17.07.2026.
Ar šo, iespējams, varētu noslēgt materiālu sēriju par izstādē “IWA & Outdoor Classics 2026” redzēto un sākt gatavoties nākamajam cēlienam, kas notiks 2027. gada marta sākumā Nirnbergā.
Dzirdot jautājumu par čehu medību ieročiem, vairumam noteikti nāks prātā slavenā “Česka Zbrojovka” jeb “CZ”. Taču, izrādās, arī mazāku ražotāju čehiem netrūkst, bet interesantas lietas kā parasti var atrast mazos, nomaļos stendiņos. Vienā no tādiem stendiņiem mitinās “JKN” jebšu “JK Nastroje”, maza čehu firmiņa, kas kopš 1994. gada gatavojusi detaļas un komponentus citiem, lielākiem ražotājiem. Taču pirms gadiem četriem “JKN” sasparojusies un ķērusies pie savu oriģinālu vītņstobru konstrukciju ražošanas. Stenda pārstāvji uzsver, ka pievērsuši krietnu uzmanību materiāliem un uzbūves kvalitātei, un jāsaka, ka produkcija atstāj atbilstošu iespaidu. Arī par saknēm “JKN” nav aizmirsusi un piedāvā gan dažāda veida kronšteinus optiskajiem tēmēkļiem, termālajām un naktsredzes iekārtām, gan arī izjaucamas konstrukcijas alumīnija klusinātājus.
Ar atvāžamo vienlādiņa vītņstobru “JK S10”, cik noprotams, sākās “JKN” ceļš medību ieroču būvē. Šādi ieroči, ko dēvē par “kipplaufiem” (vāciski – uz leju atlokāms stobrs), kopumā ir vieglāki, kompaktāki un arī stilīgāki nekā ierastās karabīnes. Ar tādiem parasti medī uz gaidi no torņa vai kalnainos apvidos, kur otrs šāviens šā vai tā nav vajadzīgs.
Pirmais, kas krīt acīs, ir “JK S10” risinājums stobra atvāšanai – taisni mēlītes priekšpusē atrodas svira, kuru nospiežot, stobrs atvāžas pats no sava svara. Cik var spriest, šeit ir iespēja pēc vajadzības pārslēgt ekstraktoru un ežektoru – tas ir, čaulīte vai nu izbīdās no patrontelpas pirkstiem pa tvērienam, vai arī tiek izsviesta no ieroča. Pastāv iespēja īsti vāciskā stilā izveidot laidē patronu glabātavu, ko noslēdz ar vāciņu. (Paši vācieši šādu laides glabātavu gan ar humoru dēvē par “ardievām ieroča atļaujai”, jo patronas jāuzglabā atsevišķā slēdzamā seifa nodalījumā, savukārt pārbaudes brīdī var gadīties tā, ka izņemt patronas no laides ir aizmirsies.) Belzējmehānismu uzvelk tāpat kā vācu analogiem, pabīdot “špannšībera” sviru laides kakliņa virspusē. Tēmēkli nostiprina uz stobra, izmantojot “Blaser” standarta seglu kronšteinu. Ņemot vērā to, ka ierocim ir 61 cm garš stobrs ar M15 vītni, 3,2 kg svaru var uzskatīt par pieņemamu. Cik var spriest pēc cenām Francijā, “JK S10” dabūjama par apmēram 3500-4000 EUR – nav gluži tik dārgi kā vācu ražojuma konkurentiem, tomēr cenas visumā ir salīdzināmas.
Mazkalibra “JK B24” pirmām kārtām pievērš uzmanību ar savu oriģinālo taisnas darbības aizslēgu ar diviem zobiem, kas noslēdzas stobrā. Aizslēgs ir pagalam viegls un darbināms gaužām ātri, pietiek vien nospiest taustiņu uz aizslēga roktura. Mēlītes piespiediena spēks ir regulējams, tēmēkļi stiprinās uz 11 mm “bezdelīgas astes” rievām, bet aptveres, cik var noprast, der no “CZ” ražojuma mazkalibrenēm. Cena gan paprāva, ap 1200 EUR.
Visbeidzot, “JK G24” ir klasiskas konstrukcijas karabīne bez liekām ekstravagancēm. Par 60 grādiem paceļams trīszobu aizslēgs, 56 cm garš stobrs ar M15 vītni, regulējams mēlītes mehānisms un izņemama metāla aptvere trim patronām. Var papildus atzīmēt vien aizslēga kārbas virsmā iestrādāto “Picatinny” standarta sliedi, elegantas riekstkoka laides un ne to lielāko svaru (3,0 kg). Cenas vērtējamas kā vidusmēra – ap 1400-1600 EUR.
“Cadex Defence” ir kanādiešu ražotājs, kas pēdējā laikā meklē klātbūtni Eiropā un ir parādījies arī mūsu platuma grādos. Papētot stendā redzamo, var noprast, ka šeit lielākoties iet runa par ieročiem taktiskajai un sporta šaušanai, tomēr atrodams šis tas arī medībām noderīgs.
Kā piemēru var ņemt attēlā redzamo “Cadex CDX-R7 SPTR” ar sintētisku olīvkrāsas laidi. Var atzīmēt ļoti viegli darbināmu aizslēgu ar četriem noslēdzošajiem zobiem, kas paceļams tikai par 50 grādiem. Aizslēga kārba izgatavota pēc “Remington 700” sistēmas izmēriem, bet mēlītes mehānismu (gan ar vienpakāpes, gan ar divpakāpju nospiedienu) pēc vajadzības varot nomainīt, atskrūvējot vienu pašu skrūvi. Arī antikorozijas pārklājumi visi vietā – kā DLC (Diamond-Like Coating) aizslēgam, tā keramiskais “Cerakote” stobram un aizslēga kārbai. Stobrs ņemts no neliela amerikāņu ražotāja “Bartlein”, kas ražošanas gaitā iegriež vītnes stobrā pa vienai (vecākais, laikietilpīgākais, dārgākais un joprojām pats labākais vītņstobru izgatavošanas paņēmiens). Domājams, ka karabīne būs tīkama garo stobru faniem, jo īsāku stobru par 61 vai 64 cm te, šķiet, nav.
Garā stobra un laides alumīnija “bedinga” šasijas dēļ karabīne nav no vieglajām – ap 3,6-3,8 kg. Taču parocīga, un visi kloķi un mēlītes strādā kā pulkstenis. Par lētu gan to nenosauksi. Pēc stenda pārstāvju apgalvotā, “CDX-R7 SPTR” varētu maksāt ap 4500-5000 EUR, bet ja uzstādīts oglekļa šķiedras stobrs – ap 5500-6000 EUR. No otras puses – jā, dārgi esot gan, taču šis esot jau gatavs “kastomizēta tūninga” klases ierocis, bet papildus modificēšana, uzlabošana un pieslīpēšana savām vajadzībām varot izmaksāt apmēram tikpat. Un te vēl nav ierēķināts laika patēriņš.
Kā jau zināms, mazas enerģijas pneimatiskie ieroči labi noder kā treniņiem un šaušanas iemaņu uzturēšanai, tā sportam un vienkārši izklaidei. Atzīmēsim, ka lielas enerģijas pneimatiskos ieročus (virs 12 J) mūsu likumdošana pēc būtības pielīdzina vītņstobriem un atļauj tos vienīgi vārnu, žagatu un baložu medībām. PCP (Pre-Charged Pneumatics) ir “advancētākā”, sarežģītākā un arī dārgākā pneimatisko ieroču kategorija – šie ieroči barojas no iepriekš piesūknēta augstspiediena balona un nodrošina nemainīgu, pastāvīgu gāzes spiedienu šāvienu pēc šāviena.
Ja runa iet par PCP ieročiem vidējā cenu līmenī, tad pirmais, kas nāk prātā, ir spāņu, angļu, korejiešu un turku ražotāji. Taču jau kādu brīdi Eiropas Savienībā (un vispār 27 pasaules valstīs) ir pieejama arī ukraiņu “Zbroia” pneimatika. “Zbroia” ir uzņēmums no Harkivas, kas pašlaik piedāvā četrus PCP šauteņu modeļus – kā klasiskās konstrukcijas “Hortitsia” un “Biathlon”, tā “bullpup” sistēmas “Kozak” un “Sapsan”. Šautenēm ir Fortnera sistēmas taisnas darbības aizslēgs, kas padod munīciju no maināmiem veltnīšiem ar 5-10 ložu ietilpību (biatlona skatītāji noteikti ir redzējuši, kā šāds aizslēgs tiek darbināts). Šautenes barojas no 300 atmosfēru balona, kas spēj nodrošināt spiedienu apmēram 60-100 šāvieniem (atkarībā no šautenes kalibra un enerģijas līmeņa). “Zbroia” PCP ieroči pieejami 4,5, 5,5, 6,35 un 7,62 mm kalibros un gan mazas, gan lielas enerģijas versijās. Cenas grozās ap 700-1000 EUR robežās.
“FPG Arms” ir jauns čehu uzņēmums, kura īpašnieks arī līdz šim nodarbojies ar augstas precizitātes šaujamieroču sastāvdaļu ražošanu un pārklājumiem, bet tagad sasparojies uz kaut ko savu. “FG 10 Tactical” ir “premium” klases PCP pneimatika ar “Lothar Walther” stobru, kas galvenokārt paredzēta sporta šaušanai. Lodes tiek padotas no 12 ložu ietilpības veltnīša, kas ievietots tādā kā “kvadrātiņā” – pēc stenda pārstāvju teiktā, tas ļauj gan aši nomainīt veltnīti, gan arī ielādēt lodes pa vienai, lai izvairītos no jebkāda veida ložu deformēšanās. Ražotāji uzsver labus materiālus, augstu izpildes kvalitāti un uzmanību pret detaļām, un patiesībā to var redzēt jau pēc skata vien. Un arī cena attiecīgā līmenī – ap 2500 EUR. Nav nekāds brīnums, jo augstas klases PCP pneimatika var maksāt dārgāk par labu karabīni.
Arī cits čehu ražotājs, “Epic Airguns”, ir dzīvs piemērs tam, ka PCP pneimatika ir nopietns, sarežģīts un augsti tehnoloģisks ierocis, kas cenas ziņā var pārspēt labu medību karabīni. “Epic One” var palielīties ar “Lothar Walther” vai “CZ” ražojuma stobriem, oglekļa šķiedras augstspiediena baloniem, stobru un kalibru maiņas iespēju, 10-14 ložu ietilpības aptverēm (atkarībā no kalibra) un cenu, kas atkarībā no modeļa var pārspēt 2000 EUR. Kā mierinājums var kalpot tas, ka paša šāviena izmaksas ir minimālas.
Noslēgumā kārtējais mazais stendiņš un kārtējais interesantais objekts – kāds nesaprotams garš, masīvs un, šķiet, viena lādiņa lielkalibra “dzelzis”. Izrādās, tas paredzēts vienam no dīvainākajiem šaušanas sporta veidiem, par kādu dzirdēts. Kā vēsta “Stals Metaal Techniek” īpašnieks Jaks Stāls (Jac Stals), šādus ieročus izmanto Limburgas provinces zemessargu apvienības (Schutterijen), kuru izcelsme, cik noprotams, meklējama vēl 14. gadsimta beigās – tas ir, bezmaz kopš šaujamieroču pirmsākumiem Eiropā. Limburga mūsdienās gan ir sadalīta starp divām valstīm – Beļģiju un Nīderlandi, taču tradīcijas tas acīmredzot neietekmē.
Sacensību būtība ir apmēram šāda – ņem ap 15 kg smagu vienlādiņa ieroci un šauj ar to no atbalsta stāvā leņķī uz augšu 10 metru distancē, cenšoties notriekt 1-1,5 cm izmēra mērķus no šķērskociņiem, kas uzstādīti 16 metrus gara mieta galā. Ierocim ir vītņots stobrs, 12. vai 16. kalibrs un slīdošais aizslēgs, lodes jāgatavo pašiem no svina, un ložu sākumātrums ir ierobežots līdz 230 m/s. Tēmēkļi – tikai mehāniskie (dioptriskie). Cik var spriest, atļautas arī tehnoloģiskas viltības, tādas kā šnelleri vai alumīnija laides šasijas. Tomēr acīmredzot viss nebūt nav tik vienkārši, kā sākumā izskatās. Lode ir liela un smaga, tās ātrums nav liels, tāpēc trajektorija ir gaužām līka, mērķi ir maziņi, bet mehāniskais tēmēklis un šaušana uz augšu padara visu vēl interesantāku. Lielākās šāda veida ikgadējās sacensības ir “Oud Limburgs Schuttersfeest” jeb “Vecās Limburgas Šaušanas festivāls”, kas bez pārtraukumiem norisinās kopš 1876. gada – nu, ja neskaita pauzes abos pasaules karos un Covid-19 pandēmijas laikā.
