14.05.2026.
Pūkaini, mīlīgi radījumi ar svītrainu asti un melnu masku uz “sejas” – tādi ir jenoti. Tikmēr melnās maskas dēļ jenotus dēvē arī par bandītiem, jo tie ir rijīgi plēsoņas, kas spēj labi skriet, peldēt un rāpties kokos, nodara lielus postījumus putniem un sīkajiem dzīvniekiem un pārnēsā bīstamas slimības. Pašlaik jenotu izplatība jau ir sasniegusi Lietuvas teritoriju, kur tos nomedī regulāri. 2025./2026. gada medību sezonā Balvu novadā tika oficiāli nomedīts pirmais jenots Latvijā, bet vēl viens ar automašīnu notriekts jenots tika atrasts netālu no Tērvetes.
Kopumā ņemot, jenotu parādīšanās pie mums uzskatāma vienīgi par laika jautājumu. Tādēļ vienīgais veids, kā jenotus apturēt vai vismaz aizkavēt, ir tos nesaudzēt un intensīvi medīt jau no paša sākuma un pie pirmās izdevības.
Jenots (Procyon lotor). Foto: Linzmeier1, Pixabay
Rakstā izmantoti gan Dabas aizsardzības pārvaldes materiāli, gan materiāls no 03.10.2025. AS “Latvijas valsts meži” telpās notikušā mednieku semināra, kuru vadīja Magnuss Pelcs (Magnus Pelz), profesionāls mednieks no Vācijas, uzņēmuma “MP Hunting and Wildlife Management” dibinātājs un vadošais jenotu eksperts Eiropā. Pašlaik M. Pelcs gatavojas piedalīties ar jenotiem saistītā projektā, ko ierosinājusi Gaujas nacionālā parka administrācija. Interesenti, kuri vēlas rezervēt M. Pelca vadītu semināru par jenotiem un to medībām, tiek aicināti ar viņu sazināties (“Instagram” profils: https://www.instagram.com/mpwildlifemanagement/).
Īpaša pateicība par materiāliem arī medniekam Nikolajam S. no Vācijas.
Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides). Foto: Zoosnow, Pixabay
Jenotsuns nav jenots
Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides) nav jenots (Procyon lotor), tās ir divas dažādas sugas. Jenotsuns ir cēlies no Tālajiem Austrumiem un Latvijā ievests jau gana sen. Reģistrējot lietotnē “Mednis” nomedītos un novērotos jenotsuņus, mednieki šad tad ieraduši ar vieglu roku nodēvēt tos par “jenotiem”. Tomēr turpmāk nekaitētu pievērst lielāku uzmanību tam, ka jenotsuņi “Mednī” patiešām tiek reģistrēti kā jenotsuņi. Jenotu parādīšanās ir visai nopietna būšana, bet juceklis informācijas sistēmās nenāks par labu nevienam. Ja neskaita pašus jenotus, iespējams.
Bioloģija
Jenota dzimtene ir Ziemeļamerika, kur tas apdzīvo plašas teritorijas no Kanādas līdz Meksikai. Tādā veidā jenots spēj dzīvot gan karstā, gan aukstā un sniegotā klimatā. Dzīvesvietas ziņā jenots spēj piemēroties dažādiem apstākļiem, taču dod priekšroku veciem mežiem, kur tuvumā ir daudz ūdens – ezeri, upes, strauti un purvi, kur atrast barību. Aukstā laikā un dziļa sniega apstākļos jenots vairākus mēnešus dodas ziemas atpūtā, lai gan īsts ziemas miegs tas nav. Ja nav pieejami veci koki ar dobumiem, jenoti spēj iemitināties arī lapsu un āpšu alās, pirms tam izsviežot no turienes iepriekšējos saimniekus. Jenotu mazuļi (parasti 2-5, reizēm 8) pārsvarā dzimst aprīlī un līdz nākamajai pārošanās sezonai bieži vien uzturas kopā ar māti. Jenotu tēviņi, meklējot jaunas teritorijas, spēj pārvietoties lielos attālumos (pat 250-260 km). Tā kā jenoti spēj izdzīvot Kanādā, tas, ka Latvijā var būt auksti un daudz sniega, nesagādā tiem nekādus šķēršļus.
Jenots spēj gan labi skriet un peldēt, gan arī rāpties kokos. Bez tam jenots ir vienīgais sīkais plēsoņa, kas grābj medījumu nevis ar zobiem, bet ar priekšķepām. Kaut arī šis dzīvnieks pārsvarā ir plēsoņa, vajadzības gadījumā tas spēj pārtikt arī no augu barības. Jenots ēd riekstus, augļus un ogas (tostarp dārzos), sēklas, kukaiņus, gliemežus, vēžveidīgos, olas, zivis, vardes, putnus un sīkus dzīvniekus. Jenoti labprāt apmetas arī apdzīvotās vietās, kur var baroties ar pārtikas atkritumiem un putniem, kaķiem un suņiem izlikto barību.
Kā un kad jenoti nonāca Eiropā
Pirmie jenoti Vācijā tika ievesti 1933. gadā pie Edersee ezera valsts rietumu daļā, “lai bagātinātu vietējo faunu”. Otrā pasaules kara laikā bumba trāpīja kažokzvēru fermai netālu no Berlīnes, un rezultātā apmēram 30 jenoti paspruka brīvsolī. Pēc kara amerikāņu garnizons Francijas ziemeļos turēja vairākus jenotus kā savus simbolus, bet pirms tam, kad tika pārdislocēts uz Vjetnamu, izlaida šos jenotus brīvībā.
Kopš tā laika šīs trīs jenotu populācijas ir saplūdušas vienā, un jenoti ir plaši iedzīvojušies gan Vācijā, gan Polijā. 2024./2025. gada medību sezonā Vācijā tika nomedīti 284 000 jenotu, kas ir par 19 % vairāk nekā sezonu iepriekš. Pašlaik jenoti ir sasnieguši Lietuvas teritoriju, kur tos nomedī regulāri. Tātad jenoti tuvojas arī mums, un, kā zināms, iepriekš brīdināt nozīmē apbruņot.
Potenciālie draudi videi
Jenots, zinātniski izsakoties, ir invazīva suga un rada bīstamus draudus vietējai faunai, kas nav evolūcijas ceļā piemērojusies šādu plēsoņu klātbūtnei un nesaprot, kā no tiem glābties. Kā jau sacīts, jenots spēj gan skriet, gan peldēt un rāpties kokos. Pret tik prasmīgiem plēsējiem nekādi nespēj pasargāties ne mūsu putni (ne pīles, ne uz zemes ligzdojošie vai dobumos perējošie putni), ne vardes, ķirzakas vai tādi sīkmedījumi kā zaķi. Tādā veidā jenotu klātbūtne spēj fundamentāli mainīt apkārtējo vidi un novest atsevišķas sugas līdz izmiršanai. Par izēstām pīļu olām un mazuļiem medniekiem, šķiet, nav īpaši jāstāsta. Arī par putnu nozīmi meža un lauksaimniecības kaitēkļu likvidācijā šoreiz nerunāsim.
Jenots, var teikt, ir kā rijīgs kombains, kas ēd visu, kam vien spēj tikt klāt un ko var noķert. Tas spēj izēst olas un cāļus pat ērgļu, stārķu, dzērvju un pūču ligzdās. Pieaugušas vistas jenoti, šķiet, nemedī, taču olas un cāļus kūtīs gan garām nelaidīs. Vācijā jenoti iemitinās arī dzīvojamo māju un saimniecības ēku bēniņos, kurus parasti krietni izdemolē.
Potenciālie draudi cilvēkiem
Tā kā jenoti var apmesties arī apdzīvotās vietās, vērts atzīmēt, ka tie pārnēsā mājdzīvniekiem un cilvēkiem bīstamas infekcijas. Starp tām ir gan suņu mēris, gan reta, taču cilvēkiem ļoti bīstama slimība – jenotu askaridoze, ko izraisa parazītisks tārps Baylisascaris procyonis. Ja šie tārpi sāk pārvietoties pa cilvēka organismu, tie var bojāt centrālo nervu sistēmu, smadzenes, acis un iekšējos orgānus, novedot pie smagām sekām. Parazīta oliņas ir ļoti izturīgas un var izdzīvot apkārtējā vidē vairākus gadus. Infekcijas gadījumi gan konstatēti reti – Eiropā līdz šim dokumentēti tikai trīs šādi gadījumi, kas noveduši pie permanentiem redzes traucējumiem (2025. g. dati). Taču Vācijas pieredze liecina, ka šo slimību ir ļoti grūti diagnosticēt, un tās izplatība Eiropā vispār ir pētīta maz. Tā ka atliek tikai minēt, cik daudz jenotu askaridozes infekcijas gadījumu noticis patiesībā.
Barojoties dārzos, jenoti var pārnēsāt askaridozi uz vietām, kur cilvēki pēc tam ievāks ražu. Šī iemesla pēc jenotu apdzīvotās vietās nekādā gadījumā nedrīkst ēst nemazgātus augļus, ogas un dārzeņus.
Jenotu medības
Vācijas pieredze liecina, ka tad, kad jenoti būs nostiprinājušies Latvijā, no tiem tikt vaļā vairs nevarēs. Tieši tāpēc ir nepieciešams intensīvi medīt jenotus jau no paša sākuma. Minimums, ko šai ziņā var darīt mednieki, ir medīt jenotus ik reizi un pie pirmās izdevības, kad tos ierauga – arī tad, ja tiek gaidīti citi medījamie dzīvnieki.
Izšķir četrus galvenos jenotu medību veidus: 1) uz gaidi pie ēsmas; 2) ar pievilināšanu; 3) medības alās; 4) medības ar lamatām.
1. Medības uz gaidi pie ēsmas. Jenoti labprāt un bieži nāk uz ēsmu – gaļu, dārzeņiem, graudaugiem, saldumiem. Vācijas pieredze liecina, ka jenoti gluži tāpat kā mežacūkas ir izturīgi pret šautiem ievainojumiem un nemaz tik viegli nekrīt, tāpēc .22LR mazkalibrenes šim nolūkam neesot īsti piemērotas. Ja iet runa par vītņstobriem, tad labāki esot vismaz .22WMR, .17 Hornet vai .223Rem kalibra ieroči.
2. Medības ar pievilināšanu. Ir iespējams nopirkt speciālas svilpītes jenotu piesaukšanai. Pēc nelielas praktizēšanās jenotus var ļoti labi piesvilpt naktī un reizēm pat dienas laikā. Jenoti reti kad reaģē uz upura izdotas skaņas imitāciju – tas tāpēc, ka tie baidās “uzrauties” uz kādu lielāku plēsoņu, kuru arī var pievilināt šīs skaņas. Taču jenotus var viegli pievilināt ar pašu jenotu izdotām skaņām – kucēnu baiļu pīkstieniem vai pieaugušu jenotu kautiņa skaņām.
3. Medības alās. Ja nav vecu koku dobumu, jenoti var dzīvot pamestās lapsu un āpšu alās vai izmest no tām iepriekšējos iemītniekus. Tāpēc jenotus var medīt alās ar suņiem – takšiem vai foksterjeriem. Taču medības alās ir darbietilpīgas un Latvijā reti kad piekoptas.
4. Medības ar lamatām. Kaut arī darbietilpīga, tomēr pati vieglākā un efektīvākā jenotu medību metode. Jenoti ir gudri dzīvnieki, taču ar divām vājībām – tie ir ļoti rijīgi un ļoti ziņkārīgi. Vienīgi, tā kā jenoti grābj barību ar priekšķepām, var izmantot tikai dzīvķeramās kastes, nevis letālas darbības lamatas.
Pastāv speciālas jenotu dzīvķeramo lamatu konstrukcijas, kas izmanto to faktu, ka jenots grābj barību ar priekšķepām, tāpēc šīs lamatas nevar iedarbināt ne lapsas, ne citi dzīvnieki. Lai tiktu pie ēsmas un iedarbinātu lamatas, jenotam jāiebāž priekšķepa speciālā lamatu atverē. Kā ēsmu lamatām var izmantot visu – no gaļas, olām un zivīm līdz kukurūzai, kaltētiem augļiem, cepumiem, zefīriem vai konfektēm. Noderīga ēsma skaitās žāvētas zivs paliekas.
Lamatas ir jāpārbauda divreiz dienā – no rīta un vakarā. Ja lamatas nav iespējams laicīgi pārbaudīt, tad labāk tās nemaz neizlikt. Pastāv speciālas brīdinājuma sistēmas (trap alert, Fallenmelder), kas darbojas apmēram pēc tāda paša principa kā automātiskās fotokameras un nosūta uz telefonu signālu par lamatās iekritušu dzīvnieku. Noķerto jenotu var no lamatām izvilkt un piebeigt ar bisi (Vācijā šim nolūkam medniekiem atļauts izmantot pistoles).
Vēl dažas vāciešu aplūkotas nianses par darbu ar lamatām. Pirmkārt, jenotu lamatas būtu vēlams likt, sākot no jūlija – tas nepieciešams humānu apsvērumu dēļ, jo lamatās var iekrist mātīte, kuras mazuļi midzenī vēlāk var nomirt bada nāvē. Bez tam, kā jau pieminēts, jenoti ir gudri dzīvnieki. Ja dzīvķeramajām lamatām nav speciāla bloķētāja, var gadīties, ka atnāk otrs jenots un izlaiž pirmo no lamatām ārā. Ja vienam jenotam būs slikta pieredze ar lamatām, tad otrreiz tas vairs lamatās neiekritīs un pie viena nodos šo pieredzi savai ģimenei.
Dzīvķeramo lamatu konstrukcija jenotu un nutriju medībām, nerūsējošais tērauds, pieejama divos izmēros (121x42x33 cm, 28 kg un 176x42x33 cm, 38 kg), cena 450 EUR:
https://www.fallenfuchs.com/de/fallensysteme/fallenfuchs-invasiv-neo.html
