Par Medību noteikumu izmaiņām 2024

22.03.2024. No 2024. gada 1. aprīļa stājas spēkā sekojošas izmaiņas Medību noteikumos. Sugas un medību termiņi Ūdensputnu sezonas atklāšana sākas vienā konkrētā datumā &ndash; 20. augustā un turpinās divas nedēļas ilgāk &ndash; līdz 15. decembrim. Publiskajās ūdenstilpēs vienam medniekam vienā dienā atļauts nomedīt ne vairāk kā 10 ūdensputnus. Meža zosis tiek &ldquo;pielīdzinātas pīlēm&rdquo; un medījamas ūdensputnu sezonas ietvaros. Trīs pīļu sugas (garkakļi, platknābji un baltvēderi) tiek &ldquo;pielīdzinātas zosīm&rdquo;, un tās atļauts medīt no 15. septembra līdz 30. novembrim. Slokas atļauts sākt medīt mēnesi vēlāk &ndash; no 1. septembra līdz 15. decembrim. Vilku, bebru, meža caunu, sesku, balto zaķu un zeltaino šakāļu medīšana ārpus termiņa pieļaujama tikai izņēmuma kārtā (ja nav apmierinošas alternatīvas un netiek kaitēts populāciju saglabāšanai labvēlīgas aizsardzības statusā). Mežirbes kļuvušas par limitētajiem medījamajiem dzīvniekiem, kurus atļauts medīt no 1. septembra līdz 31. janvārim. Medību tiesību aprites kārtība Slēdzot medību līgumu, fiziskajai personai vairs nav jānorāda deklarētās dzīvesvietas adrese. Slēdzot medību līgumu, vairs nav jānorāda īpašuma nosaukums (pietiek ar zemes vienības kadastra apzīmējumu). Slēdzot medību līgumu, norāda tā darbības termiņu gados un izbeigšanas (laušanas) kārtību. Termiņa pagarināšanas nosacījumus var nenorādīt. Medību iecirkņu izveidošanas un reģistrēšanas kārtība Dokumentu aprite ar VMD un pieņemto lēmumu paziņošana notiek elektroniski. Līdz 2026. gada 31. decembrim persona var izvēlēties arī citu normatīvajos aktos noteiktu dokumentu iesniegšanas un saņemšanas veidu (t.i., darīt to līdzšinējā kārtībā un uz elektronisko dokumentu apriti pāriet pakāpeniski). Lai reģistrētu medību iecirkni vai izdarītu tajā grozījumus, iesniegumu VMD iesniedz tiešsaistē (gan tad, ja medību līgums ir jauns, gan tad, ja medību līgums ir grozīts). Iesniegumam pievienotie dokumenti ir elektroniski parakstīti ar e-parakstu vai elektroniski apliecināti (t.sk. kopijas). Ja medību iecirkni reģistrē (vai izdara tajā grozījumus) vairāki medību tiesību īpašnieki, VMD jāiesniedz līgums par kopīgu medību tiesību izlietojumu. VMD atsaka iecirkņa reģistrāciju vai grozījumu izdarīšanu, ja iesniegtajos dokumentos tiek konstatēta kļūdaina vai pretrunīga informācija. VMD izslēdz zemes vienību vai tās daļu no iecirkņa, ja beidzies medību līguma termiņš. Iesniegumu par medību līguma izbeigšanu un pievienotos rakstveida pierādījumus VMD iesniedz tiešsaistē elektroniski: iesniegumu &ndash; strukturētu datu veidā Meža valsts reģistrā (MVR), dokumentus &ndash; parakstītus ar e-parakstu vai kā elektroniski apliecinātas kopijas. Medību līgumu var izbeigt gan līgumā, gan Civillikumā noteiktajā kārtībā. Ja noslēgts vai lauzts robežlīgums (vienošanās par kopīgām medību iecirkņu ārējām robežām), iesniegumu par tā reģistrāciju vai izslēgšanu iesniedz VMD tiešsaistē (strukturētu datu veidā MVR). Medību norises dokumentēšanas un informācijas aprites kārtība Informāciju par visiem nomedītajiem dzīvniekiem un putniem reģistrē mobilajā lietotnē &ldquo;Mednis&rdquo;. Tāpat &ldquo;Mednī&rdquo; reģistrē informāciju par ievainotajiem pārnadžiem (aļņiem, staltbriežiem, stirnām un mežacūkām). Fiziski numurēti marķieri (savilcēji) vairs netiek izsniegti. Informācija par izlietotajām medību atļaujām (tautā dēvētais &ldquo;trešais pielikums&rdquo;) un nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnāls VMD vairs nav jāiesniedz. Ja atrasts bojā gājis medījamais dzīvnieks, mednieka pienākums ir nekavējoties reģistrēt to lietotnē &ldquo;Mednis&rdquo;. Vairs nav noteikts obligāts pienākums ziņot par to PVD. Medību iecirkņa atbildīgā persona vairs nav obligāti jāinformē ne par nomedītajiem, ne atrastajiem bojā gājušajiem dzīvniekiem. Medību atļauju izsniegšanas kārtība VMD joprojām izsniedz medību atļaujas, taču fiziski numurēti marķieri (savilcēji) vairs netiek izsniegti. VMD medību atļaujas izsniedz elektroniski (strukturētu datu veidā MVR), vienlaikus nosūtot informāciju uz medību tiesību lietotāja e-pastu. Medību vadītāja pienākumi un tiesības Individuālajās medībās katrs mednieks joprojām ir pats sev medību vadītājs. Pirms nomedītā dzīvnieka sadalīšanas vai pārvietošanas to reģistrē &ldquo;Mednī&rdquo; (nomedītos ūdensputnus &ldquo;Mednī&rdquo; var reģistrēt ūdens objekta krastā). Ja mednieks dažādu tehnisku iemeslu dēļ nevar reģistrēt informāciju &ldquo;Mednī&rdquo;, viņš var organizēt to citādā veidā (piemēram, uzticot reģistrēt informāciju &ldquo;Mednī&rdquo; citai personai). Galvenais ir dzīvnieka reģistrēšanas fakts &ldquo;Mednī&rdquo;. Informāciju par nomedītajiem un ievainotajiem dzīvniekiem un putniem, reģistrējot tos &ldquo;Mednī&rdquo;, iesniedz VMD vienas dienas laikā. Respektīvi, nav prasības iesniegt reģistrēto informāciju nekavējoties &ndash; &ldquo;Mednis&rdquo; saglabā reģistrēto informāciju, bet mednieks pārbauda tās nosūtīšanu un vajadzības gadījumā atkārtoti nosūta informāciju uz MVR, kad konstatēta stabila sakaru zona. &ldquo;Mednī&rdquo; reģistrēto vai iesniegto informāciju uzrāda medības uzraugošo un kontrolējošo dienestu amatpersonām. Dzinējmedību laikā medību vadītājs var reģistrēt &ldquo;Mednī&rdquo; informāciju pats vai uzdot to darīt medniekiem. Ja to uzdots darīt medniekiem (visiem vai atsevišķiem), pārbaudes laikā &ldquo;Medņa&rdquo; informāciju uzrāda visi mednieki, kuri to reģistrējuši. Galvenais ir dzīvnieka reģistrēšanas fakts &ldquo;Mednī&rdquo;. Ja ievainots alnis, staltbriedis, mežacūka vai stirna, pirms dzīvnieka izsekošanas &ldquo;Mednī&rdquo; reģistrē ievainošanas faktu. Ja ievainotais dzīvnieks izbēdzis ārā no medību iecirkņa, tā izsekošanu organizē līdzšinējā kārtībā (t.i., saskaņojot ar kaimiņu medību tiesību lietotāju vai zemes īpašnieku). Ja iecirknī individuāli medī ārvalstu mednieks, medību vadītāja pienākumi ir saistoši medību tiesību lietotājam vai tā pilnvarotajai personai. Respektīvi, par ārzemnieka rīcību individuālajās medībās atbild vietējais medību tiesību lietotājs, kas uzņem un pavada ārzemnieku. Medību šaujamieroča un medību munīcijas izmantošanas kārtība Individuālajās medībās aļņu un staltbriežu teļus, kā arī mežacūku sivēnus atļauts medīt arī ar vītņstobra medību šaujamieroci, kura šāviņa enerģija stobra galā nav mazāka par 1500 džouliem, un ekspansīvas iedarbības lodi. Respektīvi, pie šiem nosacījumiem atļauts izmantot arī .222Rem un .223Rem, kā arī jaudīgāka kalibra ieročus ar ekspansīvajām lodēm. Nomedīto dzīvnieku pārvietošanas kārtība Pirms pārvietošanas nomedīto dzīvnieku reģistrē &ldquo;Mednī&rdquo;. Pēc tam pārvietošanas laikā pārvietotājam ir jāspēj uzrādīt &ldquo;Mednī&rdquo; reģistrēto informāciju medības uzraugošajām amatpersonām. Galvenais ir dzīvnieka reģistrēšanas fakts &ldquo;Mednī&rdquo;. Ja dzīvnieks reģistrēts &ldquo;Mednī&rdquo;, bet pārvietotājs &ldquo;Medņa&rdquo; informāciju nevar uzrādīt (piemēram, dzinējmedību laikā vedot medījumu uz pirmapstrādes vietu), dzīvnieka ķermenis ir marķēts ar pašizgatavotu marķieri, kurā norādīts nomedīšanas datums un tā mednieka apliecības numurs, kas nomedījis medījumu. Noteikumu konsolidētā versija pieejama šeit: https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/5a1132d5-6722-468a-a2d5-25885b701f32/preview

Par Medību noteikumu izmaiņām 2024

Vairāk raksti no sadaļas Medības

Par medījumu pārvietošanu dzinējmedībās

"Mednis". Biežāk uzdotie jautājumi

Par vilku populācijas stāvokli Eiropā un Latvijā

Atkal izplatās ĀCM

Jauni mērnieku laiki vai Civillikuma un īpašumu tiesību ignorēšana?

Lūšu medības – no 2021. gada 1. janvāra, limits – 80 dzīvnieku

Negatīva pieredze ar medījuma gaļas uzpircēju kantori.

Neliels pārdomu rakstiņš par medībām ar humoristiku piesitienu

Stirnu medību termiņš pagarināts līdz 2018. gada 2. decembrim

Būt vai nebūt obligātam ikgadējam šaušanas eksāmenam?