dabīgā mežā produktivitāte ir ar kārtu mazāka nekā koptā un izmantotā mežā. Protams, savā ziņā produktivitātes pieaugums - tas ir bioloģiskās daudzveidības samazinājums. Tomēr, mūslaikos ir tādi, gan prātīgi, gan pilnīgi idiotiski ierobežojumi, ka ar bioloģisko daudzveidību kopumā Latvijā viss ir vairāk kā labi.
Visbeidzot, no medniecības viedokļa, maz ir tādu vērā ņemamu medījamo dzīvnieku sugu, kuriem patiktu milzīgi, veci meži...kā jau pareizi Verners norādīja, dzīvnieki labprāt uzturas tur, kur ir to barības bāze - un lielie, vecie meži nebūt nav tā labākā vieta, kur atrast barību...