Jā to es aar domāju, bet viena problēma malumednieki, pie mums kā tuvu Daugavpils, nereāli nokontrolēt šos tipiņus, jau mēģinājām vairākus gadus ķerstīt viņus, bet bez rezultātiem, jo ar perfekti pārzin teritoriju, tāpēc grūti nokert. Vēl grūtāk kad mežā ir attīstīta ceļu infrastruktūra, var teikt tad cilvēku nepietiek aplenkumam. Un pats galvenais, ka zini kas to darba bet nokert nevari, pie tam ēst gan nevarētu pateikt ka viņiem nav ko!!! Braukā uz tādiem džipiem ka ne katrs vidēja mēra Latvietis to varēs atļauties.
Tāpēc sāls laizītavas un barotavas neliekam šajās vietās, lai mazinātu gaļas ieguvi malumedniekiem.
Ja rūpīgi lasīji, tad noteikti pamanīji, ka jautājums ir līdzīgs, bet diskusija atšķirīga un arī medijamo dzīvnieku izzušana šajās platībās tomēr nav saistīta ar meža izstŗādi, bet gan ar citu tēmu kuru liekas pats vien biji pievienojis. Bet par meža izstrādi tomēr runāt ir noderīgi, jo ne vienmēr tur viss ir kārtībā un arī koksnes cenas...?
Edgaram
Nedaudz informācijai par valsts mežiem. Ja ir līgums par medību tiesībām valsts mežos, jāņem vērā, ka no šī gada mežu izstrāde notiek pa izdalītiem masīviem konkrēti katru gadu. Piemēram, 2008. gadā būvē ceļus, 2009. gadā cērt visu kas cērtams šajā teritorijā, 2010 gadā - meliorācijas sistēmas, 2011. gadā - atjaunošana. Un atkal uz ciršanu atgriežas pēc tam. Man jau liekas, ka medniekiem tas ir pat labāk - spēcīgi palielināsies meža masīvu daudzveidība (vecuma dažādība), tādos mežos vieglās varēs prognozēt (izsekot) dzīvnieku kustību līdz ar to variēt ar mastiem, dzīšanas virzienu, gaides vietām.
Un par medījumiem piekrītu Arnim - barības bāze pieaugušā mežā ir mazāka, lauksaimniecības zemju aizaugšanas ietekmi var redzēt pēc laukos sētā arvien vairāk nākošiem dzīvniekiem.
Tāpēc sāls laizītavas un barotavas neliekam šajās vietās, lai mazinātu gaļas ieguvi malumedniekiem.
sk. http://www.medniekiem.lv/discu...
Varbūt palīdzēs atvēsināt "meža speciālistu" galvas :)))
Nedaudz informācijai par valsts mežiem. Ja ir līgums par medību tiesībām valsts mežos, jāņem vērā, ka no šī gada mežu izstrāde notiek pa izdalītiem masīviem konkrēti katru gadu. Piemēram, 2008. gadā būvē ceļus, 2009. gadā cērt visu kas cērtams šajā teritorijā, 2010 gadā - meliorācijas sistēmas, 2011. gadā - atjaunošana. Un atkal uz ciršanu atgriežas pēc tam. Man jau liekas, ka medniekiem tas ir pat labāk - spēcīgi palielināsies meža masīvu daudzveidība (vecuma dažādība), tādos mežos vieglās varēs prognozēt (izsekot) dzīvnieku kustību līdz ar to variēt ar mastiem, dzīšanas virzienu, gaides vietām.
Un par medījumiem piekrītu Arnim - barības bāze pieaugušā mežā ir mazāka, lauksaimniecības zemju aizaugšanas ietekmi var redzēt pēc laukos sētā arvien vairāk nākošiem dzīvniekiem.