Šodien vārdadienu svin Meldra, Meldris, Melisa, rītdien - Marija, Marika, Marina
toptitle

Viens par visiem, visi par vienu!

Kādi mēs, mednieki, izskatāmies sabiedrības acīs

Kādi mēs, mednieki, izskatāmies sabiedrības acīsKo darīt?

Nu jau par sakāmvārdu kļuvušais trīs musketieru lozungs no Dimā romāna nav zaudējis aktualitāti arī mūsdienās, it sevišķi medniecībā un mednieku publiskā tēla veidošanā.

Image

Šīs būs manas pārdomas par to, kādi mēs, mednieki, izskatāmies sabiedrības acīs, kādi tajās vēlamies izskatīties un kā mums tas izdodas.

Vispirms mēģināšu definēt, kādi ir tie publiski redzamie spēki, kas Latvijā mijiedarbojas, veidojot medniecības publisko tēlu.

Pirmkārt – paši mednieki. Un šoreiz nav runa par žurnāliem, interneta portāliem, sociālo tīklu grupām, bet gan par KATRU NO MUMS. Jo mednieku kopējais publiskais tēls veidojas tieši ap katru no mums – mūsu paziņu, draugu, kaimiņu un kolēģu lokā. Tas veidojas no tā, kā mēs savu aizraušanos un savu misiju prezentējam apkārtējiem.

Otrkārt – specializētie preses izdevumi, interneta vietnes un grupas sociālajos tīklos.

Treškārt – visai radikālas medniecības pretinieku grupas (mazskaitlīgas, taču skaļas) un atsevišķi indivīdi ar diezgan radikāliem mērķiem (piemēram, tādi kā Mareks Viļķins).

Ceturtkārt – profesionālās vai pusprofesionālās vides organizācijas, piemēram, Pasaules Dabas fonds, Latvijas Dabas fonds, Vides aizsardzības klubs un Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

Piektkārt  - dažādi viedokļu līderi, kuriem šad tad ir ko teikt par medniecību un ar to saistītajiem jautājumiem (piemēram, nesenais Elitas Veidemanes Twitter posts, vai zoologa Viļņa Skujas komentāri un posti).

Sestkārt – oficiālās valsts iestādes, tādas kā Zemkopības ministrija, VMD, VARAM, DAP, PVD utt.

Septītkārt – zinātne, zinātnieki, pētījumi, grāmatas utt.

Jāsaka, ka es ļoti apzināti sarindoju šos faktorus tieši šādā secībā, jo, pēc manām domām, tieši tā šobrīd šie faktori jāvērtē pēc to atstātā iespaida uz Latvijas mednieka publisko tēlu.

Jau pēc šī izkārtojuma redzams, ka Latvijas mednieka publiskais tēls tiek veidots, galvenokārt izmantojot nevis loģiskus, zinātniskus un pierādāmus (vai apstrīdamus) argumentus, bet gan EMOCIONĀLUS “patīk-nepatīk” tipa argumentus. Diemžēl šajā ziņā bieži grēkojam arī mēs, mednieki (arī pašam tā ir gadījies), kas neIR labi! To ļoti veiksmīgi cenšas izmantot un arī izmanto tieši radikālie medniecības pretinieki, kuri jebkuru ar medībām saistītu diskusiju cenšas novest (un bieži ļoti ātri noved) līdz emocionāliem apvainojumiem, bieži vien ļoti apzināti un mērķtiecīgi provocējot oponentu. Sevišķi grūti ir cīnīties ar puspatiesībām, no konteksta izrautiem skaitļiem un fragmentāri citētu pētījumu sajaukumu ar emocionāliem argumentiem un radikāliem viedokļiem. Bieži vien tas ir faktiski neiespējami. Diemžēl šī ir informatīvā fast food laikmeta īpatnība, ar ko ir jārēķinās.

Kādi mēs, mednieki, izskatāmies sabiedrības acīsKo darīt?

Vairāk raksti no sadaļas Medības

Andris Zariņš

Neliels pārdomu rakstiņš par medībām ar humoristiku piesitienu

Andris Zariņš

Stirnu medību termiņš pagarināts līdz 2018. gada 2. decembrim

Bruno Putniņš

Būt vai nebūt obligātam ikgadējam šaušanas eksāmenam?