16.03.2026.
Noslēdzies kārtējais ceļojums uz Nirnbergu, kur apciemota izstāde “IWA & OutdoorClassic 2026”. Jāsaka, kā nu ir – salīdzinot ar 10-15 gadus senu pagātni, izstāde ir manāmi sarāvusies izmēros, un arī apmeklētāju tajā ir būtiski mazāk. Pie vainas tam var būt Covid pandēmijas sekas vai dažu labu lielražotāju vēlme komunicēt ar tiešajiem klientiem citās izstādēs. Vai varbūt militārajām un drošības struktūrām paredzētā izstāde “Enforce Tac”, kas kļuvusi ievērojami lielāka par IWA, norisinājās Nirnbergas kompleksā tieši pirms tam un tādā veidā, iespējams, nocēlusi IWA daļu klientu. Tomēr IWA joprojām ir liela, un tajā noteikti var atrast ko interesantu. Vajag tik pameklēt.
IWA apskats tradicionāli sācies ar šaujamiem dzelžiem un svinu (vai bezsvinu, ko nu kurš lieto). Taču šoreiz apskatu ir vēlme sākt ar mūsdienīgām, smalkākām un ātri progresējošām lietām, kas bieži vien ne pēc kā iespaidīga neizskatās un ko pat aptaustīt nevar. Ar optoelektroniku, datu apstrādi un mākslīgā intelekta atbalstu.
Laikam jau notiek tas, kam jānotiek – optoelektroniskās iekārtas izstādē kļuvušas pamanāmākas par tradicionālo optiku. Un redzamākie šai ziņā kļuvuši ķīniešu ražotāji, lai gan ieraugāmi ir arī “mūsu pašu Pulsar” un dažs labs vācu un ukraiņu ražotājs. Pirms dažiem gadiem termālās iekārtas ar 1280x1024 pikseļu sensoriem un multispektrālās ierīces (verķi, kas apvieno termālo un naktsredzi) bija kas neredzēts un kosmiski dārgs, taču tagad tādi rīki jau pamanāmi ne vienā vien stendā un kļuvuši par “vienkārši dārgiem”. Tiesa, ne vienmēr. Vismaz no ķīniešu ražotāju puses vēl arvien tiek piedāvāti arī “nosacīti lētie” termālie risinājumi ar 256x192 un 384x288 pikseļu sensoriem. Plānos gan neietilpa izstaigāt katru stendu un smalki izprašņāt, kas tur jauns, taču acīs šis tas iekrita.
Vienas no iekārtām, kam garām paiet nevarēja, bija “Pulsar” jaunie flagmaņi, “Symbion” multispektrālie binokļi, kas apvieno 4K kvalitātes termālo redzi, 4K digitālo naktsredzi, attēla stabilizācijas sistēmu un lāzera tālmēru. DXT50 modelim ir 2-16x palielinājums, 1280x1024 pikseļu termālais sensors un orientējošā cena 5500 EUR, bet DXR50 – attiecīgi 4x32x palielinājums, 640x480 pikseļu termālais sensors un cena ap 4000 EUR. Kā jau zināms, termālais režīms vislabāk noder siltumu izstarojoša objekta pamanīšanai, taču detaļas šim pašam objektam vislabāk novērtēt ar naktsredzi, kas strādā ar “smalkākiem” un īsākiem redzamās gaismas viļņiem. Apvienojot abus šos režīmus, iets vienkāršākais un praktiskākais ceļš. Termālo un naktsredzi iespējams vai nu ātri pārslēgt pēc nepieciešamības, vai arī vērot abas reizē “Pulsar” raksturīgajā “attēls attēlā” režīmā. Jāsaka vien tas pats, kas ik reizi sakāms par katru jaunu “Pulsar” flagmani – vadības risinājumi, termālais attēls un krāsainais digitālais attēls ir labākais, ko nācies redzēt. It sevišķi tas attiecas uz DXT50 ar “lielo” sensoru, kura attēla detaļām un “panorāmiskumam”, šķiet, neviens ķīnietis netiek līdzi (cik nu vismaz var spriest izstāžu zāles apstākļos). Un arī DXR50 ar mazākas izšķirtspējas termālo sensoru šai ziņā nav nekāds vakarējais.
Ķīniešu “HikMicro” saviem “Alpex Pro” digitālajiem tēmēkļiem, “Stellar 3.0” termālajiem tēmēkļiem un “Thunder 3.0” termālajām uzlikām pievērš uzmanību ar ko citu – mākslīgā intelekta atbalstu attēla apstrādes algoritmiem. Un pie tam veselam algoritmu sarakstam.
Jāsāk jau laikam ar HSIS – “HikMicro Shutterless Image System” jeb sistēmu, kas ļauj iztikt bez mehāniska slēdža, lai nokalibrētu termālo sensoru. Kā jau termālo iekārtu lietotājiem zināms, ik pa laikam iekārta kaitinoši noklikšķas un uz brīdi “sasaldē” attēlu, lai nokalibrētu sensoru un aizvāktu no attēla liekos “trokšņus”. HSIS tā vietā izmanto mākslīgā intelekta algoritmu, kas pastāvīgi analizē attēla fonu un “trokšņus”, izdarot automātiskas korekcijas bez vajadzības “klikšķināties” un apturēt attēlu.
Otra termālo iekārtu lietotājiem zināma problēma ir tāda, ka, digitāli palielinot termālo attēlu, tas izplūst pikseļotā migliņā. “Zoom Pro” algoritms, palielinot attēlu, pacenšas “uzminēt” trūkstošo pikseļu krāsu un ievietot tos pareizajās vietās, tādējādi uzlabojot detalizāciju un mazinot attēla miglošanos.
“Light Pro” algoritms paredzēts naktsredzes iekārtām. Pasliktinoties redzamībai, tas padara iekārtas attēlu gaišāku, detalizētāku un līdz pat 30 minūtēm “pavelk garumā” krāsainu dienasgaismas attēlu (respektīvi, dara to pašu, ko optiskie tēmēkļi ar lielām, kvalitatīvām lēcām un advancētiem lēcu optiskajiem pārklājumiem). Savukārt “Sync Pro” par 60 % mazina termālās iekārtas attēla “aizkavēšanos”, kad tēmēklis tiek strauji pārvietots – tas ir, mazina iekārtas kadru maiņas nepilnības.
Sarakstu var noslēgt ar “Image Pro 4.0” mākslīgā intelekta algoritmu, kas, mainoties apstākļiem, automātiski uzlabo attēla kvalitāti bez lietotāja iejaukšanās. Cik var noprast, algoritms “nodala” mērķa (dzīvnieka) attēlu no apkārtējā fona un tad ķeras pie nodalītā attēla atsevišķas apstrādes, uzlabojot kontūras un detalizāciju. Rezultātā mērķa kontūras un detaļas spēji “izceļas” uz apkārtējā fona. Tā vismaz apgalvo ražotājs. Lai ko tas arī nozīmētu. Redzēs, kā tas viss strādās praksē.
“Nvectech” ir ukraiņu uzņēmums, kas specializējas termālo iekārtu ražošanā un pašlaik bāzējas kā Ukrainā, tā Polijā un ASV. Vārdu salikums “ukraiņu tehnoloģijas” pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā izpelnījies gaužām lielu cieņu, jo karš cita starpā nozīmē arī milzīgu motivāciju ražot to, kas ir vislabākais un piemērotākais kara apstākļiem. Jau pēc “Patriot 2” termālo monokļu un "Defender” termālo tēmēkļu robustajiem, izturīgajiem korpusiem vien var noprast, ka tie paredzēti krietni skarbākiem apstākļiem un lietojumiem par rāmām sestdienas medībām klusos vasaras vakaros. 384x288 un 640x480 pikseļu sensori (pie kam visdrīzāk ķīniešu izcelsmes) gan nav nekas ārkārtējs, taču no ukraiņu puses nāk gan korpusi, gan montāža un visdrīzāk arī programmatūra. Cenas? Pēc stenda meiteņu sacītā, tās esot vidējā līmenī, apmēram no 1400-2000 EUR (monokļiem) līdz 5000 EUR (advancētākajiem tēmēkļiem).
Interesantākais ir tas, ka arī “Nvectech” produkcija, pēc stenda meiteņu sacītā, izmanto mākslīgā intelekta atbalstu. Par provi, ņemsim attāluma noteikšanu līdz mērķim. Jā, kā opcijas ir pieejami arī lāzera tālmēri, taču jāņem vērā, ka otrā galā var atrasties nevis mežacūka, bet radījums, kas spēj pamanīt lāzera staru un izšaut par atbildi. Ko darīt? Izmantot mākslīgā intelekta algoritmu, kas spēj atpazīt mērķi, izsekot to un pēc siltuma signatūras izmēriem noteikt attālumu līdz mērķim (nu, vismaz cik necik precīzi).
Termālā attēla kvalitāte, kā zināms, atkarīga ne tikai no sensora, bet arī no attēla apstrādes un ārējās vides apstākļiem. “Nvectech Defender” tēmēkļiem ir dažādi sensori, kas cita starpā mēra gan gaisa temperatūru, gan augstumu virs jūras līmeņa un tēmēkļa stāvokli telpā un izbaro visus šos datus mākslīgajam intelektam, lai tas “iztīrītu” attēlu, pastāvīgi uzlabojot attēla kontūras un detalizāciju.
Noslēgumā var izmantot iespēju iepazīties ar vēl kādu interesantu verķīti – “Nvectech” termālo kolimatoru, kas attēlā parāda ne tikai tēmēšanas aplīti ar punktu vidū, bet arī iezīmē siltumu izstarojošo objektu ārējās kontūras ar sarkanām līnijām. Par šo produktu stenda meitenes gan neko īpašu pastāstīt nevarēja, ja neskaita to, ka tas esot prototips un atvests šurp, lai redzētu apmeklētāju reakciju. Nu ko, reakcija ir visnotaļ pozitīva.
Nav jau gluži tā, ka visi IWA 2026 demonstrētie tehnoloģiskie jaunumi izceļas ar pārgudrībām un cenām stratosfēras līmenī. Ķīniešu ražotājs “Pard” izstādījis nelielu “Osprey 4K” multispektrālo binoklīti, kura svars ir zem kilograma, bet cena solās būt 999 EUR apmēros. Par tādu nu jau it pieņemamu summiņu dabūjams pilns komplekts – 256x192 pikseļu termālais sensors, 3840x2160 pikseļu naktsredzes sensors, 5-6x optiskais palielinājums, attēla stabilizācija, foto/video ieraksta iespēja un lāzera tālmērs. “Labāk orientēties uz miljons plāniem maciņiem nekā uz nedaudziem bieziem,” reiz teica indiešu miljardieris Ratans Tata, kuram piederošais “Tata Motors” vēlāk nopirka britu “Jaguar” un “Land Rover” markas ar visām panckām. Lai gan “Osprey 4K” termālais attēls liekas tāds pamazs, tas tomēr ir ļoti pieņemams, sevišķi, ja apzinās, ka šis ir budžetklases produkts ar mazu termālo sensoriņu.
Vācu vairumtirgotājs rāda “Zentron” termālās uzlikas ar lāzera tālmēriem, kas savienotas ar “ZenTrace” viedtālruņa aplikāciju un pēc pēdējiem izmērītajiem tālmēra datiem fiksē aplikācijas kartē, kur tieši medījums atradies šāviena brīdī (ar +/- 5 m precizitāti). Vispār jau doma nebūt nav slikta un ir noderīga praksē vairāku iemeslu pēc. Pirmkārt, termālās iekārtas attēlā viss izskatās savādāk nekā dzīvē, un noteikt attālumu “termālajā bildē” pēc acumēra nebūt nav viegli. Otrkārt, ej nu tu, cilvēks, saproti, kādā virzienā tumsā pēc nokāpšanas no torņa tagad īsti jāiet meklēt medījumu. Treškārt, vēl ir jāatrod nomedītā cūka, kurai garajā zālē vai labībā tepat taču kaut kur bija jābūt. Suni, protams, šāda sistēma neaizstāšot, taču būšot labāka nekā meklēšana pēc nojautām. Cenas vērtējamas 2500-2900 EUR robežās.
Kāpēc uzlikas? Tāpēc, ka Vācijā nezin kādu apsvērumu dēļ medniekiem ir aizliegts izmantot pilnvērtīgus naktsredzes un termālos tēmēkļus – tikai uz “dienas optikām” uztupināmas uzlikas. Neraugoties uz to, ka Āfrikas cūku mēra draudus apzinās arī tur. Ne jau tikai mūsu likumdošanā vien var atrast dīvainības.
Nelielai atslodzei no elektroniskām pārgudrībām var apskatīt jaunumu no taivāniešu optikas ražotāja “Optisan”, kas ķēries pie sadarbības ar vācu termālo iekārtu ražotāju “Nitehog”. Tas ir “Optisan E6” medību tēmēklis 1,7-10x40 formātā par 800 EUR. Praktiskie vācieši ir izsprieduši, ka līdz ar naktsredzes un termālo uzliku izplatību vairs nav izšķirīgas vajadzības pēc lieliem, smagiem un dārgiem optiskajiem tēmēkļiem ar lielām lēcām, kas savāc vairāk gaismas un ļauj rīta un vakara krēslā saskatīt mērķi liekas 5-10 minūtes. Vismaz tikpat labi darbojas arī krietni vieglāks un kompaktāks tēmēklītis ar mazu 40 mm lēcu, kam uztupināta uzlika. Bez tam 1,7-10x40 formāts ir universāls un gana labi noder it visam – kā dzinējmedībām, tā medībām uz gaidi un “ar pieiešanu”. Abu ražotāju sadarbības rezultātā “Nitehog Viper Hunter” termālās uzlikas attēls savietots ar optiskā tēmēkļa attēlu tā, ka liekas, ka tas tur bijis vienmēr. Savukārt pats tēmēklis ir gana īss, lai uzlikas pogu vadībai nenāktos snaikstīties ar roku metriem tālu.
Zāles stūrī pie pašām durvīm uz gaiteni pieticīgi piemeties neliels stendiņš, kurā, izrādās, mīt viens no interesantākajiem jaunumiem visā izstādē – nu, vismaz sportistiem, tālšāvējiem un vītņu patronu lādēšanas entuziastiem tā noteikti liksies. “AIronsight” ir neliels vācu uzņēmums, kas izstrādājis mazu, uz stobra stiprināmu ballistisko radaru, savienotu ar tikpat mazu ballistisko datoriņu uz tēmēkļa.
Kā zināms, vītņu patronu lādēšana, lādējumu rezultātu vērtēšana un tam sekojošā lādējumu pilnveidošana saistās ar laikietilpīgu šaušanu, datu apkopošanu un apstrādi. Nav noslēpums arī tas, ka vidējais trāpījumu punkts mainās, gan stobram uzkarstot un izliecoties, gan arī atkarībā no apkārtējās vides apstākļiem (tai skaitā munīcijas temperatūras). Rezultātā lādējumu pilnveidošana ir bezgalīgais stāsts ar lielu laika un patronu patēriņu.
“AIronsight” ballistiskais radariņš ir nostiprināms stobra galā un sver tikai 50 gramus. Tas mēra kā katras konkrētās lodes ātrumu stobra galā, tā stobra temperatūru un ārējās vides temperatūru. Šos datus radars noraida uz ballistisko aprēķinu datoriņu, ko nostiprina uz optiskā tēmēkļa korpusa. Bez tam radars mēra arī stobra vibrāciju, jo šos datus var izmantot, lai meklētu tā dēvētās “nodes” – momentus, lai lode izlidotu pa stobra galu “tieši īstajā brīdī”, kad stobra vibrācija ir vismazākā. Sistēma aprēķinos izmanto klasiskos ballistikas modeļus, taču, kad tiek uzkrāti dati par konkrētiem reāliem šāvieniem, datu apstrādē iesaistās mākslīgais intelekts, kas papildina modeļus un pilnveido risinājumu (no tā, šķiet, cēlusies arī burtu spēle AI uzņēmuma nosaukumā). Esot iespējams izstrādāt arī iekšējās ballistikas modeli, kas aplūko procesus, kā stobra iekšienē deg pulveris un kā pa stobru virzās lode. Aprēķinos tiekot ņemts vērā arī tas, ka stobrs šaujot sakarst, kamēr patronas paliek aukstas un pulveris tajās deg lēnāk. Tā kā produkts esot pagalam svaigs, par cenām firmiņas pārstāvji neko konkrētu paskaidrot nevarēja, taču sprieda, ka radars varētu maksāt 600 EUR, datoriņš – vēl 600 EUR, bet komplekts kopā – ap 1000 EUR. Pēc izstrādātāja sacītā, viņš pats nodarbojoties ar tālšaušanas sportu, un šāda sistēma civilajā tirgū esot pirmā.
