Tēma ir par to, kuri kalibri ir atbilstoši šaut lielos pārnadžus, minimālo jaudu 3000 J. Tas, ka viens kalibrs vai lodes veids pārspēj citu ar kaut kādu rādītāju, tas nenozīmē, ka tas ir atbilstošs šaut alni vai briedi.
Esu gan.Tas ir tikai mans viedoklis.308,30-06 abi kalibri man ir bijuši.Man patīk 270win,7rem mag,šitos ārī lietoju.Tāka alni arī varu nogāzt.Pērkot munīciju man svarīgi ir lodes konstrukcija.
Kā jau te daudzi ir norādījuši, ar mazajām, ātrajām lodēm viss ir labi tikai samērā nelielā attālumā.
Ļoti smagās un "lēnās" lodes darbu padara praktiski jebkurā distancē, taču to trajektorijas ir tik "līkas", ka distances fiziski nevar būt garas.
Kompromiss - relatīvi smagas [salīdzinot ar mazajām] un relatīvi ātras [salīdzinot ar smagajām] lodes, kuras paplašinās diametrā pie trāpījuma, ir zelta vidusceļš garākām distancēm. Tieši tas, kas vajadzīgs gaides medībām [un principā jebkurām, tikai dzinējmedībās, vai pielavoties attālumu, kurā šaut vairāk vai mazāk nosaka mednieks, kamēr gaides medībās pa lielam - medījums] uz dzīvniekiem, kur primārais šāviena mērķis ir nogalināt [ar domu, ja reiz šauj, tad tā, lai krīt uz vietas] un nogalināt maksimāli ātri, efektīvi un ar pēc iespējas mazākiem produkcijas bojājumiem.
Atšķirībā no divkājainajiem, kurus parasti stratēģiski gudrāk ir vairāk vai mazāk smagi ievainot, nevis iznīcināt, jo tas pretējai pusei sagādā lielākus zaudējumus, kā arī grauj morāli, ko lieliski paveic automātiskie kaujas ieroči ar relatīvi mazu kalibru, protams, atkal limitētās distancēs.
Izņēmums ir komandējošais sastāvs utml svarīgas personas...bet tādā gadījumā likvidācija parasti tiek veikta no liela attāluma, kur atkal lielajiem kalibriem ir milzīgas priekšrocības pat pie ne absolūti izcila trāpījuma, .338 LM vai .50BMG darbu padarīs.
Mazo kalibru snaiperi parasti ir policijas specvienības, kur ļoti būtiski ir salīdzinoši nelielā attālumā [pilsētās] veikt pēc iespējas precīzu šāvienu, kurš pēc iespējas vairāk enerģijas atdod "mērķa" ķermenī, lai mazinātu riskus ciest apkārtējiem.
Un tur tad arī mazie, ātrie kalibri ir noderīgi, jo mērķi sasniedz ar postošu ātrumu.
Bet pati galvenā atšķirība no dzīvnieka un divkājainā mērķa ir ķermeņa masa un uzbūve, kā arī izturība.
Tādēļ būtu jauki, ja noteikumu autori, pie limitējošiem faktoriem pieminētu ne tikai enerģiju, bet arī lodes masas.
Piebildīšu pie divkājainajiem:
Mazs kalibrs ļauj tomēr biežāk tikai ievainot, nevis nogalināt. Lielākais pluss ir tajā, ka ievainotu cilvēlu savējie centīsies izglābt. Tas nozīmē- novirzīs daļu savu spēku ievainoto glābšanai. Tātad kaujā piedalīsies (atšaudīsies) mazāks pretinieku skaits. Ja uzreiz nošausi pretinieku, viņu vairs neviens neglābs. Līdz ar to visi dzīvi esošie un kaujas spējīgie atšaudīsies.
Līdz ar to, ja esi ievainojis 1 pretinieku, reāli nepieciešami 2 veseli, kuri viņu glābs. Līdz ar to- 1 ievainotais = 3 pretinieki atšaudās mazāk.
tas gan ir sacereejums no tavas galvas, kam nav nekaada sakara ar realitaati! bet shie peetiijumi, kur secinaats lodes aatrums ir galvenais faktors ir tieshi naaveejoshajiem ievainojumiem veltiiti - neviss visam ko tu tur mineeji (tam ir citi peetiijumi un apreekjini)
Militāros mērķos un medībām .223Rem salīdzināt gluži nevar, jo tomēr kaujās šauj ar FMJ lodēm, līdz ar to ievainojums ir daudz mazāks, kā no medību lodes. Mūsdienīgai strēlnieku munīcijai nav obligāti jānogalina, pietiek neitranizēt pretinieku, padarīt to kaujas nespējīgu.
Medību munīcijai ir pavisam citi mērķi. Palielinot ātrumu jebkura kalibra lodei (un jebkuras konstrukcijas), arī tās darbība ķermenī kļūs "agresīvāka".
Jurgi, ja Tu to man, tad kurā vietā tieši ir sacerējums, kam nav sakara ar realitāti un kur es apšaubu to, ka lodes ātrums ir viens no izšķirošajiem faktoriem?
Runa pašreiz ir par to, ka normatīvajos aktos, lai tie būtu pilnīgi, attiecībā par lielajiem pārnadžiem ir jānosaka 2 svarīgas lietas:
1)gludā minimālais kalibrs [man šķiet - 16, jo 20 tomēr ir pārāk mazs, bet par to vēl var diskutēt - nevienu nepazīstu, kas pa kuiļiem vai aļņiem ir šāvis ar 20 kalibru. Bet katrā ziņā, tad 20 ir pēdējais kalibrs, ar ko drīkstētu medīt lielos pārnadžus].
2)minimālā jauda un vismaz minimālais ložu svars, kam šī jauda jāsasniedz. [jo 243wssm 5,2g lode, kuras sākuma ātrums ir ievērojams, nav piemērota lielajam pārnadzim - bet pašreizējā redakcijā MK noteikumu projekts pieļautu šādu situāciju.]
Mans uzskats, ja reiz kādu jomu aiztiek un mēģina sakārtot, tad dara to kvalitatīvi, nevis kaut kā.
Bez manis iepriekšminētajām divām lietām, joma paliks pussakārtota un pēc laika normatīvais akts atkal būs jāgroza, kas prasīs laiku, resursus un atkal radīs nevajadzīgu spriedzi.
nee, sorry, ieprieksheejais mans koments bija Viesturam - par vinja interpretaacijaam pa militaaraaro muniiciju neemsu gan armijnieks un iipashi pa 2kaajaino shaushanu neintereseejos, bet saprotu ka uz militaarajiem mazajiem kalibriem speciaali taisa lodes lai nav nekaadu ceriibu izdziivot un tas pats FMJ uztaisa virpuli kjermenii (protams pie lieliem lodes aatrumiem) - kaa jau teicu ja Viesturs pats nednodarbojaas ar militaaraas muniicijas izstraadi - tad tas ir sacereejums pa teemu, jo militaaristiem vienemer ir bijis svariigi lai peec iespeejas aatraak apbrunjuts pretinieks nokriit kaa nopljauts un nespeej vairaak izshaut vai uzspridzinaat kautko, jo ievainots vinsh ir veel biistamaaks kaa vesels!
bet Arni ir gruuti sakaartot to jomu it iipashi latvieshu baalelinjiem (peetiijumu veikshana un pieredze mums shajaas jomaas ir smiekliigi maza), mees (un likumdeveeji) varam tik kautko pashpikot (kautko) no citaam valstiim un meegjinaat to ieviest - kaa sanaak taa sanaak, man liekas 3000J buus labaakais ko varam izshtukot pirmajaa piegaajienaa taa vienkaarshoti - tikai kaa paarbaudiis ar pashlaadeeto muniiciju - nav ne jausmas
Ļoti smagās un "lēnās" lodes darbu padara praktiski jebkurā distancē, taču to trajektorijas ir tik "līkas", ka distances fiziski nevar būt garas.
Kompromiss - relatīvi smagas [salīdzinot ar mazajām] un relatīvi ātras [salīdzinot ar smagajām] lodes, kuras paplašinās diametrā pie trāpījuma, ir zelta vidusceļš garākām distancēm. Tieši tas, kas vajadzīgs gaides medībām [un principā jebkurām, tikai dzinējmedībās, vai pielavoties attālumu, kurā šaut vairāk vai mazāk nosaka mednieks, kamēr gaides medībās pa lielam - medījums] uz dzīvniekiem, kur primārais šāviena mērķis ir nogalināt [ar domu, ja reiz šauj, tad tā, lai krīt uz vietas] un nogalināt maksimāli ātri, efektīvi un ar pēc iespējas mazākiem produkcijas bojājumiem.
Atšķirībā no divkājainajiem, kurus parasti stratēģiski gudrāk ir vairāk vai mazāk smagi ievainot, nevis iznīcināt, jo tas pretējai pusei sagādā lielākus zaudējumus, kā arī grauj morāli, ko lieliski paveic automātiskie kaujas ieroči ar relatīvi mazu kalibru, protams, atkal limitētās distancēs.
Izņēmums ir komandējošais sastāvs utml svarīgas personas...bet tādā gadījumā likvidācija parasti tiek veikta no liela attāluma, kur atkal lielajiem kalibriem ir milzīgas priekšrocības pat pie ne absolūti izcila trāpījuma, .338 LM vai .50BMG darbu padarīs.
Mazo kalibru snaiperi parasti ir policijas specvienības, kur ļoti būtiski ir salīdzinoši nelielā attālumā [pilsētās] veikt pēc iespējas precīzu šāvienu, kurš pēc iespējas vairāk enerģijas atdod "mērķa" ķermenī, lai mazinātu riskus ciest apkārtējiem.
Un tur tad arī mazie, ātrie kalibri ir noderīgi, jo mērķi sasniedz ar postošu ātrumu.
Bet pati galvenā atšķirība no dzīvnieka un divkājainā mērķa ir ķermeņa masa un uzbūve, kā arī izturība.
Tādēļ būtu jauki, ja noteikumu autori, pie limitējošiem faktoriem pieminētu ne tikai enerģiju, bet arī lodes masas.
Mazs kalibrs ļauj tomēr biežāk tikai ievainot, nevis nogalināt. Lielākais pluss ir tajā, ka ievainotu cilvēlu savējie centīsies izglābt. Tas nozīmē- novirzīs daļu savu spēku ievainoto glābšanai. Tātad kaujā piedalīsies (atšaudīsies) mazāks pretinieku skaits. Ja uzreiz nošausi pretinieku, viņu vairs neviens neglābs. Līdz ar to visi dzīvi esošie un kaujas spējīgie atšaudīsies.
Līdz ar to, ja esi ievainojis 1 pretinieku, reāli nepieciešami 2 veseli, kuri viņu glābs. Līdz ar to- 1 ievainotais = 3 pretinieki atšaudās mazāk.
Medību munīcijai ir pavisam citi mērķi. Palielinot ātrumu jebkura kalibra lodei (un jebkuras konstrukcijas), arī tās darbība ķermenī kļūs "agresīvāka".
Runa pašreiz ir par to, ka normatīvajos aktos, lai tie būtu pilnīgi, attiecībā par lielajiem pārnadžiem ir jānosaka 2 svarīgas lietas:
1)gludā minimālais kalibrs [man šķiet - 16, jo 20 tomēr ir pārāk mazs, bet par to vēl var diskutēt - nevienu nepazīstu, kas pa kuiļiem vai aļņiem ir šāvis ar 20 kalibru. Bet katrā ziņā, tad 20 ir pēdējais kalibrs, ar ko drīkstētu medīt lielos pārnadžus].
2)minimālā jauda un vismaz minimālais ložu svars, kam šī jauda jāsasniedz. [jo 243wssm 5,2g lode, kuras sākuma ātrums ir ievērojams, nav piemērota lielajam pārnadzim - bet pašreizējā redakcijā MK noteikumu projekts pieļautu šādu situāciju.]
Mans uzskats, ja reiz kādu jomu aiztiek un mēģina sakārtot, tad dara to kvalitatīvi, nevis kaut kā.
Bez manis iepriekšminētajām divām lietām, joma paliks pussakārtota un pēc laika normatīvais akts atkal būs jāgroza, kas prasīs laiku, resursus un atkal radīs nevajadzīgu spriedzi.
bet Arni ir gruuti sakaartot to jomu it iipashi latvieshu baalelinjiem (peetiijumu veikshana un pieredze mums shajaas jomaas ir smiekliigi maza), mees (un likumdeveeji) varam tik kautko pashpikot (kautko) no citaam valstiim un meegjinaat to ieviest - kaa sanaak taa sanaak, man liekas 3000J buus labaakais ko varam izshtukot pirmajaa piegaajienaa taa vienkaarshoti - tikai kaa paarbaudiis ar pashlaadeeto muniiciju - nav ne jausmas